10.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 343/19

Prasība, kas celta 2012. gada 12. septembrī — Mitsubishi Electric/Komisija

(Lieta T-409/12)

2012/C 343/33

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mitsubishi Electric Corp. (Tokija, Japāna) (pārstāvji — R. Denton, J. Vyavaharkar un R. Browne, Solicitors, un K. Haegeman, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2012. gada 27. jūnija lēmumu, galīgā redakcija, ar kuru tiek grozīts 2007. gada 24. janvāra Lēmums C(2006) 6762, galīgā redakcija, par EK līguma 81. panta (tagad — Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants) un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/39.966 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas — naudas sodi) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju; vai, pakārtoti,

—

būtiski samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu, un

—

piespriest atbildētājai segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saistībā ar naudas soda aprēķināšanu un ir pārkāpusi labas pārvaldības principu.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, aprēķinot reizinātāju, kas piemērojams prasītājai, un ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu, nosakot reizinātāju.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, nosakot prasītājas naudas sodu tādā pašā veidā, kā tā ir noteikusi naudas sodu, kas jāuzliek Eiropas ražotājiem.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija ir pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā ekonomiska un tehniska rakstura pierādījumus, izvērtējot prasītājas rīcības ietekmi un aprēķinot prasītājas naudas sodu.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija ir kļūdījusies, nosakot apgalvotās aizliegtās vienošanās ilgumu.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija ir kļūdījusies, nosakot proporcijas TM T&D sākumsummai, kas jāsadala starp prasītāju un citu sabiedrību, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu.

7)

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, nolemjot par proporcijām TM T&D sākumsummai, kas jāsadala starp prasītāju un citu sabiedrību.

8)

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija ir kļūdījusies savā metodoloģijā saistībā ar sākumsummas piemērošanu prasītājai par periodu pirms TM T&D izveidošanas, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu.

9)

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka

—

Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu savā metodoloģijā saistībā ar sākumsummas piemērošanu prasītājai par periodu pirms TM T&D izveidošanas.