—

atzīt šo prasību par pilnībā pieņemamu un pamatotu un apmierināt visus izvirzītos prasības pamatus;

—

atļaut izskatīt šo prasību paātrinātajā procesā;

—

atzīt, ka apstrīdētos tiesību aktus var atcelt daļēji, jo šo aktu atceļamā daļa ir nodalāma no pārējā tiesību akta;

—

atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas lēmumu 2012/256/KĀDP, ciktāl G. Salim Al Toun un Al Toun Group ir iekļauti Lēmuma 2011/782/KĀDP pielikumā ietvertajā sarakstā;

—

atcelt Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 410/2012, ciktāl G. Salim Al Toun un Al Toun Group ir iekļauti Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā ietvertajā sarakstā;

—

piespriest Padomei atlīdzināt visus prasītāju tiesāšanās izdevumus, kā arī visus ar to pārstāvēšanu šajā tiesvedībā saistītos izdevumus, honorārus u.c.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts būtisks tiesību uz aizstāvību un tiesību uz taisnīgu procesu pārkāpums, jo prasītāji neesot bijuši informēti par apstrīdētajiem tiesību aktiem, par kuriem tie esot uzzinājuši no medijiem, un tiem neesot paziņots par pārliecinošiem pierādījumiem vai norādēm, kas varētu pamatot to iekļaušanu to personu sarakstā, kurām tiek piemērotas sankcijas. Šajā ziņā pierādīšanas pienākums esot Padomei, kurai esot jāpamato ierobežojošo pasākumu piemērošana.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu; apstrīdētajos tiesību aktos Padome esot izmantojusi vienīgi ne ar ko nepamatotus apgalvojumus, tādējādi pārkāpjot šo pienākumu, kas Savienības iestādēm ir piemērojams atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam, Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam. Šajā ziņā tiek norādīts uz neskaidrā jēdziena “dalība programmā” izmantošanu, kura juridiskā definīcija Padomes tiesību aktos, kas pieņemti saistībā ar situāciju Sīrijā, neesot atrodama. Padomei nenorādot skaidru un precīzu pamatojumu, Vispārējā tiesa nevarot pārbaudīt apstrīdēto tiesību aktu tiesiskumu.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanas dēļ tiek liegtas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. un 13. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā noteiktās tiesības uz šādu aizsardzību.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo prasītājs G. Salim Al Toun kļūdaini esot ticis identificēts kā Venecuēlas pilsonis, kas neatbilstot patiesībai, un ka Al Toun Group kopš tās izveides brīža nekad neesot piedalījusies darījumos ar naftu vai naftas produktiem, pretēji apstrīdētajos tiesību aktos apgalvotajam.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas papildprotokola 1. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu, samērīguma princips un tiesības veikt uzņēmējdarbību, jo, pieņemot Īstenošanas lēmumu 2012/256/KĀDP un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 410/2012, Padome nepamatoti esot liegusi prasītājiem iespēju brīvi rīkoties ar tiem piederošo īpašumu, kas apdraudot to eksistenci un fizisko izdzīvošanu.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir būtiski pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā un 10. panta 2. punktā paredzētās tiesības uz reputāciju, jo prasītāju vārda, uzvārda un nosaukuma iekļaušana apstrīdētajos tiesību aktos esot nepamatoti nodarījusi kaitējumu to reputācijai Sīrijas sabiedrībā, to draugu lokā, reliģiskajā kopienā un to tirdzniecības partneru vidū.”