25.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 258/23

Prasība, kas celta 2012. gada 8. jūnijā — Hammar Nordic Plugg/Komisija

(Lieta T-253/12)

2012/C 258/42

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hammar Nordic Plugg AB (Trollhättan, Zviedrija) (pārstāvji — I. Otken Eriksson un U. Öberg, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

pilnībā vai daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 8. februāra lēmumu par valsts atbalstu SA.28809 (C 29/2010, ex NN 42/2010 un ex CP 194/2009), ko Zviedrija sniegusi par labu Hammar Nordic Plugg;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts.

Prasītāja apgalvo, ka Vēnešborjas [Vänersborg] pašvaldība, pārdodot un iznomājot publiskā īpašumā esošu mantu par cenu, kas ir zemāka par tās tirgus vērtību, neesot prasītājai sniegusi nelikumīgu atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Prasītājas ieskatā Komisija esot veikusi virkni kļūdainu vērtējumu jautājumā par to, kā juridiski kvalificējami apgalvotie valsts atbalsta pasākumi, jo:

—

Komisija nav pievērsusi uzmanību apstāklim, ka šā objekta agrākā iegāde par SEK 17 000 000 varētu būt valsts atbalsts;

—

Komisija nav ņēmusi vērā, ka faktiskā atsavināšanas cena SEK 8 000 000 atbilda objekta tirgus vērtībai;

—

Komisija nav ievērojusi principu par privātā ieguldītāja rīcību tirgus ekonomikas apstākļos, savu lēmumu pamatodama nevis ar faktisku pārdošanu privātam ieguldītājam, bet gan ar vēlāk atšķirīgos vērtības noteikšanas brīžos noteiktu vērtību;

—

tā dēvētā “trešā aplēse PwC ziņojumā”, kas sagatavots 2008. gada martā, nav bijis drošs rādītājs par objekta patieso tirgus vērtību, un

—

Komisija nav pievērsusi uzmanību apstāklim, ka objekts vēlāk 2011. gada maijā ir gluži vienkārši ticis atsavināts par SEK 8 000 000 saistībā ar jaunā īpašnieka maksātnespējas procedūru rīkotā atklātā vairāksolīšanā.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo apgalvotais valsts atbalsts nav nedz kropļojis konkurenci, nedz ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts Komisijas pienākums veikt izmeklēšanu un norādīt pamatojumu, kā arī esot pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību.