17.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/21

Prasība, kas celta 2012. gada 9. janvārī — Interbev/Komisija

(Lieta T-18/12)

2012/C 80/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Association Nationale Interprofessionnelle du Bétail et des Viandes (Interbev) (Parīze, Francija) (pārstāvji — P. Morrier un A. Bouviala, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 13. jūlija lēmumu par valsts atbalstu SA.14974 (C 46/2003) — Francija — par iemaksām par labu INTERBEV, C(2011) 4923, galīgā redakcija, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts, tiktāl, ciktāl tajā INTERBEV no 1996. līdz 2004. gadam organizētās darbības reklāmas, veicināšanas pasākumu, tehniskās palīdzības un izpētes un attīstības jomā ir kvalificētas kā valsts atbalsts, no vienas puses, un lielās brīvprātīgās iemaksas, kas tika izmantotas šo darbību finansēšanai, ir kvalificētas kā valsts līdzekļi, kas ir iepriekš minēto valsts atbalsta pasākumu neatņemama sastāvdaļa, no otras puses;

—

pakārtoti, atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 13. jūlija lēmumu par valsts atbalstu SA.14974 (C 46/2003) — Francija — par iemaksām par labu INTERBEV, C(2011) 4923, galīgā redakcija, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts, tiktāl, ciktāl valsts tiesas ir aicinātas atlīdzināt lielās brīvprātīgās iemaksas (apstrīdētā lēmuma 201. un 202. punkts);

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots, ievērojot LESD 296. pantu un it īpaši nosacījumus, kas attiecas i) uz selektīva rakstura ekonomisku priekšrocību liellopu un aitu nozares operatoriem, ii) prasītājas organizēto darbību valstisko izcelsmi, iii) ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm un iv) obligāto saistību starp prasītājas organizētajām darbībām un lielajām brīvprātīgajām iemaksām, kas tiek dēvētas arī par obligātajām brīvprātīgajām iemaksām, kas iekasētas no 1996. līdz 2004. gadam.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo par darbībām, ko prasītāja organizēja no 1996. līdz 2004. gadam:

—

nav atbildīga valsts un lielās brīvprātīgās iemaksas, no kurām tās tika finansētas, nav valsts līdzekļi un nekādā ziņā nav saistītas ar Francijas valsti;

—

tās nav ekonomiska priekšrocība vienai vai vairākām personām;

—

tās neietekmē, pat ne potenciāli, konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

3)

Ar trešo pamatu, pakārtoti, tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz obligāto saistību starp lielajām brīvprātīgajām iemaksām un prasītājas veiktajām darbībām.

4)

Ar ceturto pamatu, pakārtoti, tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz to, kas valsts tiesai ir jāsecina no paziņojuma par lielām brīvprātīgām iemaksām neesamības. Komisija apstrīdētā lēmuma 202. punktā aicināja valsts tiesu piespriest atlīdzināt lielās brīvprātīgās iemaksas un atzīt atbalstu par nederīgu, un ieinteresētās personas vērsties valsts tiesā, lai gan valsts tiesai nebija jāpiespriež atlīdzināt atbalstu un lielās brīvprātīgās iemaksas, jo šāda atlīdzināšana nav piemērota un nav praktiski iespējama.