Lieta T‑168/12
Aguy Clement Georgias u.c.
pret
Eiropas Komisiju
un
Eiropas Savienības Padomi
“Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi, kas veikti pret atsevišķām personām un vienībām saistībā ar situāciju Zimbabvē — Līdzekļu iesaldēšana — Ārpuslīgumiskā atbildība — Cēloņsakarība — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Pienākums norādīt pamatojumu”
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedums
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Pierādīšanas pienākums – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
Prasība par zaudējumu atlīdzību – Noilguma termiņš – Termiņa sākums – Atbildība par normatīvu tiesību aktu – Datums, kad parādījās ar aktu radītais kaitējums – Datums, kurā ir pieņemts tiesību akts, ar ko prasītāja vārds ir ietverts sarakstā
(LESD 340. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 46. pants un 53. panta pirmā daļa; Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Iebilde par prettiesiskumu – Gadījuma raksturs – Naudas līdzekļu iesaldēšanas ierobežojošie pasākumi – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir iesniegta noilguma termiņā, bet nav iesniegta prasība atcelt tiesību aktu – Pieļaujamība
(LESD 263. un 277. pants; Tiesas statūtu 46. pants un 53. panta pirmā daļa)
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Regula, kurā ir paredzēti ierobežojoši pasākumi, izņemot noteikumus, kas aizliedz ieceļot kādā dalībvalstī vai ceļot tranzītā caur šīs valsts teritoriju – Atteikums ieceļot valsts teritorijā un ceļot tranzītā caur to, kas ietilpst valsts suverēnajā kompetencē saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas kontroli – Cēloņsakarības neesamība
(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Iestāžu rīcības tiesiskuma vērtējums – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Jautājums, kas atšķiras no jautājuma par likumību pēc būtības
(LESD 296. pants un 340. panta otrā daļa)
Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Zimbabvi – Konkrētu personu un vienību līdzekļu iesaldēšana saistībā ar situāciju Zimbabvē – Pārbaudes apjoms – Vispārīgo noteikumu ierobežota pārbaude – Pārbaude, kas attiecas uz faktu novērtēšanu un pierādījumu pārbaudi saistībā ar tiesību aktiem, ko piemēro īpašām vienībām
(EKL 60. un 301. pants; Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Zimbabvē – Iestāžu pienākums regulāri pārskatīt situāciju, kas bija pamatojusi tā tiesību akta pieņemšanu, kurā ir noteikti ierobežojoši pasākumi, un to pagarināšanas lietderību – Apjoms – Tiesību akta prettiesiskums, kas ir atkarīgs no pierādījumiem par iespējamo minētā pienākuma neizpildes procesuālo ietekmi
(Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 24.–26. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 29.–31. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34. un 35. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 43., 45. un 46. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 69. un 71. punktu)
Runājot par tiesas pārbaudes intensitāti, saistībā ar vispārējiem noteikumiem, kuros ir paredzēta ierobežojošo pasākumu īstenošanas kārtība, Padomei ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz elementiem, kas ir jāņem vērā, lai piemērotu ekonomiskas un finansiālas sankcijas, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, saskaņā ar kopējo nostāju, kura ir pieņemta atbilstoši kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Tā kā Kopienu tiesa tostarp nevar Padomes veikto pierādījumu, faktu un apstākļu, kas pamato šādu pasākumu noteikšanu, vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu, Vispārējās tiesas īstenotā pārbaude jāierobežo ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, par faktu pareizību, kā arī acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību. Šī ierobežotā pārbaude ir piemērojama it īpaši apsvērumiem par piemērotību, uz kuriem ir balstīti šādi pasākumi.
Šajā ziņā tomēr ir jāņem vērā judikatūra par trešo valstu jēdzienu EKL 60. un 310. panta izpratnē, saskaņā ar kuru šis jēdziens ietver šādas valsts vadītājus, kā arī indivīdus un vienības, kuri ir saistīti ar šiem vadītājiem vai kurus tas tieši vai netieši kontrolē. Tādējādi, īstenojot savu plašo novērtējuma brīvību šajā jomā, Padome, ja tā, pamatojoties uz šiem pantiem, ir paredzējusi veikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz šādas valsts vadītājiem, kā arī indivīdiem un vienībām, kas ir saistīti ar šiem vadītājiem vai ko viņi tieši vai netieši kontrolē, protams, var noteikt plašāku vai ne tik plašu vadītāju un ar viņiem saistīto personu loku, uz kuriem attieksies veicamie pasākumi, bet tā nevar minēto pasākumu piemērošanas jomu paplašināt, ietverot tajā arī personas vai vienības, kuras neietilpst ne vienā, ne otrā no iepriekš minētajām kategorijām.
Turklāt gadījumā, kad Padome abstrakti nosaka kritērijus, kas var pamatot personas vārda vai vienības nosaukuma iekļaušanu to personu vai vienību vārdu vai nosaukumu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kas ir veikti, pamatojoties uz EKL 60. un 310. pantu, Vispārējai tiesai, pamatojoties uz pamatiem, kurus ir izvirzījusi attiecīgā persona vai vienība vai kuri attiecīgā gadījumā ir izvirzīti pēc savas ierosmes, ir jāpārbauda, vai tās gadījums atbilst Padomes noteiktajiem kritērijiem. Šī pārbaude attiecas uz to faktu un apstākļu vērtējumu, kas ir minēti, lai pamatotu attiecīgās personas vārda vai vienības nosaukuma iekļaušanu to personu vārdu un vienību nosaukumu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kā arī uz to pierādījumu un informācijas pārbaudi, ar kuriem ir pamatots šis vērtējums. Vispārējai tiesai arī ir jānodrošina tiesību uz aizstāvību un prasības norādīt pamatojumu ievērošana šajā ziņā, kā arī vajadzības gadījumā – Padomes izņēmuma kārtā norādīto imperatīvo apsvērumu, lai no tiem atkāptos, pamatotība.
(sal. ar 52. un 72.–74. punktu)
Tiesību uz aizstāvību ievērošana ikvienā procedūrā, kas ir uzsākta pret personu un kas var izraisīt tai nelabvēlīga akta pieņemšanu, ir Savienības tiesību pamatprincips un tas ir jānodrošina pat tad, ja nepastāv nekāds tiesiskais regulējums par attiecīgo procedūru. Šis princips prasa, lai attiecīgajai personai tiktu sniegta iespēja pienācīgi darīt zināmu savu viedokli par pierādījumiem, kas pret viņu var tikt izmantoti aktā, kurš tiks pieņemts.
Šajā ziņā saistībā ar prasītāja iekļaušanu sarakstā atbilstoši Regulai Nr. 412/2007, ar ko ir grozīta Regula Nr. 314/2004, ņemot vērā atsevišķus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Zimbabvi, Savienības iestādēm bija pienākums regulāri pārskatīt situāciju, kas bija pamatojusi ierobežojošo pasākumu veikšanu, un to pagarināšanas lietderību. Tā tas vēl jo vairāk ir tad, ja šie pasākumi rada attiecīgo personu īpašumtiesību izmantošanas ierobežojumu, jo šis ierobežojums turklāt ir kvalificējams kā būtisks, ņemot vērā strīdīgo līdzekļu iesaldēšanas vispārējo apmēru.
Tomēr saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, lai šāds tiesību uz aizstāvību pārkāpums izraisītu attiecīgā tiesību akta atcelšanu, ir jāpierāda, ka šī pārkāpuma neesamības gadījumā procedūras iznākums varētu būt bijis citāds. Tādējādi gadījumā, kad prasītājs prasībā par zaudējumu atlīdzību lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas tam esot nodarīts tāpēc, ka tika pieņemts tiesību akts vai pagarināts tā spēkā esamības termiņš, neievērojot tā tiesības uz aizstāvību, un kad šis lietas dalībnieks nav iesniedzis prasību atcelt attiecīgo tiesību aktu, tikai ar atsaukšanos uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu nepietiek, lai pierādītu savas prasības par zaudējumu atlīdzību pamatotību. Vēl ir jāpaskaidro, kādus argumentus un pierādījumus ieinteresētā persona būtu norādījusi, ja tās tiesības uz aizstāvību būtu tikušas ievērotas, un attiecīgā gadījumā ir jāpierāda, ka šie argumenti un pierādījumi viņas gadījumā būtu varējuši izraisīt citādu iznākumu, proti, strīdīgā ierobežojošā viņa līdzekļu iesaldēšanas pasākuma neatjaunošanu.
(sal. ar 100. un 105.–107. punktu)
Lieta T‑168/12
Aguy Clement Georgias u.c.
pret
Eiropas Komisiju
un
Eiropas Savienības Padomi
“Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi, kas veikti pret atsevišķām personām un vienībām saistībā ar situāciju Zimbabvē — Līdzekļu iesaldēšana — Ārpuslīgumiskā atbildība — Cēloņsakarība — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Pienākums norādīt pamatojumu”
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedums
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Pierādīšanas pienākums – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
Prasība par zaudējumu atlīdzību – Noilguma termiņš – Termiņa sākums – Atbildība par normatīvu tiesību aktu – Datums, kad parādījās ar aktu radītais kaitējums – Datums, kurā ir pieņemts tiesību akts, ar ko prasītāja vārds ir ietverts sarakstā
(LESD 340. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 46. pants un 53. panta pirmā daļa; Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Iebilde par prettiesiskumu – Gadījuma raksturs – Naudas līdzekļu iesaldēšanas ierobežojošie pasākumi – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir iesniegta noilguma termiņā, bet nav iesniegta prasība atcelt tiesību aktu – Pieļaujamība
(LESD 263. un 277. pants; Tiesas statūtu 46. pants un 53. panta pirmā daļa)
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Regula, kurā ir paredzēti ierobežojoši pasākumi, izņemot noteikumus, kas aizliedz ieceļot kādā dalībvalstī vai ceļot tranzītā caur šīs valsts teritoriju – Atteikums ieceļot valsts teritorijā un ceļot tranzītā caur to, kas ietilpst valsts suverēnajā kompetencē saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas kontroli – Cēloņsakarības neesamība
(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Iestāžu rīcības tiesiskuma vērtējums – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Jautājums, kas atšķiras no jautājuma par likumību pēc būtības
(LESD 296. pants un 340. panta otrā daļa)
Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Zimbabvi – Konkrētu personu un vienību līdzekļu iesaldēšana saistībā ar situāciju Zimbabvē – Pārbaudes apjoms – Vispārīgo noteikumu ierobežota pārbaude – Pārbaude, kas attiecas uz faktu novērtēšanu un pierādījumu pārbaudi saistībā ar tiesību aktiem, ko piemēro īpašām vienībām
(EKL 60. un 301. pants; Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Zimbabvē – Iestāžu pienākums regulāri pārskatīt situāciju, kas bija pamatojusi tā tiesību akta pieņemšanu, kurā ir noteikti ierobežojoši pasākumi, un to pagarināšanas lietderību – Apjoms – Tiesību akta prettiesiskums, kas ir atkarīgs no pierādījumiem par iespējamo minētā pienākuma neizpildes procesuālo ietekmi
(Padomes Regula Nr. 314/2004, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 412/2007)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 24.–26. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 29.–31. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34. un 35. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 43., 45. un 46. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 69. un 71. punktu)
Runājot par tiesas pārbaudes intensitāti, saistībā ar vispārējiem noteikumiem, kuros ir paredzēta ierobežojošo pasākumu īstenošanas kārtība, Padomei ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz elementiem, kas ir jāņem vērā, lai piemērotu ekonomiskas un finansiālas sankcijas, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, saskaņā ar kopējo nostāju, kura ir pieņemta atbilstoši kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Tā kā Kopienu tiesa tostarp nevar Padomes veikto pierādījumu, faktu un apstākļu, kas pamato šādu pasākumu noteikšanu, vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu, Vispārējās tiesas īstenotā pārbaude jāierobežo ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, par faktu pareizību, kā arī acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību. Šī ierobežotā pārbaude ir piemērojama it īpaši apsvērumiem par piemērotību, uz kuriem ir balstīti šādi pasākumi.
Šajā ziņā tomēr ir jāņem vērā judikatūra par trešo valstu jēdzienu EKL 60. un 310. panta izpratnē, saskaņā ar kuru šis jēdziens ietver šādas valsts vadītājus, kā arī indivīdus un vienības, kuri ir saistīti ar šiem vadītājiem vai kurus tas tieši vai netieši kontrolē. Tādējādi, īstenojot savu plašo novērtējuma brīvību šajā jomā, Padome, ja tā, pamatojoties uz šiem pantiem, ir paredzējusi veikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz šādas valsts vadītājiem, kā arī indivīdiem un vienībām, kas ir saistīti ar šiem vadītājiem vai ko viņi tieši vai netieši kontrolē, protams, var noteikt plašāku vai ne tik plašu vadītāju un ar viņiem saistīto personu loku, uz kuriem attieksies veicamie pasākumi, bet tā nevar minēto pasākumu piemērošanas jomu paplašināt, ietverot tajā arī personas vai vienības, kuras neietilpst ne vienā, ne otrā no iepriekš minētajām kategorijām.
Turklāt gadījumā, kad Padome abstrakti nosaka kritērijus, kas var pamatot personas vārda vai vienības nosaukuma iekļaušanu to personu vai vienību vārdu vai nosaukumu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kas ir veikti, pamatojoties uz EKL 60. un 310. pantu, Vispārējai tiesai, pamatojoties uz pamatiem, kurus ir izvirzījusi attiecīgā persona vai vienība vai kuri attiecīgā gadījumā ir izvirzīti pēc savas ierosmes, ir jāpārbauda, vai tās gadījums atbilst Padomes noteiktajiem kritērijiem. Šī pārbaude attiecas uz to faktu un apstākļu vērtējumu, kas ir minēti, lai pamatotu attiecīgās personas vārda vai vienības nosaukuma iekļaušanu to personu vārdu un vienību nosaukumu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kā arī uz to pierādījumu un informācijas pārbaudi, ar kuriem ir pamatots šis vērtējums. Vispārējai tiesai arī ir jānodrošina tiesību uz aizstāvību un prasības norādīt pamatojumu ievērošana šajā ziņā, kā arī vajadzības gadījumā – Padomes izņēmuma kārtā norādīto imperatīvo apsvērumu, lai no tiem atkāptos, pamatotība.
(sal. ar 52. un 72.–74. punktu)
Tiesību uz aizstāvību ievērošana ikvienā procedūrā, kas ir uzsākta pret personu un kas var izraisīt tai nelabvēlīga akta pieņemšanu, ir Savienības tiesību pamatprincips un tas ir jānodrošina pat tad, ja nepastāv nekāds tiesiskais regulējums par attiecīgo procedūru. Šis princips prasa, lai attiecīgajai personai tiktu sniegta iespēja pienācīgi darīt zināmu savu viedokli par pierādījumiem, kas pret viņu var tikt izmantoti aktā, kurš tiks pieņemts.
Šajā ziņā saistībā ar prasītāja iekļaušanu sarakstā atbilstoši Regulai Nr. 412/2007, ar ko ir grozīta Regula Nr. 314/2004, ņemot vērā atsevišķus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Zimbabvi, Savienības iestādēm bija pienākums regulāri pārskatīt situāciju, kas bija pamatojusi ierobežojošo pasākumu veikšanu, un to pagarināšanas lietderību. Tā tas vēl jo vairāk ir tad, ja šie pasākumi rada attiecīgo personu īpašumtiesību izmantošanas ierobežojumu, jo šis ierobežojums turklāt ir kvalificējams kā būtisks, ņemot vērā strīdīgo līdzekļu iesaldēšanas vispārējo apmēru.
Tomēr saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, lai šāds tiesību uz aizstāvību pārkāpums izraisītu attiecīgā tiesību akta atcelšanu, ir jāpierāda, ka šī pārkāpuma neesamības gadījumā procedūras iznākums varētu būt bijis citāds. Tādējādi gadījumā, kad prasītājs prasībā par zaudējumu atlīdzību lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas tam esot nodarīts tāpēc, ka tika pieņemts tiesību akts vai pagarināts tā spēkā esamības termiņš, neievērojot tā tiesības uz aizstāvību, un kad šis lietas dalībnieks nav iesniedzis prasību atcelt attiecīgo tiesību aktu, tikai ar atsaukšanos uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu nepietiek, lai pierādītu savas prasības par zaudējumu atlīdzību pamatotību. Vēl ir jāpaskaidro, kādus argumentus un pierādījumus ieinteresētā persona būtu norādījusi, ja tās tiesības uz aizstāvību būtu tikušas ievērotas, un attiecīgā gadījumā ir jāpierāda, ka šie argumenti un pierādījumi viņas gadījumā būtu varējuši izraisīt citādu iznākumu, proti, strīdīgā ierobežojošā viņa līdzekļu iesaldēšanas pasākuma neatjaunošanu.
(sal. ar 100. un 105.–107. punktu)