EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)

2013. gada 13. decembrī

Fabrice Van Oost u.c.

pret

Eiropas Komisiju

“Civildienests — Ierēdņi — Paaugstināšana amatā — 2010.–2011. gada sertifikācijas procedūra — Izslēgšana no sertificēto ierēdņu saraksta — Izlīgums pēc Civildienesta tiesas iniciatīvas — Sūdzības iesniegšanas termiņš — Sūdzība, kas iesniegta pēc termiņa beigām — Atvainojamas maldības jēdziens — No pienācīgi informēta ierēdņa prasītā rūpība — Pa telefonu saņemta informācija — Pierādījumi — Nepieņemamība”

Priekšmets

Prasības, kas celtas saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko, attiecīgi, 2012. gada 14. novembrīF. Van Oost, M. B. Ibarra de Diego un N. Theodoridis un 2012. gada 16. novembrīM. Hotz būtībā lūdz atcelt 2010.–2011. gada sertifikācijas procedūras apspriežu komitejas lēmumus neiekļaut viņus to kandidātu sarakstā, kuri sekmīgi nokārtojuši visus pārbaudījumus, kas kārtoti pēc 2010.–2011. gadā organizētās mācības programmas “sertifikācija”, kā arī lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas viņiem esot nodarīts.

Nolēmums

Lietas F‑137/12, F‑138/12 un F‑139/12 izslēgt no Civildienesta tiesas reģistra. Lietas dalībnieki lietās F‑137/12, F‑138/12 un F‑139/12 sedz tiesāšanās izdevumus, kā paredz viņu vienošanās. Prasību lietā F‑141/12 noraidīt kā nepieņemamu. M. Hotz sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus lietā F‑141/12.

Kopsavilkums

Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Prasības celšanas termiņa izbeigšanās – Atvainojama maldība – Jēdziens – Kļūdaini norādījumi, ko, iespējams, telefoniski sniegusi administrācija – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Eiropas ombuda Lēmuma 2002/620 4. pants)

Atvainojamas maldības jēdziens ir jāinterpretē šauri, un tā var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, kuros tostarp iestādes ir pieļāvušas rīcību, kas pati par sevi, vai noteicošā veidā var radīt pieļaujamu maldību tādam ierēdnim vai darbiniekam, kurš rīkojas labā ticībā un ar vislielāko rūpību. Šis jēdziens ir piemērojams pēc analoģijas ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punktu, ievērojot obligātos termiņus, kas paredzēti tiesību akta vai dokumenta, to skaitā sūdzības, iesniegšanai pašai administrācijai minēto Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē.

Ierēdnis, pierādot atvainojamas maldības esamību, nevar atsaukties uz telefona sarunu ar administrāciju, kurā viņš esot saņēmis kļūdainus norādījumus attiecībā uz iecēlējinstitūciju, kurai viņš ir iesniedzis sūdzību par Eiropas Personāla atlases biroja lēmumu. Tā kā Lēmuma 2002/620 par EPSO izveidi piemērojamo normu interpretācija nerada īpašas grūtības, ieinteresētajai personai bija jāpierāda, ka tā rīkojusies ar vislielāko rūpību, kāda prasīta no pienācīgi informēta ierēdņa, un tādējādi pareizi noskaidrot to, kuras institūcijas kompetencē ir šo sūdzību izskatīšana.

(skat. 25.–28. un 30. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 11. novembris, T‑390/07 Speiser/Parlaments, 33. punkts; 2009. gada 16. septembris, T‑271/08 P Boudova u.c./Komisija, 72. punkts un tajā minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2011. gada 1. aprīlis, T‑468/10 Doherty/Komisija, 29. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 10. maijs, F‑59/10 Barthel u.c./Tiesa, 28. punkts.