EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2014. gada 13. novembrī (*)
Civildienests – Regulatīvas aģentūras izpilddirektora atlases un amatā iecelšanas procedūra – Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) – Atlases procedūra divās kārtās – Priekšatlase Komisijā – EMA valdes veikta iecelšana amatā – EMA valdes pienākums izvēlēties izpilddirektoru no Komisijas atlasītajiem kandidātiem – Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšatlases komitejas sastāvs – Priekšatlases komitejas locekļa un EMA valdes locekļa amata apvienošana – Komisijas atlasīto kandidātu sarakstā ietvertie kandidāti, kas ir EMA valdes locekļi – Kandidāta, kas ir EMA valdes loceklis, iecelšana amatā – Objektivitātes pienākums – Pārkāpums – Atcelšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Morālais kaitējums, kurš nošķirams no prettiesiskuma, kas pamato atcelšanu – Pierādījumi – Neesamība
Lieta F‑2/12
par prasību, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam un EAEK līguma 106.a pantam,
Emil Hristov, ar dzīvesvietu Sofijā (Bulgārija), ko pārstāv M. Ekimdjiev, K. Boncheva un G. Chernicherska, advokāti,
prasītājs,
pret
Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja J. Currall un D. Stefanov, vēlāk – J. Currall un N. Nikolova, pārstāvji,
un
Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), ko sākotnēji pārstāvēja V. Salvatore un T. Jablonski, vēlāk – J. Currall un N. Nikolova, pārstāvji,
atbildētājas.
EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESA
(otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. I. Rofesa i Puhola [M. I. Rofes i Pujol] (referente), tiesneši K. Brādlijs [K. Bradley] un J. Sveningsens [J. Svenningsen],
sekretārs J. Tomacs [J. Tomac], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 17. oktobra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 9. janvārī, E. Hristov, pirmkārt, lūdz atcelt vairākus Eiropas Komisijas lēmumus saistībā ar Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) izpilddirektora atlases procedūru un EMA valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu par izpilddirektora iecelšanu un, otrkārt, lūdz atlīdzību par morālo kaitējumu, kas, iespējams, viņam nodarīts ar šo lēmumu pieņemšanu.
Atbilstošās tiesību normas
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulas (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 1. lpp.), 64. panta 1. punktā ir noteikts šādi:
“Izpilddirektoru ieceļ valde pēc Komisijas priekšlikuma uz piecu gadu laika posmu, pamatojoties uz Komisijas piedāvāto kandidātu sarakstu pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur. Pirms iecelšanas amatā kandidātu, ko izvirzījusi valde, uzaicina tūlīt sniegt paziņojumu [..] Parlamentam un atbildēt uz tā locekļu jautājumiem. [..]”
3 Regulas Nr. 726/2004 65. pantā ir noteikts:
“1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un divi pārstāvji no Eiropas Parlamenta [..].
[..]
Valdes locekļi jāieceļ tā, lai garantētu speciālistu kvalifikācijas augstāko līmeni, plašu attiecīgās kompetences spektru un iespējami plašāko ģeogrāfisko sadalījumu Eiropas Savienībā.
2. Valdes locekļi jāieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo kompetenci pārvaldībā un attiecīgā gadījumā uz pieredzi cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu jomā.
3. Katra dalībvalsts un Komisija ieceļ savus valdes locekļus, kā arī viņu vietniekus, kas aizstāj valdes locekļus viņu prombūtnes laikā un balso viņu vārdā.
[..]
7. Valde pieņem savu reglamentu.
[..]”
4 Regulas Nr. 726/2004 66. pantā ir paredzēts, ka izpilddirektoru ieceļ EMA valde.
5 Saskaņā ar Regulas Nr. 726/2004 75. pantu:
“Uz [EMA] personālu attiecas noteikumi un regulas, ko piemēro Eiropas Kopienu amatpersonām un citiem darbiniekiem. Attiecībā uz saviem darbiniekiem [EMA] īsteno pilnvaras, ko piešķir iestādei, kura kompetenta iecelt amatā.
Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgos īstenošanas noteikumus.”
6 Piemērojot Regulas Nr. 726/2004 65. panta 7. punktu, EMA valde 2007. gada 13. decembrī pieņēma reglamentu, kurā vēlāk tika ieviesti vairāki grozījumi. 2009. gada 10. decembra versijā, kas piemērojama strīdam, reglamenta 11. panta 3. punktā ir noteikts:
“Katrā sanāksmē [valdes] locekļi deklarē visas īpašās intereses, kuras var uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Šīs deklarācijas ir publiski pieejamas.”
7 Komisijas 2009. gada 12. janvāra Pamatnostādnēs SEC(2009) 27/2 par pārvaldes iestāžu, izpildaģentūru un kopuzņēmumu direktoru atlasi un iecelšanu amatā (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) ir noteikti dažādi vairuma Eiropas Savienības aģentūru direktoru atlases procedūras posmi. Attiecībā uz regulatīvām aģentūrām, tostarp EMA, tajās ir noteikts, ka izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz Komisijas piedāvāto kandidātu sarakstu.
8 Pamatnostādņu 7. punktā ar nosaukumu “Priekšatlase” ir noteikts:
“Parasti par īsā kandidātu saraksta [“short list”] sastādīšanu ir atbildīga Komisija, priekšatlases procedūru veic priekšatlases komiteja, kurai ir jāidentificē kvalificētākie kandidāti un saraksta projekts jānosūta Padomdevējai komitejai amatā iecelšanas jautājumos [..].
Aizbildnības [ģenerāldirektorāts] pēc aizbildnības [ģenerāldirektorāta] Cilvēkresursu nodaļas priekšlikuma izveido priekšatlases komiteju. Locekļus no Komisijas ieceļ ģenerāldirektors.
7.1. Priekšatlases komiteja
– Locekļi
Priekšatlases komiteja sastāv no trīs Komisijas augstākās vadības ierēdņiem, kuriem ir jābūt vismaz tādai pašai pakāpei un tāda paša līmeņa amatam kā aģentūras direktoram.
Parasti priekšatlases komitejas sastāvā ir:
– aizbildnības [ģenerāldirektorāta] ģenerāldirektors vai šī [ģenerāldirektorāta] ģenerāldirektora vietnieks, kas ir [priekšatlases komitejas] priekšsēdētājs;
– aizbildnības [ģenerāldirektorāta] direktors;
– cita ģenerāldirektorāta, kas, vēlams, darbojas tajā pašā jomā kā aizbildnības [ģenerāldirektorāts], direktors, kuram, ja iespējams, ir īpaša kompetence nozarē, kurā darbojas aģentūra;
[..]
– Novērotājs
Kad valde vai [Eiropas Savienības] Padome ieceļ direktoru, tās var iecelt novērotāju, kurš tās pārstāvētu priekšatlases komitejā.
[..]
7.2. Kandidātu pārbaude
[..]
7.2.1. [Priekšatlases] komitejas veicamā atbilstības kritēriju pārbaude un vērtēšanas tabulas izveide
Priekšatlases komiteja sastāda kontrolsarakstu [checklist] un veic atbilstības kritēriju pārbaudi.
Pamatojoties uz paziņojumā par vakanci noteiktajiem atlases kritērijiem, priekšatlases komiteja izstrādā arī vērtēšanas tabulu. Šī tabula ļauj salīdzināt kandidāta profilu ar paziņojumā par vakanci noteikto īpašo prasību kopumu.
[..]
Pēc šī novērtējuma priekšatlases komiteja izstrādā paziņojumā par vakanci noteikto īpašo prasību kopumam atbilstošāko un kvalificētāko kandidātu sarakstu.
[..]
7.2.4. Priekšatlases komitejas ziņojums
Priekšatlases komiteja sagatavo visaptverošu ziņojumu, kurā sniedz sīku informāciju par katru interviju, visu kandidātu kvalitatīvu novērtējumu, kā arī piedāvā kvalificētāko kandidātu sarakstu.
Ziņojumu sagatavo priekšatlases komitejas priekšsēdētājs. [..]
Komitejas sekretariāts nosūta ziņojumu ģenerālsekretariātam kā [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] priekšsēdētājam, [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sekretāram, [Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātam] un aizbildnības [ģenerāldirektorāta] [Komisijas loceklim].
[..]”
9 Pamatnostādņu 8. punkts ar virsrakstu “Intervija ar Padomdevēju komiteju amatā iecelšanas jautājumos un intervija ar Komisijas locekli(‑ļiem)” ir formulēts šādi:
“Tā kā Komisijai ir [svarīga] nozīme direktoru amatā iecelšanas procedūrās, [Padomdevējai komitejai amatā iecelšanas jautājumos] kā augstākās vadības kadru amatā iecelšanas kvalitātes garantam ir jāiesniedz Komisijai to kandidātu saraksts, kas tiek uzskatīti par kvalificētākajiem aģentūras direktora amata vietai.
[..]
8.1. [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sastāvs
Aģentūru direktoru atlasei [..] [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sastāvā ir šādi locekļi:
– Personāla un administrācijas ģenerāldirektors, kas ir [komitejas] priekšsēdētājs;
– par personālu un administrāciju atbildīgā [Komisijas locekļa] biroja vadītājs;
– [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] pastāvīgais referents;
– atlases procedūrai iecelts referents;
– ģenerālsekretāra vietnieks;
– aizbildnības [ģenerāldirektorāta] ģenerāldirektors;
[..]
8.2. [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] un vērtēšanas centra atzinums [..]
8.2.1. [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] procedūras [pirmais] posms: iepriekšējs atzinums
a) Procedūra
[Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sekretariāts nosūta priekšatlases komitejas sagatavotu ziņojumu un kandidātu saraksta projektu attiecīgajiem [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] locekļiem, lai viņi rakstveidā procesā paustu savu viedokli.
Ir trīs iespējas:
– [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sagatavotā ziņojuma secinājumu, tostarp priekšatlases komitejas piedāvātā kandidātu saraksta, apstiprināšana;
– [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sagatavotā ziņojuma secinājumu apstiprināšana, ieviešot grozījumus priekšatlases komitejas piedāvātajā kandidātu sarakstā. [Padomdevēja komiteja amatā iecelšanas jautājumos] var paturēt tiesības priekšatlases komitejas piedāvātajam kandidātu sarakstam pievienot kandidātus, kurus priekšatlases komiteja bija intervējusi, bet nebija atlasījusi, vai arī noraidīt kandidātus;
– [Padomdevēja komiteja amatā iecelšanas jautājumos] vai tās locekļi [var celt] iebildumus pret priekšatlases ziņojuma secinājumiem. Šajā gadījumā [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sekretariāts var lūgt priekšatlases komitejas priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumus un/vai papildu informāciju. Ja iebildumi tiek uzturēti, [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] iknedēļas sanāksmju darba kārtībā var iekļaut jautājumu par atlasīto kandidātu sarakstu. Aizbildnības [ģenerāldirektorāta] ģenerāldirektors un referents ir aicināti tajās piedalīties, lai apspriestu priekšatlases komitejas ziņojumu.
Kad [Padomdevēja komiteja amatā iecelšanas jautājumos] apstiprina priekšatlases komitejas ziņojumu un tās atlasīto kandidātu saraksta projektu, tā sniedz iepriekšēju atzinumu.
b) Informācija kandidātiem
[Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sekretariāts uzaicina atlasītos kandidātus uz interviju ar [Padomdevēja komiteju amatā iecelšanas jautājumos], kā arī pārbaudījumiem vērtēšanas centrā. [..]
Vienlaikus [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] sekretariāts uz interviju(‑ām) ar priekšatlases komiteju uzaicinātajam(‑iem), bet [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] intervijai(‑ām) neatlasītajam(‑iem) kandidātam(‑iem) paziņo [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] atzinumu.
8.2.2. Vērtēšanas centrs
Kandidāti, kas uzaicināti uz interviju ar [Padomdevēju komiteju amatā iecelšanas jautājumos], tiek uzaicināti uz pārbaudījumiem, kurus organizē neatkarīgi personāla atlases konsultanti [..]
8.2.3. [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] procedūras [otrais] posms: galīgais atzinums
[Padomdevēja komiteja amatā iecelšanas jautājumos] intervē iepriekšējā atzinuma posmā izveidotajā sarakstā iekļautos kandidātus.
Pēc šīm intervijām [Padomdevēja komiteja amatā iecelšanas jautājumos] sniedz savu galīgo atzinumu, sagatavojot to kandidātu saraksta projektu, kuru profils tai šķiet piemērotākais aģentūras direktora amatam, un pēc iespējas nosauc vairāku kandidātu vārdus. [Padomdevēja komitejas amatā iecelšanas jautājumos] priekšsēdētāja parakstīto atzinumu nosūta par personālu un administrāciju atbildīgā [Komisijas locekļa] un aizbildnības [ģenerāldirektorāta Komisijas locekļa] birojiem kā pamatdokumentu interviju rīkošanai.
[..]
8.3. Intervija ar [Komisijas locekli(‑ļiem)]
Aizbildnības [ģenerāldirektorāta Komisijas loceklis(‑ļi)] intervē [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] galējā atzinumā piedāvātos kandidātus.
Par personālu un administrāciju atbildīgais [Komisijas loceklis], ja viņš vēlas, var intervēt izvirzītos kandidātus vai arī jebkuru citu kandidātu, kuru viņš uzskata par izvirzāmu [attiecīgajam amatam]. Šim nolūkam viņš balstās uz publicētajiem atlases kritērijiem un vispārpieņemtajiem principiem, kas reglamentē Komisijas augstākās vadības ierēdņu iecelšanu amatā.
[..]”
10 Pamatnostādņu 10. punkts ar nosaukumu “Kandidātu īsā saraksta apstiprināšana un iecēlējinstitūcijas veikta iecelšana amatā” ir formulēts šādi:
“10.1. Priekšlikuma pieņemšana
Pēc tam, kad ir notikušas kandidātu intervijas ar aizbildnības [ģenerāldirektorāta Komisijas locekli (locekļiem)], viņš(‑i) lūdz par personālu un administrāciju atbildīgā [Komisijas locekļa] birojam iesniegt Komisijai atlasīto kandidātu sarakstu.
Komisija apstiprina kandidātu sarakstu saistībā ar dažādiem administratīvajiem un budžeta jautājumiem [..] un to nosūta aizbildnības [ģenerāldirektorāta Komisijas locekļa] iecēlējinstitūcijai [..].
[..]
10.3. Kandidātu intervija ar iecēlējinstitūciju
Iecēlējinstitūcija – vairumā aģentūru tā ir valde [..] – intervē kandidātu sarakstā iekļautos kandidātus. [..]
10.4. Uzklausīšana Parlamentā
Ja tas ir paredzēts pamatregulā, pirms iecelšanas amatā valdes izvirzīto kandidātu var uzaicināt sniegt paziņojumu kompetentai(‑ām) Parlamenta komitejai(‑ām) [..] un atbildēt uz to locekļu uzdotajiem jautājumiem.
Pašlaik pirms iecelšanas amatā Parlamentam ir jāuzklausa šādu septiņu aģentūru direktori: [..] [EMA] [..].
10.5. Iecēlējinstitūcijas veiktā kandidātu iecelšana amatā
Pēc šīm intervijām un iespējamas uzklausīšanas kompetentajā(‑ās) Parlamenta komitejā(‑ās) [..] iecēlējinstitūcija ieceļ kandidātu, kuru [tā] atlasījusi aģentūras direktora amatam.
[..]”
11 Paziņojumā par izpilddirektora amata vakanci (AD 15 pakāpe) Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) COM/2010/10286 (OV C 296 A 1. lpp.; turpmāk tekstā – “strīdīgais paziņojums par vakanci”) ir noteikts:
“[..]
Piedāvātais amats
Izpilddirektors ir [EMA] likumīgais pārstāvis un veido tās sabiedrisko tēlu, kā arī atskaitās aģentūras valdei.
[..]
Atlase un iecelšana amatā
Atlases procedūrai izveidos priekšatlases [komiteju]. Šī [komiteja] aicinās uz interviju tos kandidātus, kuriem ir atbilstošākais īpašo prasību kopums konkrētajām vajadzībām un kuri ir atlasīti, pamatojoties uz viņu nopelniem, kas ir būtiski attiecīgajam amatam saskaņā ar iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Priekšatlases [komitejas] atlasītie kandidāti tiks uzaicināti uz interviju ar Komisijas Padomdevēju komiteju darbā [amatā] iecelšanas jautājumos [..], kā arī tos uzaicinās uz pārrunām [vērtēšanas] centrā, kurā strādā neatkarīgi personāla atlases konsultanti. [Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos] atlasītos kandidātus pēc tam intervēs attiecīgie [Komisijas locekļi].
Šo interviju rezultātā Komisija izveidos īsu vispiemērotāko kandidātu sarakstu, kas tiks nosūtīts [EMA] valdei. Valde iecels direktoru, izvēloties pēc intervijām starp šajā sarakstā iekļautajiem kandidātiem. Iekļaušana sarakstā negarantē iecelšanu amatā.
Kandidātus papildus iepriekš minētajai intervijai var uzaicināt piedalīties turpmākās intervijās un/vai pārbaudēs.
Pirms iecelšanas amatā [izvirzīto] kandidātu uzaicina tūlīt sniegt paziņojumu [..] Parlamentam un atbildēt uz šīs iestādes locekļu jautājumiem.
[..]
Svarīga informācija kandidātiem
Kandidātiem tiek atgādināts, ka dažādo atlases komiteju darbs ir konfidenciāls. Kandidātiem ir aizliegts tieši vai netieši kontaktēties ar komiteju locekļiem vai lūgt kādam citam to darīt viņu vārdā.
[..]”
Tiesvedības rašanās fakti
12 Prasītājs bija EMA valdes loceklis no 2007. gada janvāra līdz 2009. aprīlim kā dalībvalsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, pārstāvis.
13 2009. gada 10. decembrī EMA valde saskaņā ar pamatnostādņu 7.1. punktu iecēla EMA valdes locekli A. par novērotāju priekšatlases komitejā. Saskaņā ar šo noteikumu priekšatlases komiteja sastāv no trīs Komisijas augstākās vadības ierēdņiem, kuriem ir jābūt vismaz tādai pašai pakāpei un tāda paša līmeņa amatam kā EMA direktoram.
14 2010. gada 15. janvārī Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par izpilddirektora amata vakanci (AD 14 pakāpe) Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) (OV C 9 A, 1. lpp.). Tika piedāvāts AD 14 pakāpes pagaidu darbinieka amats, un pieteikumi bija jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2010. gada 17. februārim. Prasītājs pieteikumu iesniedza 2010. gada 16. februārī.
15 2010. gada 31. martā priekšatlases komiteja pārbaudīja iesniegtos pieteikumus saskaņā ar pamatnostādņu 7.2.1. punktu. Šajā ziņā minētā komiteja atzina, ka paziņojums par vakanci nebija izziņots pienācīgā līmenī. Tāpēc Komisija paziņojumu par vakanci nolēma publicēt vēlreiz.
16 Ar 2010. gada 14. jūnija elektroniskā pasta vēstuli Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta (ĢD) (turpmāk tekstā – “Veselības ĢD”) Cilvēkresursu nodaļas vadītāja vietnieks informēja prasītāju, ka atlases procedūra tika uzsākta no jauna, lai to labāk izziņotu, un ka ap 2010. gada 25. jūniju tikšot publicēts jauns paziņojums par vakanci, kurā pieteikumu iesniegšanai tiks noteikts jauns četru nedēļu termiņš. Šajā vēstulē tika precizēts, ka jauns pieteikums prasītājam nav jāiesniedz un viņa pieteikums paliek spēkā.
17 2010. gada 12. septembrī prasītājs nosūtīja “Veselības” ĢD Cilvēkresursu nodaļas vadītāja vietniekam elektroniskā pasta vēstuli, lai iegūtu informāciju par savas kandidatūras virzību. Nākamajā dienā viņš prasītājam norādīja, ka prasītājs tikšot informēts par procedūras norisi.
18 2010. gada 7. oktobrī notika EMA valdes sanāksme. Šajā sanāksmē, kurā it īpaši piedalījās B un C attiecīgi kā priekšsēdētājs un valdes loceklis un kā valdes loceklis, tika pieņemts lēmums sākt EMA izpilddirektora atlases procedūru, kurā tika sīki aprakstīti dažādi šīs procedūras posmi un norādīts, ka lēmums tikšot publicēts EMA tīmekļa vietnē.
19 2010. gada 30. oktobrī Komisija publicēja strīdīgo paziņojumu par vakanci. Kandidātiem bija jāatbilst tiem pašiem atlases un piemērotības kritērijiem, kādi bija noteikti iepriekšējā paziņojumā par vakanci, izņemot vienu atlases kritēriju. Proti, kamēr pirmajā paziņojumā par vakanci bija noteikts, ka kandidātiem bija jābūt “pierādāmai pieredzei augstākā līmeņa personāla vadībā daudzkultūru vidē”, strīdīgajā paziņojumā par vakanci bija prasīta “pierādāma pieredze liela skaita darbinieku vadībā augstākā līmenī; daudzkultūru vidē iegūta pieredze [tiek] uzskatīta par priekšrocību”.
20 Veselības ĢD Cilvēkresursu nodaļas vadītāja vietnieks ar 2010. gada 3. novembra elektroniskā pasta vēstuli informēja prasītāju par strīdīgā paziņojuma par vakanci publicēšanu. Šajā elektroniskā pasta vēstulē viņš ierosināja prasītājam no jauna atsūtīt apliecinošus dokumentus, kurus viņš bija pievienojis savam pieteikumam pēc pirmā paziņojuma par vakanci publicēšanas, lai atjauninātu viņa profesionālos datus, prasītājs tos nosūtīja ar 2010. gada 23. novembra vēstuli, kas Komisijā tika saņemta nākamajā dienā.
21 2010. gada 1. novembrī B nosūtīja savu pieteikumu izpilddirektora amatam. Šī paša gada 23. novembrī C rīkojās tāpat.
22 Izskatāmajā lietā priekšatlases komitejas sastāvā bija priekšsēdētājs un trīs citi locekļi. Priekšatlases komitejas priekšsēdētājas amats tika uzticēts Veselības ĢD, kam kā EMA aizbildnības ģenerāldirektorātam bija jāuzrauga tās darbība, ģenerāldirektorei. Divi no trim pārējiem locekļiem bija Veselības ĢD ierēdņi un trešais – Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta ierēdnis. Priekšatlases komitejas priekšsēdētāja, šajā gadījumā D, un viens no diviem Veselības ĢD ierēdņiem vienlaikus bija EMA valdes locekļi – Komisijas pārstāvji saskaņā ar Regulas Nr. 726/2004 65. panta 3. punktu.
23 2011. gada 12. janvārī priekšatlases komiteja pārbaudīja 62 pieteikumus EMA izpilddirektora amatam. Pēc veiktās pārbaudes priekšatlases komiteja nolēma uzaicināt uz interviju deviņus kandidātus, tostarp prasītāju. Tomēr vienu no šiem deviņiem kandidātiem priekšatlases komiteja noraidīja pirms intervijas.
24 2011. gada 8. februārī prasītāju, kā arī septiņus citus atlasītus kandidātus intervēja priekšatlases komiteja. Šajā saistībā komiteja izmantoja tās sagatavoto vērtēšanas tabulu.
25 Pēc intervijām astoņi kandidāti tika vērtēti 100 punktu skalā un sakārtoti augošā secībā pēc piešķirto punktu skaita. Prasītājam bija zemākais punktu skaits, proti, 61 no 100 punktiem. Pārējie septiņi kandidāti ieguva 69–85 punktus no 100.
26 2011. gada 7. martā priekšatlases komiteja sagatavoja ziņojumu, kurā sniedza informāciju par katru intervēto kandidātu, un nolēma ieteikt četru kandidātu kandidatūras, kas bija ieguvuši labākos rezultātus (no 75 līdz 85 punktiem no 100), tostarp B un C.
27 Saņēmusi priekšatlases komitejas ziņojumu, Komisijas Padomdevēja komiteja amatā iecelšanas jautājumos (turpmāk tekstā – “CCN”) izskatīja 62 pieteikumus EMA izpilddirektora amatam. Pēc pārbaudes CCN 2011. gada 14. martā sniedza pamatnostādņu 8.2.1. punktā paredzēto iepriekšējo atzinumu. Saskaņā ar CCN iepriekšējo atzinumu tikai četri priekšatlases komitejas piedāvātie kandidāti bija jāuzaicina piedalīties pārbaudījumos vērtēšanas centrā, kā arī uz interviju ar CCN. Ar tās pašas dienas vēstuli sekretārs, kurš veica CCN pienākumus, informēja prasītāju, ka CCN nolēma nenoraidīt priekšatlases komitejas atzinumu, saskaņā ar kuru citi kandidāti labāk par viņu apvienoja savas prasmes un pieredzi, kā tas ir prasīts strīdīgajā paziņojumā par vakanci, un tādējādi neuzaicināt viņu uz interviju.
28 Pēc pārbaudījumiem vērtēšanas centrā priekšatlases komitejas piedāvātie četri kandidāti tika uzaicināti uz interviju ar CCN, kas notika 2011. gada 7. aprīlī. Tajā pašā dienā CCN sniedza atzinumu par priekšatlases komitejas ieteikto četru kandidātu atbilstību nosacījumiem, lai pildītu EMA izpilddirektora amata pienākumus.
29 Par veselības un patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgais Komisijas loceklis (turpmāk tekstā – “aizbildnības komisārs”) intervēja priekšatlases komitejas un CCN ieteiktos četrus kandidātus. Pēc tam Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un aizbildnības komisāru, ierosināja Komisijas locekļiem ieteikt šos četrus kandidātus EMA valdei.
30 2011. gada 20. aprīlī Komisija oficiāli pieņēma lēmumu ierosināt EMA valdei priekšatlases komitejas un CCN piedāvāto četru kandidātu sarakstu (turpmāk tekstā – “Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmums”).
31 2011. gada 5. maijā EMA valde rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai izvēlētos jauno EMA izpilddirektoru. Šajā sanāksmē tika grozīta 2010. gada 7. oktobrī apstiprinātā izpilddirektora atlases procedūra un tika intervēti četri Komisijas piedāvātie kandidāti. Tā kā vienošanos par [izpilddirektora] vārdu nebija iespējams panākt, tika nolemts, ka nākamajā mēnesī EMA valde rīkos sanāksmi, lai lemtu par četriem Komisijas piedāvātajiem kandidātiem.
32 Ar 2011. gada 27. maija vēstuli, kas reģistrēta Komisijā 2011. gada 9. jūnijā, prasītājs iesniedza sūdzību par “to, kā norisinājās konkurss [Komisijā]”.
33 2011. gada 8. jūnijā EMA valde EMA izpilddirektora amatam izvēlējās C.
34 2011. gada 13. jūlijā C tika uzklausīts Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā.
35 Ar 2011. gada 22. septembra vēstuli Parlamenta priekšsēdētājs informēja EMA, ka pēc C intervijas ar iepriekš minēto komiteju Parlaments atbalstīja C iecelšanu par jauno EMA izpilddirektoru.
36 Ar Komisijas 2011. gada 6. oktobra lēmumu prasītāja ar 2011. gada 27. maija vēstuli iesniegtā sūdzība tika noraidīta.
37 Ar tā paša 2011. gada 6. oktobra lēmumu EMA valde par izpilddirektoru iecēla C (turpmāk tekstā – “EMA valdes 2011. gada 6. oktobra lēmums”).
38 Ar 2012. gada 6. janvāra vēstuli, kas tajā pašā dienā tika nosūtīta pa faksu un pa pastu, prasītājs iesniedza EMA līgumslēdzējinstitūcijā sūdzību par EMA valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu.
39 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 9. janvārī, prasītājs lūdza apturēt 2011. gada 6. oktobra EMA valdes lēmuma izpildi, izmantojot pagaidu noregulējumu. Šis pieteikums par pagaidu noregulējumu tika noraidīts ar 2012. gada 20. marta rīkojumu Hristov/Komisija un EMA (F‑2/12 R, EU:F:2012:35).
40 2012. gada 6. janvāra sūdzība tika noraidīta ar EMA līgumslēdzējinstitūcijas 2012. gada 16. maija lēmumu.
Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība
41 Prasības pieteikumā prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai būtībā ir šādi:
– atcelt priekšatlases komitejas lēmumu sastādīt četru kandidātu sarakstu, kurā viņš netika iekļauts un par kuru viņam tika paziņots ar 2011. gada 14. marta vēstuli;
– atcelt CCN 2011. gada 14. marta lēmumu uzaicināt uz interviju tikai četrus kandidātus, kas bija iekļauti priekšatlases komitejas sastādītajā sarakstā;
– atcelt “[CCN] 2011. gada 14. marta lēmumu” atbalstīt priekšatlases komitejas ieteikumus;
– atcelt Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu;
– atcelt Komisijas 2011. gada 6. oktobra lēmumu, ar kuru tika noraidīta 2011. gada 27. maija sūdzība;
– atcelt valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu;
– piespriest taisnīgu atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu;
– piespriest Komisijai un EMA atlīdzināt administratīvā procesa izdevumus un tiesāšanās izdevumus;
– organizēt jaunu “konkursu”, ievērojot tiesību aktos paredzēto kārtību.
42 Iebildumu rakstā Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē;
43 Iebildumu rakstā EMA prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā acīmredzami nepieņemamu
– vai noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
44 Notika otra procesuālo rakstu apmaiņa saistībā ar Komisijas un EMA izvirzītajiem prasījumiem par nepieņemamību. Savā atbildes rakstā uz repliku EMA atsauca pirmo prasījumu atzīt prasību par acīmredzami nepieņemamu.
45 Ar 2013. gada 23. jūlija kancelejas vēstulēm lietas dalībnieki tika aicināti atbildēt uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem. Lietas dalībnieki šo aicinājumu izpildīja noteiktajā termiņā.
46 Savā atbildē uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem prasītājs norādīja, ka ar savu trešo prasījumu par atcelšanu viņš faktiski lūdz Civildienesta tiesai atcelt CCN lēmumu apstiprināt priekšatlases komitejas 2011. gada 7. aprīlī, nevis 2011. gada 14. martā, kā savā prasības pieteikumā viņš to bija kļūdaini norādījis, pieņemtos ieteikumus.
47 Atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, Komisija iesniedza vairākus dokumentus, kuri bija sagatavoti valodās, kas nav tiesvedības valoda, un kuri līdz tam netika paziņoti prasītājam. Tā kā prasītājs ar daļu no šiem dokumentiem nevarēja iepazīties pirms tiesas sēdes, Civildienesta tiesa pēc prasītāja tiesas sēdē izteikta lūguma aicināja Komisiju iesniegt dažu dokumentu, kurus tā bija pievienojusi saviem atbildes rakstiem uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, it īpaši dažu pamatnostādņu fragmentu, tulkojumu bulgāru valodā vai vajadzības gadījumā angļu valodā ne vēlāk kā 2013. gada 18. novembrī.
48 Tiesas sēdē prasītājs arī sniedza papildu pierādījumus, kurus Civildienesta tiesa nolēma pievienot lietas materiāliem. Pēc tiesas sēdes Civildienesta tiesa nolēma neizbeigt mutvārdu procesu.
49 Ar 2013. gada 18. novembra procesuālo rakstu Komisija izpildīja Civildienesta tiesas aicinājumu iesniegt dažus tulkojumus.
50 Ar 2013. gada 16. decembra procesuālo rakstu prasītājs iesniedza savus apsvērumus par Komisijas 2013. gada 18. novembra procesuālo rakstu.
51 Ar kancelejas 2014. gada 30. janvāra vēstuli Komisija un EMA tika aicinātas atbildēt uz prasītāja 2013. gada 16. decembra procesuālo rakstu, uz kuru Komisija atbildēja ar 2014. gada 13. februāra procesuālo rakstu.
52 2014. gada 5. martā Civildienesta tiesa pabeidza mutvārdu procesu.
Juridiskais pamatojums
1. Par prasījumiem izdot rīkojumu
53 Attiecībā uz devīto prasījumu, lai Civildienesta tiesa izdotu rīkojumu organizēt jaunu EMA izpilddirektora atlases procedūru, ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa nav kompetenta dot rīkojumus Savienības iestādei, lai arī iestādei, kuras pieņemtais akts ir atcelts, LESD 266. pantā ir noteikts vispārīgs pienākums veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu par tiesību akta atcelšanu (spriedums Pleijte/Komisija, F‑91/08, EU:F:2010:13, 29. punkts un minētā judikatūra).
54 Tātad iepriekš minētais prasītāja prasījums par rīkojuma izdošanu ir jānoraida kā nepieņemams.
2. Par prasījumiem atcelt tiesību aktus
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
55 Komisija uzskata, ka trīs pirmie prasījumi ir nepieņemami, ciktāl trīs apstrīdētie lēmumi ir iekšēji sagatavošanas akti, kas sagatavo Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, un tātad tie nav nelabvēlīgi akti, par kuriem var celt prasību. Attiecībā uz piekto prasījumu Komisija uzskata, ka minētais lēmums nav atsevišķi apstrīdams tiesību akts. Attiecībā uz sesto prasījumu par valdes 2011. gada 6. oktobra lēmuma [atcelšanu] tas esot nepieņemams, jo tas ir vērsts pret Komisiju, kamēr lēmumu bija pieņēmusi nevis Komisija, bet EMA.
56 Prasītājs apgalvo, ka saskaņā ar strīdīgo paziņojumu par vakanci Komisijai ir jāievēro CCN un priekšatlases komitejas ieteikumi. Tāpēc CCN un priekšatlases komitejas lēmumi, kurus viņš lūdz atcelt pirmajos trīs prasījumos, esot saistoši Komisijai un neesot tikai Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmuma sagatavošanas akti. Prasītājs piebilst, ka Komisija būtu varējusi neņemt vērā CCN un priekšatlases komitejas lēmumus, ja tā konstatētu acīmredzamu kļūdu vērtējumā un par to sagatavotu argumentētu atzinumu, savukārt izskatāmajā lietā, lai gan ir acīmredzama kļūda vērtējumā, Komisija šādu argumentētu atzinumu nav sagatavojusi. Tādējādi šīs lietas apstākļos esot jāuzskata, ka trīs pirmie prasījumi par aktu atcelšanu ir pieņemami.
57 Attiecībā uz piekto prasījumu atcelt Komisijas 2011. gada 6. oktobra lēmumu par viņa 2011. gada 27. maija sūdzības noraidīšanu prasītājs apgalvo, ka šajā lēmumā ir priekšatlases komitejas lēmuma pamatojums neiekļaut viņu iepriekš atlasīto kandidātu sarakstā. Šajā Komisijas lēmumā arī esot iekļauti fakti, kurus viņš nezināja pirms sekretāra, kurš pildīja CCN pienākumus, 2011. gada 14. marta vēstules saņemšanas un kuri tādējādi papildinot CCN 2011. gada 14. marta lēmumu ņemt vērā priekšatlases komitejas atzinumu un apstiprināt minētās komitejas ieteikumus. Tāpēc viņš uzskata, ka Komisijas 2011. gada 6. oktobra lēmumam par sūdzības noraidīšanu ir patstāvīgs raksturs un Civildienesta tiesai ir jāveic tā likumības pārbaude.
Civildienesta tiesas vērtējums
58 Pirmkārt, attiecībā uz pirmajiem trim prasījumiem ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību akti vai lēmumi, kuru izstrāde tiek veikta vairākos posmos, it īpaši iekšējās procedūras beigās, ir apstrīdami akti tikai tad, ja tajos ir noteikta iestādes galīga nostāja attiecībā uz prasītāju, izņemot starpposma pasākumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgu lēmumu. Lai arī starpposma pasākumi var ietekmēt akta, kurā ir noteikta iestādes galīgā nostāja, saturu, tos nevar apstrīdēt neatkarīgi, un tie ir jāapstrīd, izmantojot pret šo aktu celtu prasību (skat. spriedumus N/Parlaments, F‑71/08, EU:F:2009:150, 28. punkts, un Pleijte/Komisija, EU:F:2010:13, 27. punkts; rīkojumu Possanzini/Frontex, F‑61/11, EU:F:2012:146, 42. un 43. punkts).
59 Izskatāmajā lietā Civildienesta tiesa, pirmkārt, atgādina, ka Regulas Nr. 726/2004 64. pantā ir noteikts, ka EMA izpilddirektoru ieceļ EMA valde, pamatojoties uz Komisijas piedāvāto kandidātu sarakstu. Otrkārt, Civildienesta tiesa norāda, ka saskaņā ar pamatnostādnēm EMA izpilddirektora atlases procedūra norisinās divās kārtās. Pirmā kārta norisinās Komisijā, un tai ir vairāki posmi. Pirmkārt, tiek izveidota priekšatlases komiteja, lai izstrādātu kvalificētāko kandidātu saraksta projektu. Pēc tam šis saraksta projekts tiek nosūtīts CCN atzinuma sagatavošanai. CCN sniedz iepriekšēju atzinumu par priekšatlases komitejas atlasītajiem kandidātiem un pati izstrādā kandidātu sarakstu, kas var atšķirties no priekšatlases komitejas sastādītā saraksta. Pēc tam, kad CCN izvirzītie kandidāti ir nokārtojuši pārbaudījumus, kurus rīko neatkarīgi personāla atlases konsultanti, CCN viņus intervē. Pēc šīm intervijām CCN sniedz savu galīgo atzinumu un [piedāvā] piemērotāko kandidātu sarakstu. Šis CCN galīgais atzinums ir pamats intervijai ar aizbildnības komisāru un vajadzības gadījumā par personālu un administrāciju atbildīgo Komisijas locekli. Visbeidzot aizbildnības komisārs un vajadzības gadījumā par personālu un administrāciju atbildīgais Komisijas loceklis intervē CCN galīgajā atzinumā atlasītos kandidātus vai arī par personālu un administrāciju atbildīgais Komisijas loceklis intervē jebkuru citu kandidātu, kuru viņš uzskata par izvirzāmu [izpilddirektora amatam]. Aizbildnības komisārs nosūta Komisijai izvirzīto kandidātu sarakstu, un Komisijai ir jāapstiprina piedāvāto kandidātu saraksts, kuru aizbildnības komisārs nosūta iecēlējinstitūcijai, šajā gadījumā EMA valdei.
60 Otrā kārta galvenokārt norisinās EMA valdē. Pēc intervijām ar Komisijas nosūtītajā sarakstā iekļautajiem kandidātiem EMA valde izvēlas vienu no viņiem. Pēc tam izvirzītais kandidāts tiek aicināts sniegt paziņojumu kompetentajai Parlamenta komitejai. Kad Parlaments apstiprina EMA valdes izvirzīto kandidātu, EMA valde ieceļ kandidātu par izpilddirektoru.
61 Tātad no Regulas Nr. 726/2004 64. panta, kas ir sīkāk izklāstīts pamatnostādnēs, izriet, ka EMA valde var izvēlēties izpilddirektoru tikai no Komisijas piedāvātajiem kandidātiem. Tādējādi Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumā par EMA valdei piedāvājamo četru kandidātu saraksta pieņemšanu ir noteikta Komisijas nostāja un tiek ierobežota EMA valdes izvēles brīvība, ciktāl prasītājs galīgi tika izslēgts no dalības nākamajos atlases procedūras posmos. Tāpēc Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmums ir prasītājam nelabvēlīgs tiesību akts (pēc analoģijas skat. spriedumu Pleijte/Komisija, EU:F:2010:13, 28. punkts).
62 No pamatnostādnēm arī izriet, ka CCN nav saistošs priekšatlases komitejas iepriekš sagatavotais saraksts, lai izstrādātu savu intervējamo kandidātu sarakstu, un ka tā var neintervēt iepriekš atlasītos kandidātus vai, gluži pretēji, intervēt kandidātus, kas netika iekļauti priekšatlases komitejas sagatavotajā sarakstā. Tāpat saskaņā ar pamatnostādnēm Komisijas locekļiem, kas ir atbildīgi par kandidātu saraksta sagatavošanu, lai to piedāvātu Komisijai, arī nav saistošs CCN izvirzīto kandidātu saraksts, jo par personālu un administrāciju atbildīgais Komisijas loceklis var intervēt jebkuru citu kandidātu, kuru viņš uzskata par izvirzāmu [attiecīgajam amatam].
63 No tā izriet, ka priekšatlases komitejas lēmumā par ieteicamo četru kandidātu saraksta pieņemšanu, CCN 2011. gada 14. marta lēmumā uzaicināt uz interviju tikai četrus priekšatlases komitejas piedāvātos kandidātus, kā arī CCN 2011. gada 7. aprīļa lēmumā apstiprināt priekšatlases komitejas ieteikumus nekādā gadījumā netika noteikta Komisijas nostāja un tie ir Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmuma sagatavošanas akti. Tādējādi saskaņā ar iepriekš 58. punktā minēto judikatūru pirmie trīs prasījumi par šo lēmumu atcelšanu ir jānoraida kā nepieņemami.
64 Otrkārt, attiecībā uz piekto prasījumu atcelt Komisijas 2011. gada 6. oktobra lēmumu noraidīt 2011. gada 27. maija sūdzību no pastāvīgās judikatūras izriet, ka administratīva sūdzība un tās tieša vai netieša noraidīšana ir kompleksas procedūras neatņemama sastāvdaļa un tas ir tikai viens no priekšnosacījumiem prasības celšanai tiesā. Šādos apstākļos ar prasību, pat ja tā formāli ir vērsta pret sūdzības noraidījumu, faktiski izskatīšanai tiesā tiek iesniegts nelabvēlīgais akts, par kuru bija iesniegta sūdzība, izņemot gadījumu, kad sūdzības noraidījuma apjoms atšķiras no tā akta apjoma, par kuru šī sūdzība tikusi iesniegta. Vairākkārt ir ticis nospriests, ka lēmums par sūdzības tiešu noraidīšanu, ņemot vērā tā saturu, var nebūt prasītāja apstrīdētā akta apstiprinājums. Tā tas ir gadījumā, kad lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts sākotnējais lēmums. Šādos gadījumos sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu, vai pat to uzskata par nelabvēlīgu aktu, ar ko tiek aizstāts apstrīdētais akts (spriedumi Adjemian u.c./Komisija, T‑325/09 P, EU:T:2011:506, 32. punkts, un Arguelles Arias/Padome, F‑122/12, EU:F:2013:185, 38. punkts).
65 Tā kā civildienesta sistēmā ieinteresētajai personai ir jāiesniedz sūdzība par lēmumu, ko tā apstrīd, un par lēmumu noraidīt šo sūdzību ir jāceļ prasība, Eiropas Savienības Tiesa prasību atzīst par pieņemamu, ja tā ir vērsta tikai pret sūdzībā apstrīdēto lēmumu, pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu vai pret abiem šiem lēmumiem kopā, ja vien sūdzība un prasība ir iesniegta Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Noteikumi”) 90. un 91. pantā paredzētajos termiņos. Taču saskaņā ar procesuālās ekonomijas principu tiesa var nolemt, ka tai nav konkrēti jālemj par prasījumiem, kas ir vērsti pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu, ja tā konstatē, ka tiem nav autonoma satura un tie patiesībā atbilst prasījumiem, kas ir vērsti pret lēmumu, par kuru ir tikusi iesniegta sūdzība (šajā ziņā skat. spriedumu Vainker/Parlaments, 293/87, EU:C:1989:8, 7. un 8. punkts). Tā tas var būt arī tad, ja tiesa konstatē, ka lēmums par sūdzības noraidīšanu, tā kā tas var būt arī netiešs, ir tikai sūdzībā apstrīdētā lēmuma apstiprinājums un tādēļ lēmuma par sūdzības noraidīšanu atcelšana neietekmē ieinteresētās personas tiesisko stāvokli citādi kā sūdzībā apstrīdētā lēmuma atcelšana (spriedumi Adjemian u.c./Komisija, EU:T:2011:506, 33. punkts, un Arguelles Arias/Padome, EU:F:2013:185, 39. punkts).
66 Šajā lietā Civildienesta tiesa konstatē, ka prasītājs savā 2011. gada 27. maija sūdzībā nav identificējis aktus, kurus viņš apstrīd. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka pēc sekretāra, kurš pildīja CCN pienākumus, 2011. gada 14. marta vēstules, ar kuru viņš it īpaši tika informēts, ka netiks uzaicināts uz interviju, saņemšanas prasītājs nav saņēmis CCN 2011. gada 7. aprīļa lēmuma, ar kuru CCN apstiprināja priekšatlases komitejas piedāvāto četru kandidātu sarakstu, kopiju, ne arī Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmuma kopiju. Tātad 2011. gada 27. maijā prasītājs no iepriekš minētās 2011. gada 14. marta vēstules zināja tikai to, ka priekšatlases komiteja nebija viņu atlasījusi, ka CCN neuzaicinās viņu uz interviju un ka CCN uzskatīja viņa pieteikumu par nesekmīgu.
67 Tādējādi ir jāuzskata, ka prasītājs savā 2011. gada 27. maija sūdzībā apstrīd lēmumu, ar kuru viņš tika izslēgts no dalības atlases procedūras pirmajā kārtā, proti, kas norisinājās Komisijā. Tā kā priekšatlases komitejas lēmums par četru atlasīto kandidātu saraksta projekta pieņemšanu, CCN 2011. gada 14. marta lēmums uzaicināt uz interviju tikai četrus kandidātus, kas tika iekļauti priekšatlases komitejas sastādītā saraksta projektā, un CCN 2011. gada 7. aprīļa lēmums pieņemt priekšatlases komitejas atzinumu un ņemt vērā tās ieteikumus ir Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmuma sagatavošanas akti (skat. šā sprieduma 63. punktu), ir jāsaprot, ka, iesniedzot šo sūdzību, prasītājs apstrīd Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, kā to arī atzīst Komisija savā 2013. gada 2. septembra procesuālajā rakstā, kas sagatavots, atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem.
68 Šajā ziņā Civildienesta tiesa norāda, ka Komisijas 2011. gada 6. oktobra lēmums par 2011. gada 27. maija sūdzības noraidīšanu satur precizējumus, it īpaši faktiskos, par Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmuma sagatavošanas aktiem, kā arī motīvus, pamatojoties uz kuriem Komisija ir pieņēmusi minēto lēmumu. Tāpēc ir jāsecina, ka Civildienesta tiesai ir jāpārbauda prasījums atcelt Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, kā tas tika precizēts 2011. gada 6. oktobra lēmumā, ar kuru ir noraidīta 2011. gada 27. maija sūdzība (šajā ziņā skat. spriedumu Eveillard/Komisija, T‑258/01, EU:T:2004:177, 31. un 32. punkts).
69 Treškārt, attiecībā uz sesto prasījumu atcelt valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu šis prasījums faktiski ir nepieņemams, ciktāl tas ir vērsts pret Komisiju, bet tā nav šī lēmuma autore.
Par lietas būtību
70 Vispirms ir jāizvērtē ceturtais prasījums atcelt Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu un pēc tam sestais prasījums atcelt valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu.
Par ceturto prasījumu atcelt Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu
71 Šī atcelšanas prasījuma atbalstam prasītājs izvirza četrus pamatus, kas formāli ir balstīti attiecīgi uz:
“[–] Noteikumu 30. panta pārkāpumu, Noteikumu III pielikuma 3. panta pārkāpumu, pilnvaru nepareizu izmantošanu, procesuālo noteikumu pārkāpumu un pārskatāmības, objektivitātes, interešu konflikta neesamības, labas pārvaldes, vienlīdzības un pilnvaru sadalījuma principu pārkāpumu;
[–] [Noteikumu] 27. panta pārkāpumu, atlases procedūras neievērošanu, regulējuma pārkāpumu, kā tas izriet no [strīdīgā] paziņojuma par vakanci publicēšanas, pilnvaru sadalījuma principa pārkāpumu [..], objektivitātes, labas pārvaldības, objektivitātes vērtēšanā, interešu konflikta neesamības, [..] vienlīdzības un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamības principu pārkāpumu;
[–] pilnvaru sadalījuma, vienlīdzības, pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamības un procedūras ļaunprātīgas neizmantošanas principu pārkāpumu;
[–] acīmredzamas kļūdas vērtējumā esamību.”
72 Lasot pirmā pamata izklāstu, Civildienesta tiesa konstatē, ka pirmajā pamatā prasītājs atsaucas uz priekšatlases komitejas izveides noteikumu pārkāpumu. Pamatam ir divas daļas. Pirmā daļa attiecas uz to, ka priekšatlases komiteja tika iecelta pāra skaitā; otrā daļa attiecas uz priekšatlases komitejas locekļa un EMA valdes locekļa amatu apvienošanu.
73 Civildienesta tiesa arī konstatē, ka savā otrajā pamatā prasītājs, pirmkārt, atsaucas uz kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl priekšatlases komiteja pēc savas iniciatīvas neesot noraidījusi divus kandidātus, kas bija EMA valdes locekļi, un, otrkārt, uz strīdīgā paziņojuma par vakanci pārkāpumu, ciktāl priekšatlases komiteja esot pieļāvusi pārkāpumus vērtēšanas kritēriju noteikšanā, izskatot kandidātu pieteikumus un intervējot prasītāju.
74 No prasītāja rakstiem arī izriet, ka ar savu trešo pamatu viņš apstrīd Komisijas viedokli, ka tai esot bijušas tiesības neapstiprināt priekšatlases komitejas sagatavoto saraksta projektu un prasīt ieviest tajā grozījumus. Tādējādi ir jāsaprot, ka šis pamats ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl Komisija kļūdaini esot uzskatījusi, ka tai ir tiesības neņemt vērā priekšatlases komitejas lēmumu par piedāvājamo kandidātu saraksta projektu.
75 Ar ceturto pamatu prasītājs norāda, ka attiecībā uz viņa spējām tika pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā rezultātā pārējiem kandidātiem tika dota priekšroka.
76 Vispirms Civildienesta tiesa izskatīs pirmā pamata otro daļu, kas attiecas uz EMA valdes locekļa un priekšatlases komitejas amatu apvienošanu.
– Lietas dalībnieku argumenti
77 Prasītājs apgalvo, ka, tā kā priekšatlases komitejas priekšsēdētāja D, kā arī cits priekšatlases komitejas loceklis E bija arī EMA valdes locekļi, attiecībā uz šīm divām personām izveidojās interešu konflikts un tika pārkāpts objektivitātes princips, kas ir jāievēro priekšatlases komitejas locekļiem. Tas tā ir it īpaši šajā lietā, jo divi citi EMA valdes locekļi, proti, B un C, iesniedza savus pieteikumus [izpilddirektora amatam]. Tādējādi, izvēloties EMA valdes locekļus kā priekšatlases komitejas locekļus, Komisija esot pārkāpusi labas pārvaldības principu un radījusi labvēlīgāku situāciju iepriekš minētajiem kandidātiem B un C.
78 Prasītājs piebilst, ka, ieceļot divus EMA valdes locekļus par priekšatlases komitejas locekļiem, EMA valdes locekļi esot “atsijājuši” dažādus kandidātus un esot intervējuši viņus priekšatlases posmā, lai arī viņiem nebija tiesību to darīt, jo šai procedūras kārtai ir jānorisinās Komisijā, nevis valdē. Aizstājot priekšatlases komitejas vērtējumu ar divu EMA valdes locekļu vērtējumu, Komisija esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu un procedūras ļaunprātīgu izmantošanu un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes, labas pārvaldības un pilnvaru sadalījumu starp EMA valdi un priekšatlases komiteju principus.
79 Komisija uzskata, ka nav tādas tiesību normas, ar kuru par priekšatlases komitejas locekli tiktu aizliegts iecelt EMA valdes locekli. Neesot arī noteikuma, ar kuru EMA valdes locekļiem tiktu aizliegts pieteikties EMA izpilddirektora amatam. Tāpēc ar to, ka par priekšatlases komitejas locekļiem tika iecelti divi EMA valdes locekļi un ka viņi pārbaudīja un atlasīja kandidātus, tostarp B un C, kas arī bija EMA valdes locekļi, neesot pārkāpta neviena tiesību norma.
80 Komisija piebilst, ka tad, kad ir jāieceļ aģentūras, kas darbojas ļoti specializētā jomā, izpilddirektors, priekšatlases komitejas sastāvā ir jāiekļauj attiecīgās jomas eksperti, kas ieņem augstus amatus. Tādējādi izskatāmajā lietā priekšatlases komitejas locekļi bija Veselības ĢD augstākā personāla vadības un cita Komisijas ģenerāldirektorāta, kas darbojas zinātnes jomā, proti, Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta, ierēdņi, un tieši tāpēc, ka viņi bija Komisijas augstākā līmeņa darbinieki un viņiem bija vajadzīgā kvalifikācija un pieredze, daži priekšatlases komitejas locekļi bija arī EMA valdes locekļi. Eksperti, kurus varēja iecelt priekšatlases komitejā, piederēja šauram lokam, un tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņi pēc reputācijas vai personīgi pazina vienu vai otru kandidātu. Izskatāmajā lietā D un E, kas attiecīgi bija Veselības ĢD ģenerāldirektore un ierēdnis un vienlaikus EMA valdes locekļi – eksperti attiecīgajā jomā, iecelšana par priekšatlases komitejas locekļiem bija objektīvi pamatota un pat nepieciešama. Pēc Komisijas domām, šis apstāklis pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu objektivitātes neesamību, interešu konflikta pastāvēšanu vai jebkādu citu pārkāpumu. Šādu apgalvojumu varot izvirzīt, tikai balstoties uz precīziem pierādījumiem par šāda pārkāpuma esamību un tā ietekmi uz atlases procedūru, ko prasītājs neesot sniedzis.
– Civildienesta tiesas vērtējums
81 Attiecībā uz konkursiem tika nospriests, ka plašā rīcības brīvība, kāda ir piešķirta konkursa atlases komisijai, nosakot kandidātu kārtoto mutvārdu pārbaudījumu nosacījumus un detalizētu saturu, ir jākompensē, rūpīgi ievērojot noteikumus, kuri reglamentē šo pārbaudījumu rīkošanu (spriedumi Girardot/Komisija, T‑92/01, EU:T:2002:220, 24. punkts, un Christensen/Komisija, T‑336/02, EU:T:2005:115, 38. punkts).
82 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru konkursa atlases komisijai ir jānodrošina, lai tās vērtējumi par visiem pārbaudāmajiem kandidātiem mutvārdu pārbaudījumu laikā tiktu balstīti uz vienlīdzīgiem un objektīviem nosacījumiem (spriedums Pantoulis/Komisija, T‑290/03, EU:T:2005:316, 90. punkts).
83 Lai arī izskatāmajā lietā priekšatlases komiteja nav konkursa atlases komisija un tās viedoklis nav saistošs ne CCN, ne Komisijai, izskatāmajā lietā šo judikatūru tomēr var piemērot, jo priekšatlases komitejas tāpat kā atlases komisijas mērķis ir izvēlēties labākos kandidātus no tiem, kas pēc strīdīgā paziņojuma par vakanci publicēšanas bija iesnieguši pieteikumus, un tai bija ievērojama rīcības brīvība priekšatlases pārbaudījumu organizēšanā (par iekšējas personāla atlases komisiju skat. spriedumu CG/EIB, F‑115/11, EU:F:2014:187, 60. punkts).
84 Tāpēc saskaņā ar labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principu Komisijai bija jānodrošina pirmās atlases procedūras kārtas, kurai bija jānorisinās priekšatlases komitejā, laba norise. No tā izriet, ka visiem Komisijas ieceltajiem priekšatlases komitejas locekļiem ir jābūt nepieciešamai neatkarībai, lai nevarētu tikt apšaubīta viņu objektivitāte (skat. spriedumu CG/EIB, EU:F:2014:187, 61. punkts).
85 Turklāt ir jānorāda, ka labas pārvaldības princips, ar kuru ir saistīts kompetentas iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus attiecīgos lietas faktus, ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurai kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem un kuras 41. pantā ar nosaukumu “Tiesības uz labu pārvaldību” ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās.
86 Tāpēc Civildienesta tiesai ir jāpārbauda, vai priekšatlases komiteja tika izveidota un darbojās likumīgi, it īpaši ievērojot objektivitātes pienākumu, jo šis objektivitātes pienākums ir viens no noteikumiem, kas reglamentē atlases komisiju darbu un pēc analoģijas priekšatlases komitejas darbu, un ir pakļauts pārbaudei Savienības tiesā (par atlases komisijām skat. rīkojumu Meierhofer/Komisija F‑74/07 RENV, EU:F:2011:63, 62. punkts).
87 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, no pamatnostādņu 7.2. punkta izriet, ka priekšatlases komiteja sāk atlases procedūru, ar kontrolsaraksta palīdzību pārbaudot, vai kandidāti izpilda atbilstības kritērijus un, balstoties uz paziņojumā par vakanci noteiktajiem atlases kritērijiem, izstrādā vērtēšanas tabulu, kas tai ļauj salīdzināt kandidātu profilu atbilstību meklējamo īpašo prasību kopumam un minētajā paziņojumā prasītajām īpašajām kompetencēm. Pēc šī novērtējuma veikšanas priekšatlases komiteja apstiprina pirmo iepriekšēji atlasīto kandidātu, kurus tā uzskata par atbilstošākajiem meklējamajam profilam, sarakstu un uzaicina minētos kandidātus uz interviju. Pēc intervijām tā nosūta CCN visaptverošu ziņojumu, kurā ir ietverta informācija par katru interviju, visu kandidātu, neatkarīgi no tā, vai viņi tika intervēti vai ne, kvalitatīvu novērtējumu, kā arī kvalificētāko kandidātu sarakstu. Otrkārt, no Regulas Nr. 726/2004 64. panta un pamatnostādņu 10.3. punkta izriet, ka EMA valdei izpilddirektors ir jāizvēlas no Komisijas piedāvātajiem kandidātiem.
88 Tātad priekšatlases komitejai ir tiesības ieteikt CCN vairākus kandidātus, kamēr lēmums par EMA izpilddirektora iecelšanu ir jāpieņem EMA valdei. Tādējādi rodas jautājums, vai D un E, kas bija gan priekšatlases komitejas – piedāvātājas instances – locekļi, gan EMA valdes – lēmējinstances – locekļi, ir pildījuši objektivitātes pienākumu, ņemot vērā priekšatlases komitejas un EMA valdes atšķirīgo kompetenci.
89 Šajā ziņā Civildienesta tiesa norāda, ka, lai arī priekšatlases komitejas piedāvāto kandidātu saraksta projekts nav saistošs nedz CCN, nedz Komisijai, šī saraksta projektam un visu kandidātu kvalitatīvajam novērtējumam, kuru priekšatlases komiteja iekļauj savā ziņojumā, tomēr ir svarīga nozīme atlases procedūrā, jo, pirmkārt, CCN tie ir jāņem vērā un, otrkārt, aizbildnības komisārs saskaņā ar pamatnostādņu 8.3. punktu intervē tikai tos kandidātus, kurus savā galīgajā atzinumā ir izvirzījusi CCN. Tāpēc nevar noliegt, ka priekšatlases komitejai ir izšķiroša ietekme uz to kandidātu galīgo sarakstu, kurus Komisija piedāvā EMA valdei.
90 Tāpat Civildienesta tiesa, pirmkārt, konstatē, ka priekšatlases komitejas locekļiem, kuri vienlaikus ir EMA valdes locekļi, būs pilnvaras personiski vai ar savu vietnieku starpniecību valdes sanāksmē balsot par viena vai vairāku Komisijas piedāvāto kandidātu iecelšanu amatā. Civildienesta tiesa, otrkārt, norāda, ka EMA valdes locekļiem var būt īpaši svarīga loma valdes apspriedēs neatkarīgi no tā, vai viņi izmanto savas balsošanas tiesības, un ka katrā ziņā viņiem ir tieša saikne ar citiem valdes locekļiem.
91 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka priekšatlases komitejas locekļa un EMA valdes locekļa amatu apvienošana var apdraudēt personu, kas šos amatus apvieno, neatkarību un objektivitāti.
92 Tādējādi, nespriežot par debašu saturu, kas notika starp priekšatlases komitejas locekļiem, un dažādu šīs komitejas locekļu, tostarp D un E, nostāju, ir jāsecina, ka tikai tā iemesla dēļ, ka D un E bija priekšatlases komitejas locekļi, viņi nav pildījuši savu objektivitātes pienākumu. Tādējādi, ciktāl katram priekšatlases komitejas loceklim ir jābūt neatkarīgam, lai priekšatlases komitejas objektivitāte kopumā netiktu aizskarta, ir jāatzīst, ka priekšatlases komitejas objektivitātes pienākums kopumā netika izpildīts.
93 Ar Komisijas izvirzītajiem argumentiem šo secinājumu nevar apšaubīt.
94 Pirmkārt, attiecībā uz argumentu, ka par priekšatlases komitejas locekļiem ieceltie EMA valdes locekļi nekādā gadījumā priekšatlases komitejā nepārstāvēja EMA valdi un nerīkojās tās vārdā un ka faktiski priekšatlases komitejā EMA valdi pārstāvēja novērotājs, kas šajā gadījumā ir A, pietiek norādīt, ka prasītājs A kā novērotāja dalību priekšatlases komitejas darbā nav apstrīdējis. Tādējādi, kā ir nospriests šī sprieduma 92. punktā, jau ar to vien, ka D un E, kas abi bija EMA valdes locekļi, bija priekšatlases komitejas locekļi, netika pildīts objektivitātes pienākums. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka D bija piedalījusies EMA valdes 2011. gada 5. maija un 8. jūnija sanāksmēs, kurās tika apspriesta jaunā EMA izpilddirektora iecelšana amatā, viņa bija piedalījusies intervijās ar četriem kandidātiem, kuri tika piedāvāti ar Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, kā arī debatēs, pēc kurām tika panākta vienošanās par C iecelšanu amatā. Šis apstāklis liecina, ka prasītāja šaubas par D, kas vadīja priekšatlases komitejas darbu, objektivitāti ir pamatotas.
95 Turklāt Komisijas arguments, saskaņā ar kuru fakts, ka tikai divi no EMA 35 valdes locekļiem vienlaikus bija priekšatlases komitejas locekļi, neļaujot uzskatīt, ka EMA valdes locekļi būtu aizstājuši priekšatlases komitejas vērtējumu ar savējo, nevar tikt pieņemts. Proti, pat pieņemot, ka ne D, ne E nebūtu piedalījušies EMA valdes 2011. gada 5. maija un 8. jūnija sanāksmē, viņi tomēr piedalījās priekšatlases komitejas sanāksmēs un, būdami šīs komitejas locekļi, varēja ietekmēt citu priekšatlases komitejas locekļu vērtējumu par katru atsevišķu kandidātu.
96 Tāpat ir jānoraida Komisijas arguments, ka D un E iecelšana par priekšatlases komitejas locekļiem bija objektīvi pamatota un pat nepieciešama, jo viņi abi bija eksperti šajā jomā. Proti, kā Komisija tiesas sēdē ir atzinusi, nebija neiespējams priekšatlases komitejā iecelt ekspertus, kas nav EMA valdes locekļi. Turklāt Civildienesta tiesa norāda, ka pamatnostādnes ļauj izvairīties no situācijas, kad priekšatlases komitejas locekļi vienlaikus ir arī EMA valdes locekļi. Proti, pamatnostādņu 7.1. punktā, pirmkārt, aizbildnības ģenerāldirektorātam ir atļauts priekšatlases komitejas locekļus izvēlēties no vairākiem augstākās vadības ierēdņiem, paredzot, ka priekšatlases komitejas sastāvā ir aizbildnības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors vai ģenerāldirektora vietnieks, aizbildnības ģenerāldirektorāta direktors un cita ģenerāldirektorāta direktors. Otrkārt, minētajā noteikumā ir paredzēts, ka priekšatlases komitejas locekļi “parasti” tiek iecelti no minētajiem ierēdņiem. Tādējādi, ja izrādās, ka tādā gadījumā kā izskatāmajā lietā pamatnostādņu 7.1. punktā minētās personas, proti, aizbildnības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks un direktors, jau ir attiecīgās aģentūras valdes locekļi, priekšatlases komitejā var tikt ieceltas citas personas.
97 Tāpat ir jānoraida Komisijas arguments, ka nav neviena noteikuma, ar kuru būtu aizliegts EMA valdes locekli iecelt par priekšatlases komitejas locekli. Proti, kā tikko ir konstatējusi Civildienesta tiesa, vienai personai apvienojot šos divus amatus, netiek pildīts priekšatlases komitejas objektivitātes pienākums un tādējādi ir pārkāpts Hartas 41. pants.
98 Visbeidzot Komisijas arguments, ka ar Noteikumu 11.a pantu tiek garantēta priekšatlases komitejas locekļu objektivitāte, arī ir jānoraida. Proti, lai arī saskaņā ar Noteikumu 11.a pantu ikvienam ierēdnim ir pienākums atturēties no tādas lietas izskatīšanas, kurā personīga interese varētu mazināt viņa neatkarību, un, kā tas izriet no lietas materiāliem, A, kā arī viens no priekšatlases komitejas locekļiem nepiedalījās intervijā ar vienu kandidātu, tomēr M un D, lai gan ir Noteikumu 11.a pants, neiebilda pret viņu iecelšanu par priekšatlases komitejas locekļiem un piedalījās visās intervijās ar kandidātiem, un EMA valdes 2011. gada 5. maija un 8. jūnija sanāksmēs D saskaņā ar valdes reglamenta 11. panta 3. punktu nebija deklarējusi iespējamo interesi, kas mazina viņas neatkarību.
99 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmā pamata otrā daļa attiecībā uz EMA valdes locekļa un priekšatlases komitejas locekļa amatu apvienošanu ir jāatzīst par pamatotu.
100 Tādējādi prasījums atcelt Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, bez nepieciešamības pārbaudīt pirmā pamata pirmo daļu, ne arī citus pamatus, ir jāapmierina.
Par sesto prasījumu atcelt valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu
101 No Regulas Nr. 726/2004 64. panta, kas ir sīki izklāstīts pamatnostādnēs, izriet, ka EMA valde par EMA izpilddirektoru varēja iecelt tikai vienu no atlasītajiem kandidātiem, kas bija iekļauti ar Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu pieņemtajā sarakstā. Tā tas notika izskatāmajā lietā, jo valde ar 2011. gada 6. oktobra lēmumu iecēla amatā C, kurš bija iekļauts ar Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu pieņemtajā sarakstā. Ciktāl Civildienesta tiesa iepriekšējā punktā ir nospriedusi, ka Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmums ir jāatceļ, ir jāsecina, ka valdes 2011. gada 6. oktobra lēmums arī ir jāatceļ.
102 Tādējādi prasījums atcelt valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu arī ir jāapmierina.
3. Par prasījumiem par morālā kaitējuma atlīdzību
Lietas dalībnieku argumenti
103 Prasītājs būtībā uzskata, ka ar Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu un valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu viņam ir nodarīts morālais kaitējums, kura apmēru viņš tomēr nenorāda.
104 EMA un Komisija prasījumu par zaudējumu atlīdzību lūdz noraidīt kā nepamatotu.
Civildienesta tiesas vērtējums
105 Tika nospriests, ka prettiesiska akta atcelšana pati par sevi var būt pienācīga atlīdzība un principā pietiekama atlīdzība par visu morālo kaitējumu, kas ar šo tiesību aktu var būt nodarīts. Tomēr tas var būt citādi, ja vien prasītājs pierāda, ka tam būtu nodarīts morāls kaitējums, kurš būtu nošķirams no prettiesiskuma, kas pamato atcelšanu un ko ar šo atcelšanu nevar pilnībā atlīdzināt (spriedums Michail/Komisija, T‑49/08 P, EU:T:2009:456, 88. punkts).
106 Ciktāl Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmums un valdes 2011. gada 6. oktobra lēmums tika atcelti, Civildienesta tiesai ir jāveic šī pārbaude.
107 Izskatāmajā lietā prasītājs nav sīki izklāstījis prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzību. Tāda morālā kaitējuma esamība, kurš būtu nošķirams no prettiesiskuma, kas pamato Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmuma un valdes 2011. gada 6. oktobra lēmuma atcelšanu, un neiespējamība to pilnībā atlīdzināt, atceļot šos divus lēmumus, arī neizriet no viņa rakstiem. Tāpēc Civildienesta tiesa uzskata, ka morālais kaitējums, kas varēja tikt nodarīts prasītājam minēto lēmumu prettiesiskuma dēļ, ir pietiekami un pienācīgi atlīdzināts ar šo lēmumu atcelšanu.
108 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasījums par morālā kaitējuma atlīdzību ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
109 Atbilstoši Reglamenta 101. punktam, neskarot šī reglamenta II sadaļas 8. nodaļas tiesību normas, dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar Reglamenta 102. pantu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, bet piespriest tam atlīdzināt pretējās puses tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvot viņu no šā pienākuma.
110 No šajā spriedumā minētajiem motīviem izriet, ka būtībā prasība ir apmierināta un Komisija un EMA ir lietas dalībnieki, kam spriedums ir nelabvēlīgs. Turklāt prasītājs savos prasījumos ir tieši lūdzis piespriest Komisijai un EMA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā lietas apstākļi neattaisno Reglamenta 102. panta noteikumu piemērošanu, Komisijai un EMA ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi, tostarp izdevumi pagaidu noregulējuma tiesvedībā, un tām ir jāpiespriež atlīdzināt līdzīgās daļās prasītāja tiesāšanās izdevumus, tostarp ar pagaidu noregulējuma tiesvedību saistītos izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, ar kuru tā Eiropas Zāļu aģentūras valdei piedāvā priekšatlases komitejas ierosināto un Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos apstiprināto četru kandidātu sarakstu;
2) atcelt Eiropas Zāļu aģentūras valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu par izpilddirektora iecelšanu amatā;
3) pārējā daļā prasību noraidīt;
4) Eiropas Komisija un Eiropas Zāļu aģentūra sedz savus tiesāšanās izdevumus un katra atlīdzina pusi no E. Hristov tiesāšanās izdevumiem.
|
Rofes i Pujol |
Bradley |
Svenningsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 13. novembrī.
|
Sekretārs |
Priekšsēdētājs |
|
W. Hakenberg |
K. Bradley |
* Tiesvedības valoda – bulgāru.