TIESAS RĪKOJUMS (sestā palāta)

2014. gada 26. jūnijā ( *1 )

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Reglamenta 53. panta 2. punkts — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēts atalgojuma samazinājums atsevišķiem darbiniekiem valsts sektorā — Savienības tiesību piemērošanas neesamība — Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība”

Lieta C‑264/12

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunal do Trabalho do Porto (Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2012. gada 22. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2012. gada 29. maijā, tiesvedībā

Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins

pret

Fidelidade Mundial – Companhia de Seguros SA.

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], tiesneši E. Levits (referents) un M. Bergere [M. Berger],

ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

—	Fidelidade Mundial – Companhia de Seguros SA vārdā – R. Simões Correia, advogada,

—	Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, kā arī – V. Silva un F. Almeida, pārstāves,

—	Nīderlandes valdības vārdā – M. Bulterman un J. Langer, pārstāvji,

—	Eiropas Komisijas vārdā – M. França, J.‑P. Keppenne un D. Martin, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu lemt, izdodot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1	Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 20. pantu, 21. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu.

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins un Fidelidade Mundial – Companhia de Seguros SA (turpmāk tekstā – “Fidelidade Mundial”) par atvaļinājuma un Ziemassvētku brīvdienu pabalstu, kuri tika izmaksāti šīs pēdējās darbiniekiem, atcelšanu.

Atbilstošās tiesību normas

Portugālē 2011. gada 30. decembra Likuma Nr. 64‑B/2011, ar kuru apstiprināts valsts budžets 2012. gadam (2011. gada 30. decembraDiário da República, I Série, Nr. 250; turpmāk tekstā – “Likums par valsts budžetu 2012. gadam”), 20. pantā ir paredzēts, ka atalgojuma samazinājumi valsts nozares darbiniekiem, kas noteikti ar 2010. gada 31. decembra Likumu Nr. 55‑A/2010 (2010. gada 31. decembraDiário da República, I Série, Nr. 25; turpmāk tekstā – “Likums par valsts budžetu 2011. gadam”), paliek spēkā 2012. gadā.

Likuma par valsts budžetu 2012. gadam 21. pantā “Atvaļinājuma un Ziemassvētku pabalstu vai līdzīgu maksājumu izmaksas pārtraukšana” ir noteikts:

“1. Ekonomiskā un finansiālā atbalsta programmas (EFAP) laikā ar ārkārtas pasākumu budžeta līdzsvarošanai tiek apturēta atvaļinājuma un Ziemassvētku piemaksu vai jebkādu trīspadsmitajai un/vai četrpadsmitajai mēnešalgai atbilstošo maksājumu maksāšana tām [Likuma par valsts budžetu 2011. gadam] redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2011. gada 26. augusta Likumu Nr. 48/2011 un 2011. gada 30. novembra Likumu Nr. 60‑A/2011, 19. panta 9. punktā minētajām personām, kuru ikmēneša darba samaksa pārsniedz EUR 1100.

2. Iepriekšējā punktā minēto pabalstu vai priekšrocību izmaksa tiek samazināta personām, kuras ir norādītas [Likuma par valsts budžetu 2011. gadam] redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2011. gada 26. augusta Likumu Nr. 48/2011 un 2011. gada 30. novembra Likumu Nr. 60‑A/2011, 19. panta 9. punktā un kuru mēnešalga ir līdzvērtīga vai lielāka par EUR 600, bet mazāka par EUR 1100. Šīs personas saņem summu, ko aprēķina šādi: pabalsti/maksājumi = 1320 – 1,2 x pamata mēnešalga.

3. Iepriekšējo punktu normas ir piemērojamas visiem maksājumiem neatkarīgi no to formālā apzīmējuma, kuri tieši vai netieši ir pielīdzināmi pabalstiem šo punktu izpratnē, it īpaši pabalstiem, kas papildina pamata mēnešalgas maksājumus.

4. 1. un 2. punktā noteiktais attiecas arī uz pakalpojumu līgumiem, kas tiek slēgti ar fiziskām vai juridiskām personām un saskaņā ar kuriem notiek nepārtraukta pakalpojumu sniegšana, pamatojoties uz uzņēmuma līgumu, par kuriem tiek sniegta atlīdzība, izmaksājot mēnešalgu visu gadu, to papildinot ar vienu vai diviem identiska apmēra papildmaksājumiem.

5. Šī panta noteikumi ir piemērojami pēc tam, kad ir veikti nepieciešamie algas samazinājumi atbilstoši [Likuma par valsts budžetu 2011. gadam] redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2011. gada 26. augusta Likumu Nr. 48/2011 un 2011. gada 30. novembra Likumu Nr. 60‑A/2011, 19. pantam, kā arī minētā likuma 23. pantam.

6. Šī panta noteikumi ir piemērojami atvaļinājuma pabalstiem, kurus attiecīgās personas ir tiesīgas saņemt gan par pienākošos atvaļinājumu agrāk – 2012. gadā, gan vēlākā laika posmā, tostarp daļējiem maksājumiem, kas tiek veikti, izbeidzot vai pārtraucot darba tiesiskās attiecības.

7. Iepriekšējā punkta noteikumi mutatis mutandis ir piemērojami Ziemassvētku pabalstiem.

8. Šī panta noteikumi ir piemērojami arī rezerves personālam vai tam pielīdzināmam personālam neatkarīgi no tā, vai tie pilda vai nepilda dienesta funkcijas.

9. Šajā pantā paredzētā sistēma ir obligāta, un tai ir ārkārtas raksturs, tā ir prioritāra, salīdzinot ar visām citām tiesību normām, tostarp speciālajām vai izņēmuma tiesību normām, kā arī kolektīviem darba attiecības reglamentējošiem nolīgumiem un darba līgumiem, un tajos nevar paredzēt atkāpes vai grozījumus šajā sistēmā.”

Saskaņā ar pamatlietas dalībniekiem piemērojamā darba koplīguma, kas noslēgts starp Associação Portuguesa de Seguradores (Portugāles apdrošinātāju apvienība) un Sindicatos da actividade Seguradora (Apdrošināšanas nozares arodbiedrības) (turpmāk tekstā – “darba koplīgums”) 35. panta 3. punktu “atvaļinājuma pabalsts atbilst darbinieka algai tā gada 31. oktobrī, kurā atvaļinājums tiek izmantots”.

6	Atbilstoši iepriekš minētā darba koplīguma 44. pantam “darbiniekiem ir tiesības saņemt summu, kas ir līdzvērtīga mēnešalgai un kas ir jāizmaksā kopā ar novembra mēnešalgu. Šai summai ir jāatbilst mēnešalgai, kuru darbinieks ir tiesīgs saņemt 31. decembrī”.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

7	Fidelidade Mundial ir Portugālē reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība, tā ir akciju sabiedrība, kam ir tikai valsts kapitāls. Šī sabiedrība ir parakstījusi darba koplīgumu.

Piemērojot Likumu par valsts budžetu 2012. gadam, kura mērķis ir samazināt valsts izdevumus, Fidelidade Mundial pilnībā pārtrauca izmaksāt atvaļinājuma pabalstu darbiniekiem, kuru mēnešalga ir līdzvērtīga vai lielāka par EUR 1100, kā arī daļēji pārtrauca šādu pabalstu izmaksas darbiniekiem, kuri saņem no EUR 600 līdz EUR 1100 mēnesī – lai gan šādi pabalsti bija paredzēti darba koplīgumā.

9	Ar Likuma par valsts budžetu 2012. gadam tika papildinātas Likuma par valsts budžetu 2011. gadam normas, arī šī likuma mērķis bija samazināt valsts izdevumus.

Tribunal do Trabalho do Porto [Porto Darba tiesa] jau ir celta viena prasība par Likuma par valsts budžetu 2011. gadam 19. pantu, un, tā kā šai tiesai bija nopietnas šaubas par šī panta atbilstību Savienības tiesībām, tad tā šajā ziņā jau ir iesniegusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesā reģistrēts 2012. gada 8. martā (lieta C‑128/12).

11	Negaidot, kamēr Tiesa pieņems nolēmumu minētajā lietā, šī pati tiesa ir iesniegusi Tiesā šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurā uzdotie jautājumi ir analoģiski tiem, kas uzdoti lietā C‑128/12.

12	Šādos apstākļos Tiesas nolēmums par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tika apturēts, kamēr tā pieņems nolēmumu lietā C‑128/12.

Iepriekš minētajā lietā tika pieņemts rīkojums Sindicato dos Bancários do Norte u.c. (C‑128/12, EU:C:2013:149). Minētā rīkojuma 12. punktā Tiesa konstatēja, ka, neraugoties uz iesniedzējtiesas paustajām šaubām par Likuma par valsts budžetu 2011. gadam atbilstību Līgumos minētajiem principiem un mērķiem, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nebija ietverts neviens konkrēts elements, kas ļautu uzskatīt, ka ar iepriekš minēto likumu tiek īstenotas Savienības tiesības. Līdz ar to tā paša rīkojuma 14. punktā Tiesa nolēma, ka tai acīmredzami nav kompetences izskatīt Tribunal do Trabalho do Porto iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Likuma par valsts budžetu 2011. gadam 19. pantu.

14	Pēc minētā rīkojuma Tribunal do Trabalho do Porto tika lūgta iesniegt apsvērumus par to, vai tā uztur savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu šajā lietā.

15	Minētā tiesa atbildēja apstiprinoši, pārformulējot savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un vēlreiz atkārtojot savas šaubas par Likuma par valsts budžetu 2012. gadam 21. panta atbilstību Savienības tiesībām.

Šādos apstākļos Tribunal do Trabalho do Porto paturēja spēkā tās lēmumu apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)	Vai vienlīdzīgas attieksmes princips, no kura ir atvasināts diskriminācijas aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams valsts sektora darbiniekiem?

Vai iepriekš noteikto atvaļinājuma un Ziemassvētku pabalstu nemaksāšana, ko valsts piemēro ar Likumu par valsts budžetu 2012. gadam un kas attiecas tikai uz personām, kuras ir nodarbinātas valsts sektorā vai valsts uzņēmumā, ir pretrunā diskriminācijas aizlieguma principam, jo tā rada diskrimināciju, pamatojoties uz darba tiesisko attiecību publisko raksturu?

3)	Vai [Hartas] 31. panta 1. punktā noteiktās tiesības uz cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem ir jāinterpretē tādējādi, ka ir prettiesiski samazināt algu bez darbinieka piekrišanas, ja darba līgums šajā saistībā netiek grozīts?

4)	Vai [Hartas] 31. panta 1. punktā noteiktās tiesības uz cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem ir jāinterpretē tādējādi, ka darbiniekiem ir tiesības saņemt taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina darbiniekiem un viņu ģimenēm pienācīgu dzīves līmeni?

Tā kā atvaļinājuma un Ziemassvētku pabalstu izmaksas pārtraukšana nav vienīgais iespējamais pasākums un tas nav nepieciešams un būtisks, ņemot vērā centienus konsolidēt valsts finanses laikā, kad valstī ir nopietna ekonomiskā un finanšu krīze, vai darbinieku un viņu ģimeņu, kuri neparedzēja, ka viņu gada ienākumi tiks samazināti divu mēnešalgu apmērā, dzīves līmeņa un finansiālo saistību apdraudēšana ir pretrunā [Hartas] 31. panta 1. punktā noteiktajām tiesībām?

6)	Vai šāds divu mēnešalgu samazinājums, ko ir veikusi Portugāle, ir pretrunā tiesībām uz cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem, jo darbinieki to nevarēja ne paredzēt, ne sagaidīt?

Vai iepriekš minētais Likums par valsts budžetu 2012. gadam, kurā ir paredzēts, ka no noteikumiem, ar kuriem tiek regulēta iepriekš minēto pabalstu izmaksas apturēšana, nevar atkāpties, noslēdzot kolektīvos reglamentējošos nolīgumus, un ka šis likums ir prioritārs, salīdzinot ar šādiem nolīgumiem, ir pretrunā tiesībām uz kolektīvām sarunām?”

Par Tiesas kompetenci

17	Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, ja Tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt lietu, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.

Saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam Tiesa var vienīgi interpretēt Savienības tiesības to kompetenču robežās, kādas ir piešķirtas Eiropas Savienībai (skat. rīkojumus Corpul Naţional al Poliţiştilor, C‑434/11, EU:C:2011:830, 13. punkts, kā arī Sindicato dos Bancários do Norte u.c., EU:C:2013:149, 9. punkts).

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tās rīkojumā Sindicato dos Bancários do Norte u.c. (EU:C:2013:149) Tiesa konstatēja, ka tai, ņemot vērā apstākli, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav ietverts neviens konkrēts elements, kas ļautu uzskatīt, ka iepriekš minētā likuma mērķis ir īstenot Savienības tiesības, acīmredzami nav kompetences lemt par Tribunal do Trabalho do Porto uzdotajiem jautājumiem par Likumu par valsts budžetu 2011. gadam.

Iesniedzējtiesas paustās šaubas par Likuma par valsts budžetu 2012. gadam atbilstību Savienības tiesībām ir tāda paša veida kā tās, kuru dēļ šī pati tiesa vērsās Tiesā saistībā ar lietu, kurā tika pieņemts rīkojums Sindicato dos Bancários do Norte u.c. (EU:C:2013:149) un kura attiecās uz Likuma par valsts budžetu 2011. gadam atbilstību iepriekš minētajām tiesībām. Turklāt jākonstatē, ka šajā lietā uzdotie jautājumi ir analogi tiem, par kuriem Tiesa pieņēma iepriekš minēto rīkojumu.

21	No tā izriet, ka fakts vien, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek formulēts no jauna, vēlreiz atkārtojot jau izteiktās šaubas saistībā ar Likumu par valsts budžetu 2011. gadam, nevar piešķirt Tiesai kompetenci atbildēt uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

22	Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka Tiesai acīmredzami nav kompetences izskatīt Tribunal do Trabalho do Porto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

23	Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences izskatīt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuru ar 2012. gada 22. maija lēmumu (lieta C‑264/12) ir iesniegusi Tribunal do Trabalho do Porto (Portugāle).

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – portugāļu.