|
9.3.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 71/9 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2012. gada 7. novembra spriedumu lietā T-114/11 Giordano/Komisija 2012. gada 31. decembrī iesniedza Jean-François Giordano
(Lieta C-611/12 P)
2013/C 71/15
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Jean-François Giordano (pārstāvji — D. Rigeade un A. Scheuer, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
|
— |
atcelt 2012. gada 7. novembra Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-114/11; |
Līdz ar to:
|
— |
konstatēt, ka Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regulas (EK) Nr. 530/2008 (1) pieņemšanas rezultātā tika nodarīts kaitējums Jean-François Giordano k-gam; |
|
— |
piespriest Komisijai samaksāt Jean-François Giordano k-gam piecsimt četrdesmit divu tūkstošu piecsimt deviņdesmit četru euro (EUR 542 594) kā zaudējumu atlīdzību, tiem pieskaitot likumiskos procentus un šo procentu kapitalizāciju; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējs savas apelācijas sūdzības pamatošanai ir izvirzījis sešus pamatu.
Pirmkārt, viņš uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka viņa apgalvotais kaitējums neesot reāls un droši zināms, lai arī priekšlaicīga zvejas apturēšana viņam radītu zaudējumus, jo viņš zaudētu iespēju zvejot saskaņā ar pilnu kvotu.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2) 7. panta 1. punktu un esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Atbilstoši minētās regulas 7. pantam tikai nopietni draudi attiecībā uz ūdeņu resursu saglabāšanu ļautu Komisijai veikt ārkārtas pasākumus. Taču Komisija nav pierādījusi, ka 2008. gada zilās tunzivs zvejas kampaņas laikā būtu notikusi ārpus kvotas zveja.
Treškārt, Regulas (EK) Nr. 530/2008 pieņemšana ierobežoja apelācijas sūdzības iesniedzēja darbību, pārkāpjot Pamattiesību hartas 15. panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā.
Ceturtkārt, pieņemot Regulu (EK) Nr. 530/2008, kurā ir paredzēts zilās tunzivs zvejas aizliegums, sākot ar 2008. gada 16. jūniju, esot ticis pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, savukārt personai būtu jābūt tiesībām darboties saskaņā ar skaidrām un stabilām tiesību normām.
Piektkārt, pieņemot Regulu (EK) Nr. 530/2008, tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzēja teikto, personai ir jābūt tiesībām uz saprātīgu pārliecību, ka uzņemtās saistības tiks izpildītas. Tā kā sākotnēji zilās tunzivs zveja tika atļauta Francijā līdz 2008. gada 30. jūnijam, apelācijas sūdzības iesniedzējs līdz ar to varēja pamatoti paļauties, ka viņš varēs zvejot līdz šim datumam.
Visbeidzot, pieņemot Regulu (EK) Nr. 530/2008, netika ievērotas apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz īpašumu, kas turklāt ir aizsargātas ECPAK Pirmā protokola 1. pantā. Tā kā nozvejota zilā tunzivs ir īpašums šī panta izpratnē, priekšlaicīga zvejas apstādināšana radītu apelācijas sūdzības iesniedzējam nopietnu ekonomisku kaitējumu un liegtu viņam iespējamus prasījumus.
(1) Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 530/2008, ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz seineriem, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° R garuma un Vidusjūrā (OV L 155, 9. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 59. lpp.).