26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/36


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 13. septembra spriedumu lietā T-404/10 National Lottery Commission/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 21. novembrī iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-530/12 P)

2013/C 26/69

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — P. Bullock un F. Mattina)

Otra lietas dalībniece: National Lottery Commission

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

piespriest National Lottery Commission (prasītāja tiesvedībā Vispārējā tiesā) atlīdzināt Biroja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Birojs izvirza trīs pamatus, proti, i) KPZR (1) 76. panta 1. punkta pārkāpumu, ii) ITSB tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu un iii) acīmredzamu nekonsekvenci un faktu sagrozīšanu pārsūdzētajā spriedumā.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir iedalāms divās daļās. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi KPZR 76. panta 1. punktu, kā to kopsakarā ar KPZR 53. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas (2) 37. noteikumu Tiesa interpretējusi spriedumā lietā Elio Fiorucci, ciktāl Vispārējā tiesa esot pamatojusies uz valsts tiesību normām, proti, Itālijas Civilkodeksa 2704. pantu, uz kuru nebija atsaukušies lietas dalībnieki un kurš līdz ar to nebija strīda priekšmets procesā Apelāciju padomē. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi KPZR 76. panta 1. punktu, ciktāl tā esot pamatojusies uz valsts tiesu praksi, proti, iepriekš, pārsūdzētā sprieduma 32. punktā minēto Corte Suprema di Cassazione2007. gada 14. jūnija spriedumu Nr. 13912, uz kuru nebija atsaukušies lietas dalībnieki un kurš līdz ar to nebija strīda priekšmets procesā Apelāciju padomē.

Otrais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz ITSB tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, ciktāl Birojam neesot bijusi dota iespēja sniegt savus apsvērumus par procesuālajiem un materiālajiem aspektiem saistībā ar Corte Suprema di Cassazione spriedumu. Nevarot izslēgt, ka, ja Birojam būtu dota šāda iespēja, Vispārējās tiesas argumenti un secinājumi būtu citādi.

Trešais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz acīmredzamu nekonsekvenci un faktu sagrozīšanu Vispārējās tiesas argumentos un secinājumos. Birojs uzskata, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi izpratusi un ir sagrozījusi Apelāciju padomes sniegto vērtējumu, kā arī National Lottery Commission izvirzītos argumentus, un ka tai ir bijis jāatzīst, ka Apelāciju padome, konstatējot, ka National Lottery Commission nav sniegusi pierādījumus tam, ka pasta zīmoga datumam uz 1986. gada vienošanās nav izšķirošs raksturs, piemēroja pareizus tiesiskos kritērijus atbilstoši Itālijas tiesībām.


(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2)  Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.).