26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 29. oktobrī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) — Pelckmans Turnhout NV/Walter Van Gastel Balen NV u.c.

(Lieta C-483/12)

2013/C 26/42

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Pelckmans Turnhout NV

Atbildētājas: Walter Van Gastel Balen NV, Walter Van Gastel NV, Walter Van Gastel Lifestyle NV, Walter Van Gastel Schoten NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 3. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā, aplūkojot kopsakarā ar šīs hartas 15. un 16. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 34.–36., 56. un 57. pantu, nostiprinātais vienlīdzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds regulējums kā tas, kas ir paredzēts 2006. gada 10. novembra Likuma par tirdzniecībā, amatniecībā un pakalpojumu sniegšanā piemērojamiem darba laikiem 8., 9., 16. un 17. pantā, jo tajos paredzētais pienākums ievērot iknedēļas slēgšanas dienu:

i)

netiek piemērots nedz tirgotājiem, kas darbojas dzelzceļa stacijās vai sabiedriskā transporta uzņēmumu atrašanās vietās, nedz pārdošanai, kas tiek veikta lidostās un ostu teritorijās, kuras tiek izmantotas starptautiskajai ceļotāju satiksmei, nedz arī pārošanai degvielas uzpildes stacijās vai tirdzniecības vietās, kuras atrodas automaģistrāļu teritorijā, bet tiek piemērots tirgotājiem, kas darbojas citās vietās;

ii)

netiek piemērots nedz tirgotājiem, kas pārdod tādas preces kā avīzes, žurnālus, tabaku un smēķēšanas piederumus, telefona kartes un Valsts loterijas preces, audiovizuālu darbu un videospēļu nesējus un saldējumu porcijās, bet tiek piemērots tirgotājiem, kas piedāvā citas preces;

iii)

ir piemērojams mazumtirdzniecībai, tas ir, uzņēmumiem, kas veic pārdošanu patērētājiem, bet netiek piemērojams cita veida tirgotājiem;

iv)

vismaz attiecībā uz tirgotājiem, kas savu darbību veic, izmantojot fizisku pārdošanas punktu ar tiešu kontaktu ar patērētāju, rada ievērojami lielāku ierobežojumu nekā tirgotājiem, kuri kas savu darbību veic, izmantojot interneta veikalu vai attiecīgi citas pārdošanas no attāluma formas?