20.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/4

—

atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 24. maija spriedumu lietā T-111/08 MasterCard u.c./Eiropas Komisija;

—

atcelt Komisijas 2007. gada 19. decembra Lēmumu C(2007) 6474, galīgā redakcija, lietās COMP/34.579 — MasterCard, COMP/36.518 — EuroCommerce, COMP/38.580 — Komerckartes (1);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt šīs tiesvedības sakarā radušos tiesāšanās izdevumus, ieskaitot apelācijas sūdzības iesniedzēju izdevumus šajā Tiesā un Vispārējā tiesā.

Pirmais pamats : Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai neesot sniegusi atbilstošu pamatojumu apgalvotā konkurences ierobežojuma objektīvās nepieciešamības novērtējumam. Konkrētāk, Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi ieviesto objektīvās nepieciešamības testu. Tā vietā, lai piemērotu atbilstošu testu, saskaņā ar kuru ierobežojums ir objektīvi nepieciešams, ja bez tā galveno pasākumi ir vai nu neiespējami vai grūti īstenot, Vispārējā tiesa piemēroja nepilnīgu testu, saskaņā ar kuru ierobežojums ir objektīvi nepieciešams tikai tad, ja bez tā galveno pasākumu nevar īstenot. Turklāt Vispārējā tiesa 1) neesot novērtējusi apgalvoto ierobežojumu un tādēļ — objektīvo nepieciešamību atbilstošajā kontekstā; 2) esot kļūdaini aizvietojusi savu novērtējumu ar Komisijas; un 3) neesot piemērojusi pareizo pārskatīšanas standartu.

Otrais pamats : Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai neesot sniegusi atbilstošu pamatojumu novērtējumam par to, vai MasterCard ir uzņēmumu apvienība. Konkrētāk, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apgalvotās banku un MasterCard kopīgās intereses un fakts, ka bankas pēc sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), neasaisītiem ar Daudzpusējo savstarpējās apmaiņas maksu (DSAM) (Multilateral Interchange Fees), varēja pieņemt tālākus lēmumus, ir pietiekams, lai MasterCard varētu uzskatīt par uzņēmumu apvienību DSAM lēmumu pieņemšanas kontekstā. Katrā ziņā banku lēmumu pieņemšanas pilnvarām pēc IPO un apgalvotajām banku un MasterCard kopīgām interesēm nav nozīmes, lai noteiktu, vai MasterCard ir uzņēmumu apvienība DSAM lēmumu pieņemšanas kontekstā.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar vairāku prasības pieteikuma pielikumu pieņemamību. Vispārējai tiesai neesot bijis juridiska pamata šādi ierobežot MasterCard tiesības celt prasību tiesā. Jo vairāk, pat ja Vispārējai tiesai bija šādas pilnvaras, tā kļūdījās, konstatējot, ka šajā konkrētajā gadījumā ir jāpiemēro ierobežojums.