|
22.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 287/27 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 25. aprīļa spriedumu lietā T-509/10 Manufacturing Support & Procurement Kala Naft/Padome 2012. gada 16. jūlijā iesniedza Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-348/12 P)
2012/C 287/53
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)
Pārējie lietas dalībnieki: Manufacturing Support & Procurement Kala Naft Co., Tehran, Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 25. aprīļa spriedumu lietā T-509/10; |
|
— |
pieņemt galīgo nolēmumu par strīdu un noraidīt kā nepieņemamu Kala Naft prasību par attiecīgajiem Padomes tiesību aktiem, vai, pakārtoti, noraidīt prasību kā nepamatotu; |
|
— |
piespriest Kala Naft atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Padomei radušies pirmās instances tiesvedībā un saistībā ar šo apelācijas sūdzību. |
Pamati un galvenie argumenti
Padome uzskata, ka Vispārējā tiesa iepriekš minētajā lietā ir pieļāvusi divas kļūdas tiesību piemērošanā un ka līdz ar to šis spriedums ir jāatceļ.
Pirmkārt, Padome uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nenoraidot kā nepieņemamu sabiedrības Kala Naft celto prasību, neraugoties pat uz to, ka pēc Padomes domām šī sabiedrība bija Irānas valsts organizācija.
Otrkārt, Padome uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka viens no pamatiem, kas izvirzīts, lai pamatotu ierobežojošu pasākumu piemērošanu attiecībā uz Kala Naft, nebija pietiekams, lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu, un ka Padomei bija jāiesniedz pierādījumi, lai pamatotu vienu citu no šiem pamatiem. Padome arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka apstākli, saskaņā ar kuru sabiedrība Kala Naft tirgo naftas un gāzes nozares iekārtas, ko var izmantot Irānas kodolprogrammai, nevarot uzskatīt par “atbalstu” kodolieroču izplatīšanai, neizvērtējot šo apstākli saistībā ar citiem pamatojumā norādītajiem apstākļiem.