28.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/13


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 21. marta spriedumu lietā T-63/09 Volkswagen AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 29. maijā iesniedza Volkswagen AG

(Lieta C-260/12 P)

2012/C 227/19

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Volkswagen AG (pārstāvji — H.-P. Schrammek, C. Drzymalla, S. Risthaus, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījums:

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 21. marta spriedumu lietā T-63/09.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta spriedumu lietā T-63/09, ar kuru šī tiesa ir noraidījusi Volkswagen AG prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 9. decembra lēmumu lietā R 749/2007-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Volkswagen AG un Suzuki Motor Corporation.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi šādus apelācijas sūdzības pamatus:

procesuālie pārkāpumi tiesību uz uzklausīšanu atteikšanas un lietas apstākļu sagrozīšanas dēļ;

Savienības tiesību pārkāpums, kļūdaini piemērojot Kopienas preču zīmju regulas (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu.

Vispārējā tiesa, neizskatot apelācijas sūdzības iesniedzējas norādīto argumentāciju, esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz uzklausīšanu un sagrozījusi lietas apstākļus. Pretēji Vispārējās tiesas konstatējumiem, apelācijas sūdzības iesniedzēja esot sniegusi detalizētu argumentāciju attiecībā uz apzīmējuma “SWIFT” aprakstošo raksturu angļu valodā. Vispārējā tiesa tāpat neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības pieteikumā norādītos argumentus saistībā ar atšķirībām, kas sabiedrības uztverē atsevišķās valstīs pastāvot attiecībā uz apzīmējumu “GTI”.

Turpmāk Vispārējā tiesa esot nepamatoti noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentāciju, atbilstoši kurai trīs no burtiem sastāvošie apzīmējumi ar burtu “I”, kas tikuši norādīti kā aprakstošās nozīmes piemēri, esot tikuši ierakstīti reģistrā kā atšķirtspējīgas preču zīmes. Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi taisnīgā procesa principus, jo vienam preču zīmes reģistrācijas faktam tā esot piešķīrusi dažādas pierādīšanas vērtības. Esot tikušas pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz uzklausīšanu, jo Vispārējā tiesa neesot izskatījusi tās argumentus attiecībā uz apzīmējuma “GTI” īpašo raksturu.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi lietas apstākļus, jo tā esot kļūdaini pārmetusi apelācijas sūdzības iesniedzējai, ka tā neesot norādījusi pietiekamus argumentus saistībā ar preču zīmes “GTI” aizsardzību tiesā. Tāpat Vispārējā tiesa neesot izskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus attiecībā uz pierādījumu, no kuriem ITSB ir izdarījis secinājumu par to, ka Zviedrijas sabiedrība, kā tiek apgalvots, sapratīs (preču zīmes nozīmi), pierādījuma spēku.

Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Preču zīmju regulas 8. panta 1. un 2. punktu un tādēļ pārkāpusi Savienības tiesības. Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums esot jānoraida jau tad, ja tikai vienā dalībvalstī pastāv agrākas preču zīmju tiesības, kas attiecas uz līdz sajaukšanas pakāpei līdzīgu preču zīmi. Tomēr Vispārējā tiesa esot pārbaudījusi “ES kopumā” un līdz ar to esot iekļāvusi arī tādu valstu aspektus, kurās šāda preču zīmes aizsardzība nepastāv. Tas esot pretrunā Tiesas judikatūrai spriedumā lietā “Matratzen Concord”. (2)

Tiesa esot pārkāpusi Savienības tiesības, apzīmējumu “GTI” klasificējot kā tehnisku aprakstošu norādi, lai gan šis apzīmējums vairākās dalībvalstīs ir reģistrēts kā preču zīme. Tikai centrālajām iestādēm esot tiesības lemt par preču zīmes aprakstošu nozīmi to attiecīgajā teritorijā. Tikai tad, ja ir iesniegts pieteikums par anulēšanu, ES iestāde var lemt par valsts preču zīmes spēkā neesamību, pārbaudot sajaukšanas iespēju.

Turpmāk Vispārējā tiesa esot neatbilstoši noteikusi jaunus kritērijus, lai pārbaudītu apstrīdētajā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā iekļautas preču zīmes sastāvdaļas patstāvīgo apzīmējošo stāvokli. Turklāt tā esot pārkāpusi Savienības tiesības, uzskatot, ka ar preču zīmi pašu par sevi patērētājam nepietiekot, lai noteiktu komerciālo preču izcelsmi, bet ka patērētājs centīsies iegūt papildu informāciju ārpus reģistrācijai pieteiktas preču zīmes un it īpaši meklēs ražotāja norādi uz produkta. Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi sajaukšanas iespējas priekšnosacījumus, ņemot vērā sērijas preču zīmes aspektu, proti, atsakoties iekļaut preču zīmi “SWIFT GTI” apelācijas sūdzības iesniedzējas apzīmējumu “Golf GTI” un “Lupo GTI” sērijā.


(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) par Kopienas preču zīmi; OV L 78, 1. lpp.

(2)  2004. gada 28. aprīļa spriedums lietā C-3/03 P Matratzen Concord, Recueil, I-03657. lpp.