25.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 258/8

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 2. marta spriedumu apvienotajās lietās T-29/10 un T-33/10 Nederland en ING Groep/Komisija 2012. gada 11. maijā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-224/12)

2012/C 258/14

Tiesvedības valoda — holandiešu un angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Flynn, S. Noë un H. van Vliet)

Pārējie lietas dalībnieki: Nīderlandes Karaliste, ING Groep NV, De Nederlandsche Bank NV

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 2. marta spriedumu apvienotajās lietās T-29/10 un T-33/10 Nederland un ING Groep/Komisija, kurš Komisijai tika paziņots 2012. gada 6. martā;

—

noraidīt prasību daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 18. novembra Lēmumu par valsts atbalstu C 10/09 (ex N 138/09), ko īstenoja Nīderlande ING nelikvīdo aktīvu atbalsta mehānismam un pārstrukturēšanas plānam (1);

—

piespriest prasītājiem pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

pakārtoti:

—

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai,

—

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmās instances un apelācijas instances tiesvedībā pieņemšanu atlikt;

papildus pakārtoti:

—

atcelt apstrīdētā lēmuma 2. panta pēdējo daļu;

—

piespriest prasītājiem pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ šādu pamatu dēļ.

Pirmkārt , neesot juridiska pienākuma piemērot principu par ieguldītāju tirgus ekonomikā, ņemot vērā atmaksāšanas nosacījumu grozīšanu attiecībā uz pasākumu, kas pats esot valsts atbalsts.

Otrkārt , Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi ieņēmumu zaudējumus, kuri dalībvalstij esot radušies grozīto atmaksāšanas nosacījumu rezultātā, kas ir izvērtēti Komisijas 2009. gada 18. novembra Lēmumā par valsts atbalstu C 10/09 (ex N 138/09), ko īstenoja Nīderlande ING nelikvīdo aktīvu atbalsta mehānismam un pārstrukturēšanas plānam (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”).

Treškārt , Vispārējai tiesai, pat ja Komisija grozītos atmaksāšanas nosacījumus nepamatoti esot uzskatījusi par valsts atbalstu, neesot bijušas tiesības atcelt apstrīdētā lēmuma 2. panta pirmo daļu.

Ceturtkārt , Vispārējā tiesa, atzīstot, ka apstrīdētā lēmuma 2. punkta otrā daļa noteikti esot bijusi nelikumīga, jo Komisija nepamatoti esot konstatējusi, ka grozītie atmaksāšanas nosacījumi ietverot valsts atbalsta elementus, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Piektkārt , Vispārējā tiesa esot lēmusi ultra petita , atceļot apstrīdētā lēmuma 2. panta otro daļu un tā II pielikumu.

Sestkārt un pakārtoti, Vispārējā tiesa, ja tai pamatoti esot bijušas jāatceļ apstrīdētā lēmuma 2. panta pirmā un otrā daļa un tā II pielikums, tad tai bija jāatceļ arī apstrīdētā lēmuma 2. panta trešā daļa.

(1)  Lēmums 2010/608/EK (OV 2010, L 274, 139. lpp.).