1)

Vai ievestu preču muitas vērtība ir nosakāma atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 2913/1992 29. un 32. pantam pat tad, ja līguma priekšmets ir tāda materiālu (kas ir izvesti uz apstrādes valsti, nepiemērojot tiem muitas procedūru “izvešana pārstrādei”) apstrāde vai pārstrāde, kura neatbilst šīs regulas 24. pantā paredzētajam apjomam vai kura ir citādā ziņā nepietiekama, lai varētu uzskatīt, ka saražotajām precēm ir tās valsts izcelsme, kurā šī apstrāde vai pārstrāde ir notikusi?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai iznākums būtu citādāks, ja imports, pamatojoties uz rēķiniem un citiem par kļūdainiem atzītiem dokumentiem, ir atspoguļots kā tāds, kas ir īstenots atbilstoši pirkuma-pārdevuma līgumam, bet tiek pierādīts, ka līguma priekšmets ir bijusi materiālu, kuriem ir ievešanas valsts izcelsme, nebūtiska apstrāde, saņemot par to konkrētu nosakāmu atlīdzību, un ka deklarētā muitas vērtība neatbilst cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai iznākums būtu citādāks, ja pastāvētu arī pierādījumi par tādu rīcību, kas ir uzskatāma par Kopienu tiesību noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi ļaut ieinteresētajai personai iegūt priekšrocību?

4)

Ja tiek atzīts, ka Regulas (EEK) Nr. 2913/1992 29. un 32. pants var būt piemērojami tādā gadījumā kā otrajā jautājumā aprakstītais, kā arī tad, ja sakrīt objektīvie apstākļi un trešajā jautājumā minētais subjektīvais elements, kas ir uzskatāms par attiecīgās sastāvdaļas (šajā gadījumā — cukura), kura ir ietverta ievestajā produktā un kuru importētājs ir darījis pieejamu bez maksas, vērtību, ja attiecīgo sastāvdaļu, kurai nevarēja piemērot procedūru “izvešana pārstrādei” atbilstoši šīs regulas 146. panta 1. punktam, importētājs nav saražojis pats, bet ir to iegādājies par eksporta cenu (kas ir bijusi zemāka par iekšējā tirgū pastāvošo cenu, jo uz attiecīgo produktu tiek attiecināts kompensāciju režīms)?