Lieta C‑563/12

BDV Hungary Trading Kft.

pret

Nemzeti Adó- és Vámhivatal Közép-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága

(Kúria lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“PVN — Direktīva 2006/112/EK — 146. pants — Eksporta atbrīvojumi — 131. pants — Dalībvalstu pieņemti nosacījumi — Valsts tiesību akti, kuros noteikts, ka eksportējamas preces no Eiropas Savienības muitas teritorijas ir jāizved noteiktajā 90 dienu termiņā pēc to piegādes”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Atbrīvojumi no nodokļa – Eksporta atbrīvojumi – Preču, kas nosūtītas vai transportētas ārpus Eiropas Savienības, piegāde – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka transporta operācijas veikšanai ārpus Savienības var piemērot nodokļa atbrīvojumu 90 dienu termiņā pēc piegādes – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 2006/112 131. pants un 146. panta 1. punkts)

Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 146. panta 1. punkts un 131. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, veicot piegādi eksportam, preces, kuras paredzēts eksportēt ārpus Eiropas Savienības, ir jāizved no Eiropas Savienības teritorijas trīs mēnešu vai 90 dienu laikā pēc piegādes datuma, jo šī termiņa pārsniegšanas pašas par sevi sekas ir tādas, ka nodokļu maksātājs vairs nevar izmantot atbrīvojumu no nodokļa par šo piegādi.

Šajā saistībā minētā 146. panta 1. punkta b) apakšpunktā izmantotais jēdziens “nosūtīt(a)s” nozīmē, ka preces eksports ir veikts un atbrīvojums no nodokļa par piegādi eksportam ir piemērojams, ja tiesības ar preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam, piegādātājs pierāda, ka šī prece ir nosūtīta vai transportēta ārpus Savienības, un pēc šīs nosūtīšanas vai transportēšanas prece faktiski ir izvesta no Savienības teritorijas. Šajā pantā nav paredzēts nosacījums, saskaņā ar kuru eksportējamai precei būtu jāatstāj Savienības teritorija noteiktā termiņā, lai būtu piemērojams minētajā pantā paredzētais atbrīvojums no nodokļa.

Tomēr minētās direktīvas IX sadaļas 2.–9. nodaļā, kurā ietilpst 146. pants, paredzētie atbrīvojumi ir piemērojami apstākļos, ko nosaka dalībvalstis, lai nodrošinātu pareizu un godīgu minēto atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt dalībvalstīm ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kas ir daļa no Savienības tiesību sistēmas, tostarp tiesiskās drošības, samērīguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Tādējādi dalībvalstis faktiski var noteikt saprātīgu termiņu eksportam, lai pārliecinātos, vai prece, kas ir piegādes eksportam priekšmets, faktiski ir izvesta no Savienības. noteikums, ka eksportējamās preces pārdevējam ir jāievēro precīzs termiņš, kurā šī prece ir jāizved no Savienības muitas teritorijas, ir šim mērķim piemērots līdzeklis. Tomēr šāds termiņš nevar pārsniegt to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.

(sal. ar 24.–29., 34.–36. un 42. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑563/12

BDV Hungary Trading Kft.

pret

Nemzeti Adó- és Vámhivatal Közép-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága

(Kúria lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“PVN — Direktīva 2006/112/EK — 146. pants — Eksporta atbrīvojumi — 131. pants — Dalībvalstu pieņemti nosacījumi — Valsts tiesību akti, kuros noteikts, ka eksportējamas preces no Eiropas Savienības muitas teritorijas ir jāizved noteiktajā 90 dienu termiņā pēc to piegādes”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Atbrīvojumi no nodokļa — Eksporta atbrīvojumi — Preču, kas nosūtītas vai transportētas ārpus Eiropas Savienības, piegāde — Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka transporta operācijas veikšanai ārpus Savienības var piemērot nodokļa atbrīvojumu 90 dienu termiņā pēc piegādes — Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 2006/112 131. pants un 146. panta 1. punkts)

Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 146. panta 1. punkts un 131. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, veicot piegādi eksportam, preces, kuras paredzēts eksportēt ārpus Eiropas Savienības, ir jāizved no Eiropas Savienības teritorijas trīs mēnešu vai 90 dienu laikā pēc piegādes datuma, jo šī termiņa pārsniegšanas pašas par sevi sekas ir tādas, ka nodokļu maksātājs vairs nevar izmantot atbrīvojumu no nodokļa par šo piegādi.

Šajā saistībā minētā 146. panta 1. punkta b) apakšpunktā izmantotais jēdziens “nosūtīt(a)s” nozīmē, ka preces eksports ir veikts un atbrīvojums no nodokļa par piegādi eksportam ir piemērojams, ja tiesības ar preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam, piegādātājs pierāda, ka šī prece ir nosūtīta vai transportēta ārpus Savienības, un pēc šīs nosūtīšanas vai transportēšanas prece faktiski ir izvesta no Savienības teritorijas. Šajā pantā nav paredzēts nosacījums, saskaņā ar kuru eksportējamai precei būtu jāatstāj Savienības teritorija noteiktā termiņā, lai būtu piemērojams minētajā pantā paredzētais atbrīvojums no nodokļa.

Tomēr minētās direktīvas IX sadaļas 2.–9. nodaļā, kurā ietilpst 146. pants, paredzētie atbrīvojumi ir piemērojami apstākļos, ko nosaka dalībvalstis, lai nodrošinātu pareizu un godīgu minēto atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt dalībvalstīm ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kas ir daļa no Savienības tiesību sistēmas, tostarp tiesiskās drošības, samērīguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Tādējādi dalībvalstis faktiski var noteikt saprātīgu termiņu eksportam, lai pārliecinātos, vai prece, kas ir piegādes eksportam priekšmets, faktiski ir izvesta no Savienības. noteikums, ka eksportējamās preces pārdevējam ir jāievēro precīzs termiņš, kurā šī prece ir jāizved no Savienības muitas teritorijas, ir šim mērķim piemērots līdzeklis. Tomēr šāds termiņš nevar pārsniegt to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.

(sal. ar 24.–29., 34.–36. un 42. punktu un rezolutīvo daļu)