1

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) ar savu apelācijas sūdzību lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 21. septembra spriedumu lietā T‑278/10 Wesergold Getränkeindustrie/ITSB – Lidl Stiftung (“WESTERN GOLD”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar ko tā atcēla ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 24. marta lēmumu lietā R 770/2009–1 saistībā ar iebildumu procesu starp Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG un Lidl Stiftung & Co. KG (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 8. panta ar nosaukumu “Relatīvs atteikuma pamatojums” 1. punktā ir noteikts:

“Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

3

2006. gada 23. augustāLidl Stiftung & Co. KG (turpmāk tekstā – “Lidl Stiftung”) saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kura vēlāk tika aizstāta ar Regulu Nr. 207/2009, iesniedza ITSB Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

4

Preču zīme, attiecībā uz kuru tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, ir vārdisks apzīmējums “WESTERN GOLD”.

5

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 33. klasē un atbilst šādam aprakstam, proti, “spirtotie dzērieni, it īpaši viskijs”.

6

2007. gada 22. janvārī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 3/2007.

7

2007. gada 14. martāWesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “Wesergold Getränkeindustrie”), kuras tiesības un saistības vēlāk pārņēma riha WeserGold Getränke GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “riha WeserGold Getränke”), pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, kura normas ir pārņemtas Regulas Nr. 207/2009 41. pantā, iesniedza iebildumus pret konkrētās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz šī sprieduma 5. punktā minētajām precēm.

8

Šie iebildumi bija balstīti uz vairākām agrākajām preču zīmēm.

9

Pirmā norādītā agrākā preču zīme bija Kopienas vārdiska preču zīme “WeserGold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 3. janvārī un kura 2005. gada 2. martā reģistrēta ar Nr. 2994739 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

10

Otrā norādītā agrākā preču zīme bija Vācijas vārdiska preču zīme “WeserGold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2002. gada 26. novembrī un kura 2003. gada 27. februārī reģistrēta ar Nr. 30257995 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

11

Trešā norādītā agrākā preču zīme bija starptautiska vārdiska preču zīme Nr. 801149 “Wesergold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 13. martā un kura ir spēkā Čehijas Republikā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Beniluksa valstīs attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šī sprieduma 10. punktā izklāstītajam aprakstam.

12

Ceturtā norādītā agrākā preču zīme bija Vācijas vārdiska preču zīme “WESERGOLD”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1970. gada 12. jūnijā, kura reģistrēta 1973. gada 16. februārī ar Nr. 902472 un kuras reģistrācijas termiņš 2000. gada 13. jūnijā pagarināts attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē un atbilst šādam aprakstam, proti, “sidri, limonādes, minerālūdeņi, dārzeņu sulas dzērieni, augļu sulas”.

13

Piektā norādītā agrākā preču zīme bija Polijas vārdiska preču zīme “WESERGOLD”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1996. gada 26. jūnijā un kura 1999. gada 11. maijā reģistrēta ar Nr. 161413 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē un atbilst šādam aprakstam, proti, “minerālūdeņi un avota ūdeņi; galda ūdeņi, bezalkoholiskie dzērieni; augļu sulas, augļu nektāri, augļu sīrupi, dārzeņu sulas, dārzeņu nektāri, atspirdzinošie dzērieni, dzērieni uz augļu sulas pamata, limonādes, gāzētie dzērieni, minerāldzērieni, ledus tējas, aromatizētie minerālūdeņi; minerālūdeņi ar pievienotām augļu sulām – visi minētie dzērieni arī kā diētiski izstrādājumi bez ārstnieciskas iedarbības”.

14

Wesergold Getränkeindustrie izvirzītie iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kura normas ir pārņemtas Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, norādīto pamatu.

15

2009. gada 11. jūnijā ITSB Iebildumu nodaļa (turpmāk tekstā – “Iebildumu nodaļa”) apmierināja šos iebildumus un noraidīja konkrētās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ tā pārbaudīja vienīgi iebildumus saistībā ar agrāku Kopienas vārdisku preču zīmi, attiecībā uz kuru netika prasīti pierādījumi par faktisko izmantošanu.

16

2009. gada 13. jūlijāLidl Stiftung saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

17

Ar apstrīdēto lēmumu ITSB Apelāciju pirmā padome (turpmāk tekstā – “Apelāciju padome”) apmierināja šo apelācijas sūdzību un atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu. Tā uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša Eiropas Savienības sabiedrība. Preces, kuras aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un kuras ietilpst 33. klasē, proti, “spirtotie dzērieni, it īpaši viskijs”, neesot līdzīgas precēm, kuras aptvertas ar agrākajām preču zīmēm un ietilpst 29. un 31. klasē. Starp precēm, kas aptvertas ar šo preču zīmi un ietilpst 33. klasē, un tām, kas aptvertas ar agrākajām preču zīmēm un ietilpst 32. klasē, esot vāja līdzības pakāpe. Konfliktējošajiem apzīmējumiem esot vidēja vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe, bet tie esot konceptuāli atšķirīgi. Saistībā ar agrāko preču zīmju atšķirtspēju Apelāciju padome būtībā atzina, ka vārda “gold”, kam ir vāja atšķirtspēja, klātbūtnes dēļ tā ir nedaudz vājāka nekā vidējā atšķirtspēja. Visbeidzot tā norādīja, ka visu šīs lietas apstākļu analīze, izvērtējot sajaukšanas iespēju, ļauj spriest par konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas neesamību.

18

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 21. jūnijā, Wesergold Getränkeindustrie cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

19

Savas prasības pamatojumam tā izvirzīja četrus pamatus, kas saistīti attiecīgi ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 64. panta, 75. panta otrā teikuma un, pakārtoti, 75. panta pirmā teikuma pārkāpumu.

20

Vispārējā tiesa izvērtēja vienīgi pirmo no šiem pamatiem.

21

Pārsūdzētā sprieduma 24. un 25. punktā Vispārējā tiesa būtībā nosprieda, ka konkrēto sabiedrības daļu veido Savienības vidusmēra patērētājs.

22

Attiecībā uz konkrēto preču salīdzinājumu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 41. punktā uzskatīja, ka starp spirtotajiem dzērieniem, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ko aptver agrākās preču zīmes, ir tikai vāja līdzības pakāpe.

23

Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu Vispārējā tiesa attiecīgi pārsūdzētā sprieduma 47. un 50. punktā uzskatīja, ka šiem apzīmējumiem ir vidēja vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe, un minētā sprieduma 56. punktā – ka tie ir konceptuāli atšķirīgi.

24

Tā līdz ar to minētā sprieduma 58. punktā secināja, ka konfliktējošie apzīmējumi, neraugoties uz to vizuālo un fonētisko līdzību, kopumā ir atšķirīgi.

25

Vispārējā tiesa pārbaudīja arī Wesergold Getränkeindustrie apstrīdēto Apelāciju padomes sniegto agrāko preču zīmju atšķirtspējas vērtējumu.

26

Attiecībā uz agrāku preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 65.–68. punktā izvērtēja procesuālo dokumentu, kuru Wesergold Getränkeindustrie bija iesniegusi Iebildumu nodaļai, kā arī dokumentu, kuru šī sabiedrība bija iesniegusi Apelāciju padomei. Tā minētā sprieduma 70. punktā konstatēja, ka savā aizstāvībā šajā padomē Wesergold Getränkeindustrie nav skaidri norādījusi argumentus attiecībā uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju un ka tā ir atsaukusies tikai uz saviem procesā Iebildumu nodaļā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem, kuri tomēr ietvēra uz pierādījumiem balstītu apgalvojumu par to, ka agrākajām preču zīmēm piemītot izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja.

27

Pārsūdzētā sprieduma 71. un 72. punktā Vispārējā tiesa būtībā nosprieda, ka, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktu, saistībā ar tai iesniegto apelācijas sūdzību Apelāciju padomei ir jāveic jauna un pilna iebildumu izvērtēšana pēc būtības gan no tiesību, gan faktu viedokļa un ka līdz ar to Apelāciju padomei bija jāizskata visi Wesergold Getränkeindustrie Iebildumu nodaļai izvirzītie argumenti. Tādējādi, tā kā Wesergold Getränkeindustrie procesā Iebildumu nodaļā bija norādījusi uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, Apelāciju padome Vispārējās tiesas ieskatā nevarēja uzskatīt, ka šī sabiedrība nav atsaukusies uz šo preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas palielināšanos.

28

Minētā sprieduma 73. punktā Vispārējā tiesa līdz ar to secināja, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā.

29

Minētā sprieduma 82. un 83. punktā Vispārējā tiesa būtībā nosprieda, ka, neizvērtējot Wesergold Getränkeindustrie izvirzīto argumentu un pierādījumu attiecībā uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju pamatotību, Apelāciju padome nav pārbaudījusi faktoru, kuram potenciāli var būt nozīme reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrāko preču zīmju sajaukšanas iespējas esamības visaptverošā vērtējumā, un līdz ar to izdarījusi būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, kura dēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

30

Līdz ar to Vispārējā tiesa apmierināja Wesergold Getränkeindustrie pirmo prasības pamatu un atcēla apstrīdēto lēmumu, nevērtējot pārējos tās izvirzītos pamatus.

31

Savā apelācijas sūdzībā ITSB izvirza Tiesai šādus prasījumus:

32

Sabiedrība riha WeserGold Getränke lūdz apelācijas sūdzību noraidīt un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

33

Lidl Stiftung lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu un piespriest riha WeserGold Getränke atlīdzināt tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

34

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam ITSB izvirza trīs pamatus saistībā, pirmkārt, ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, otrkārt, šīs regulas 76. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar tās 64. panta 1. punktu, un, treškārt, pastāvīgās judikatūras, saskaņā ar kuru kļūda nevar izraisīt lēmuma atcelšanu, ja tai nav nekādas acīmredzamas ietekmes uz to, pārkāpumu.

35

Ar savu pirmo pamatu ITSB, kuru atbalsta Lidl Stiftung, Vispārējai tiesai pārmet, ka tā kļūdaini ir interpretējusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ciktāl tā nosprieda, ka Apelāciju padomei bija jāizvērtē agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja, lai gan tā bija konstatējusi, ka konkrētās preču zīmes kopumā ir atšķirīgas. Apzīmējumu līdzība esot obligāts sajaukšanas iespējas esamības nosacījums minētā 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi ITSB ieskatā, ja konfliktējošie apzīmējumi ir kopumā atšķirīgi, nav jāveic preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, iespējamās intensīvās izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pārbaude. Tostarp atsaucoties uz 2004. gada 12. oktobra spriedumu lietā C-106/03 P Vedial/ITSB (Krājums, I-9573. lpp., 51. punkts) ITSB norāda, ka šāda interpretācija tostarp atbilst pastāvīgajai judikatūrai.

36

Lidl Stiftung, pamatojoties uz 2011. gada 14. marta rīkojumu lietā C‑370/10 P Ravensburger/ITSB (50. punkts), piebilst, ka sajaukšanas iespējas vērtējuma laikā katrs kritērijs vispirms ir jāizvērtē atsevišķi neatkarīgi no citu nosacījumu esamības vai intensitātes pakāpes un ka agrākas preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja nevar atsvērt konfliktējošo preču zīmju līdzības neesamību.

37

ITSB un Lidl Stiftung līdz ar to uzskata, ka Vispārējā tiesa, pamatojoties uz to, ka Apelāciju padome nav izvērtējusi agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, ciktāl sine qua non nosacījums par sajaukšanas iespējas esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē netika izpildīts, apstrīdēto lēmumu ir atcēlusi nepamatoti.

38

Sabiedrība riha WeserGold Getränke uzskata, ka pirmais apelācijas sūdzības pamats ir nepamatots, jo Vispārējās tiesas vērtējums attiecībā uz konkrēto preču zīmju līdzības neesamību ir uzskatāms par starpposma secinājumu, kurš vēl ir jāpārbauda saistībā ar jautājumu par agrāko preču zīmju atšķirtspēju. Tās ieskatā preču zīmju konceptuālā līdzība nevar tikt izvērtēta neatkarīgi no jautājuma par to atšķirtspēju. Proti, tas, kā sabiedrība uztvers preču zīmi, atšķiroties atkarībā no tā, vai noteikti preču zīmju elementi sabiedrības apziņā ir atpazīstamāki jēdziena, uz kuru tie norāda, vai reputācijas, ko tie ir ieguvuši kā preču zīme, dēļ.

39

Sabiedrība riha WeserGold Getränke turklāt uzskata, ka neeksistē arī pastāvīgā judikatūra, ar kuru varētu argumentēt ITSB aizstāvēto apgalvojumu.

40

Ar savu pirmo pamatu ITSB būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā apstrīdēto lēmumu atcēla, pamatojoties uz to, ka Apelāciju padome neesot izvērtējusi agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, lai gan tā iepriekš bija konstatējusi, ka konfliktējošās preču zīmes ir atšķirīgas.

41

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes identiskums vai līdzība, kā arī reģistrācijas pieteikumā minēto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, un ka tie ir kumulatīvi nosacījumi (iepriekš minētais spriedums lietā Vedial/ITSB, 51. punkts, un 2007. gada 13. septembra spriedums lietā C-234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB, Krājums, I-7333. lpp., 48. punkts).

42

Pretēji riha WeserGold Getränke apgalvojumam Tiesas judikatūra šajā ziņā ir ļoti konsekventa. Tajā šajā ziņā vairākkārt atgādināts, ka, ja agrākā preču zīme un reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav līdzīgas, tad ar agrākās preču zīmes augsto atšķirtspēju, kā arī attiecīgo preču vai pakalpojumu identitāti vai līdzību nepietiek, lai konstatētu konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju (šajā ziņā skat. 2010. gada 2. septembra spriedumu lietā C-254/09 P Calvin Klein Trademark Trust/ITSB, Krājums, I-7989. lpp., 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Turklāt 2010. gada 4. marta rīkojumā lietā C‑193/09 P Kaul/ITSB Tiesa kā acīmredzami nepamatotu noraidīja pamatu saistībā ar kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, nospriežot, ka iebildumi, kuri balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, noteiktos gadījumos var tikt noraidīti vienīgi saskaņā ar attiecīgo preču zīmju līdzības pārbaudi, tātad tostarp neizvērtējot agrākās preču zīmes iespējami augsto atšķirtspēju. Tiesa būtībā minētā rīkojuma 45. punktā nosprieda, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka, ja ITSB Apelāciju padome secināja, ka konkrētā sabiedrības daļa šīs preču zīmes nekādā ziņā nevar uzskatīt par līdzīgām, tā varēja pamatoti no tā secināt, ka jebkāda sajaukšanas iespēja ir izslēgta, nepastāvot nepieciešamībai iepriekš izvērtēt tostarp agrākās preču zīmes iespējami augsto atšķirtspēju saistībā ar sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu.

44

Konkrēto preču zīmju līdzība līdz ar to ir nepieciešams nosacījums, lai izvērtētu sajaukšanas iespējas esamību saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Līdz ar to līdzības starp konfliktējošajām preču zīmēm neesamība padara šo 8. pantu par nepiemērojamu.

45

Preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja tātad ir elements, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu, vai apzīmējumu vai preču un pakalpojumu līdzība ir pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju (šajā ziņā skat. 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C-39/97 Canon, Recueil, I-5507. lpp., 24. punkts).

46

Šajā lietā Vispārējās tiesas argumentācija ir balstīta uz nepareizu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju.

47

Proti, lai gan pārsūdzētā sprieduma 58. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi, neraugoties uz to vizuālo un fonētisko līdzību, ir kopumā atšķirīgi, tā attiecībā uz apstrīdētā lēmuma tiesiskumu noteica apstākļa, ka Apelāciju padome nav izvērtējusi agrāko preču zīmju atšķirtspēju, juridiskās sekas. Tādējādi tā minētā sprieduma 70.–72. punktā norādīja, ka šai padomei bija jāizvērtē agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktam, ko tā nebija izdarījusi. Vispārējā tiesa līdz ar to minētā sprieduma 82. punktā nosprieda, ka šī kļūda nozīmē, ka Apelāciju padome nav pārbaudījusi faktoru, kuram potenciāli var būt nozīme sajaukšanas iespējas esamības visaptverošā vērtējumā, un šī sprieduma 83. punktā –, ka šāda kļūda ir būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, kura dēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

48

Tādējādi, nospriežot, ka tas, ka Apelāciju padome nav izvērtējusi agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, ir pamats atcelt apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa noteica Apelāciju padomei prasību izvērtēt elementu, kas nebija atbilstošs, lai izvērtētu konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Proti, tā kā Vispārējā tiesa iepriekš bija konstatējusi, ka konkrētās preču zīmes kopumā ir atšķirīgas, jebkāda sajaukšanas iespēja bija izslēgta un iespējamās agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas esamība nevarēja atsvērt minēto preču zīmju līdzības neesamību.

49

Šajos apstākļos ITSB ir pamats apgalvot, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, proti, Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācijā.

50

No iepriekš minētā izriet, ka, nepastāvot vajadzībai izvērtēt abus pārējos apelācijas sūdzības pamatus, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo ar to Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Apelāciju padomei bija jāizvērtē agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja, un atcēlusi apstrīdēto lēmumu šī iemesla dēļ, lai gan tā iepriekš bija konstatējusi, ka konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas.

51

Tieši neprasot aizstāt pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un uzsverot, ka tas tai nav nelabvēlīgs, riha WeserGold Getränke apstrīd noteiktus minētā sprieduma aspektus.

52

Pirmkārt, attiecībā uz preču līdzību riha WeserGold Getränke pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 35. punktā ir noraidījusi papildu pierādījumus, kurus tā bija iesniegusi Vispārējai tiesai, lai pierādītu, ka vairāki spirtoto dzērienu ražotāji ražo bezalkoholiskos dzērienus un ka vairāki sulu ražotāji ražo alkoholiskos dzērienus. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā arī to, ka jauktie dzērieni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulas (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 16. lpp.), 2. pantu tiek uzskatīti par spirtotajiem dzērieniem un ka līdz ar to šie dzērieni bija jāsalīdzina ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuri apzīmēti ar agrākajām preču zīmēm.

53

Otrkārt, attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju konceptuālo līdzību riha WeserGold Getränke Vispārējai tiesai pārmet, ka tā nav pietiekami pamatojusi savu secinājumu, saskaņā ar kuru konceptuālās atšķirības starp šīm preču zīmēm neitralizējot to fonētisko un vizuālo līdzību.

54

Treškārt, riha WeserGold Getränke būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pārbaudījusi tikai vienu no agrākajām preču zīmēm un nav izvērtējusi pārējās preču zīmes, kuras [riha WeserGold Getränke] bija izvirzījusi savu iebildumu pamatojumam.

55

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai lūgums aizstāt pamatojumu būtu pieņemams, ir jāpastāv interesei celt prasību, proti, ka lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis, apelācijas iznākums var būt labvēlīgs. Tā tas var būt gadījumā, kad lūgums aizstāt motīvus ir aizstāvība pret prasītāja izvirzītu pamatu (2013. gada 11. jūlija spriedums lietā C‑439/11 P Ziegler/Komisija, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Attiecībā uz pirmo lūgumu saistībā ar pamatojumu attiecībā uz preču, kuras aptvertas ar konfliktējošajām preču zīmēm, līdzību ir jānorāda, ka tas nav uzskatāms par aizstāvību pret ITSB izvirzīto pamatu, jo tas attiecas uz Vispārējās tiesas vērtējumu saistībā ar Apelāciju padomes pienākumu izvērtēt agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Šāds lūgums tādējādi nevar likt apšaubīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu. Līdz ar to riha WeserGold Getränke nav intereses iesniegt minēto lūgumu, kurš tādējādi ir nepieņemams.

57

Attiecībā uz otro lūgumu saistībā ar pamatojumu attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju konceptuālo līdzību arī ir jākonstatē, ka tas nav uzskatāms par aizstāvību pret ITSB izvirzīto pamatu, jo tas ir vērsts uz to, lai apstrīdētu Vispārējās tiesas vērtējumu saistībā ar Apelāciju padomes pienākumu izvērtēt agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Tādējādi arī šāds lūgums nevar likt apšaubīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu. Līdz ar to riha WeserGold Getränke nav intereses iesniegt šo lūgumu, kurš tādējādi ir nepieņemams.

58

Attiecībā uz trešo lūgumu, ja tiktu pieņemts, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izvērtējot tikai vienu no agrākajām preču zīmēm, kuru turklāt riha WeserGold Getränke pat nav minējusi, šis lūgums nevar neitralizēt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu, jo Vispārējās tiesas pieļautā kļūda tiesību piemērošanā katrā ziņā attiecas uz agrāko preču zīmi, kuru riha WeserGold Getränke ieskatā Vispārējā tiesa esot izvērtējusi. Tādējādi šāds lūgums par pamatojuma aizstāšanu nevar tikt uzskatīts par aizstāvību pret ITSB izvirzītajiem pamatiem, ne arī sniegt priekšrocības, kas varētu radīt interesi celt prasību. Minētais lūgums tātad ir nepieņemams.

59

Līdz ar to kā nepieņemams ir jānoraida riha WeserGold Getränke iesniegtais lūgums par pamatojuma aizstāšanu.

60

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, ja apelācijas sūdzība ir pamatota, Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu. Tā var pati pieņemt galīgo nolēmumu attiecīgā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ nolēmuma pieņemšanai Vispārējā tiesā.

61

Tā kā Vispārējā tiesa ir izskatījusi tikai pirmo no četriem riha WeserGold Getränke savas prasības atbalstam izvirzītajiem pamatiem, Tiesa uzskata, ka pašreizējais strīds šajā tiesvedības stadijā nav izlemjams. Tādēļ lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai.

62

Tā kā lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies šajā apelācijas tiesvedībā, pieņemšana ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: