—

Vueling Airlines SA vārdā – J. M. Rodríguez Cárcamo un B. García Gómez, abogados,

—

Instituto Galego de Consumo de la Xunta de Galicia vārdā – O. Peñas González un I. Torralba Mena,

—

Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González un S. Centeno Huerta, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Rius un N. Yerrell, pārstāvji,

1

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 3. lpp.) 22. panta 1. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Vueling Airlines SA (turpmāk tekstā – “Vueling Airlines”) un Instituto Galego de Consumo de la Xunta de Galicia (Galīcijas reģionālās valdības Galīcijas patērētāju tiesību institūts, turpmāk tekstā – “Instituto Galego de Consumo”) par pēdējā minētā uzliktu naudas sodu Vueling Airlines, sodot par šīs sabiedrības gaisa pārvadājuma līgumu saturu.

3

Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas 1999. gada 28. maijā noslēgta Monreālā, Eiropas Kopiena ir parakstījusi 1999. gada 9. decembrī, un tā tās vārdā ir apstiprināta ar Padomes 2001. gada 5. aprīļa Lēmumu 2001/539/EK (OV L 194, 38. lpp.; turpmāk tekstā – “Monreālas konvencija”).

4

Monreālas konvencijas 17.–37. pants veido tās III nodaļu “Pārvadātāja atbildība un zaudējuma atlīdzības apmērs”.

5

Šīs konvencijas 17. pantā “[..] bagāžas bojājumi” ir paredzēts:

“[..]

2.   Pārvadātājs atbild par zaudējumu, kas radies reģistrētas bagāžas iznīcināšanas, pazušanas vai sabojāšanas gadījumā, taču vienīgi pie nosacījuma, ka notikums, kurš izraisīja bagāžas iznīcināšanu, pazušanu vai sabojāšanu, notika gaisa kuģī vai jebkurā brīdī, kad par reģistrēto bagāžu atbildēja pārvadātājs. Taču pārvadātājs nav atbildīgs tādā apmērā, kādā kaitējums iestājās bagāžai raksturīga bojājuma, īpašības vai defekta rezultātā. Nereģistrētas bagāžas, tostarp personīgo lietu, gadījumā pārvadātājs ir atbildīgs tad, ja zaudējums radies viņa vai viņa darbinieku vai pārstāvju vainas dēļ.

3.   Ja pārvadātājs pieļauj reģistrētās bagāžas pazušanu vai arī ja reģistrētā bagāža nav pienākusi 21 dienas laikā pēc paredzētās pienākšanas dienas, pasažieris ir tiesīgs pret pārvadātāju realizēt no pārvadājuma līguma izrietošās tiesības.

4.   Ja vien nav norādīts citādi, šajā konvencijā ar terminu “bagāža” apzīmē gan reģistrētu, gan nereģistrētu bagāžu.”

6

Regula Nr. 1008/2008 tika pieņemta, pamatojoties uz EKL 80. panta 2. punktu, kas atbilst LESD VI sadaļā “Transports” ietilpstošajam LESD 100. panta 2. punktam un kurā ir ļauts pieņemt atbilstošus noteikumus, tostarp attiecībā uz gaisa transportu. Šī regula ir veidota, apvienojot vairākas regulas, no kurām viena ir Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem (OV L 240, 15. lpp.).

7

Saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 preambulas 16. apsvērumu:

“Klientiem vajadzētu būt iespējai faktiski salīdzināt dažādu aviosabiedrību gaisa pārvadājumu cenas. Tādēļ gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ko sāk Kopienā, vienmēr būtu jānorāda galīgā cena, kas jāmaksā klientam, ieskaitot visus nodokļus, nodevas un maksas. [..]”

8

Šīs regulas I nodaļā “Vispārīgi noteikumi” esošā 1. panta “Priekšmets” 1. punktā ir noteikts:

“Ar šo regulu reglamentē [..] cenu noteikšanu gaisa pārvadājumiem Kopienā.”

9

Šīs pašas nodaļas 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..].”

10

Regulas Nr. 1008/2008 IV nodaļā “Cenu noteikšanas noteikumi” ietvertā 22. panta “Cenu noteikšanas brīvība” 1. punktā ir noteikts:

“Neskarot 16. panta 1. punktu [“Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību vispārīgie principi”], Kopienas gaisa pārvadātāji un, pamatojoties uz savstarpējības principu, trešo valstu gaisa pārvadātāji brīvi nosaka gaisa pārvadājumu maksas un gaisa pārvadājumu tarifus gaisa pārvadājumiem Kopienā.”

11

Šajā pašā nodaļā esošā 23. panta “Informācija un nediskriminēšana” 1. punktā ir paredzēts:

“Publiski pieejamajās gaisa pārvadājumu maksās un gaisa pārvadājumu tarifos gaisa pārvadājumu pakalpojumiem no lidostas tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums – šīs maksas un šos tarifus jebkādā veidā piedāvājot vai publicējot, tostarp internetā –, ir iekļauti arī piemērojamie nosacījumi. Vienmēr norāda galīgo cenu, kas jāmaksā, un tajā ir ierēķināta gaisa pārvadājuma maksa vai gaisa pārvadājuma tarifs, kā arī uzliktie nodokļi un maksājumi, papildmaksājumi un maksas, kuras ir obligātas un paredzamas publicēšanas brīdī. Papildus galīgajai cenai norāda vismaz šādus datus:

ja pozīcijas, kas norādītas b), c) un d) apakšpunktā, ir pievienotas gaisa pārvadājuma maksai vai gaisa pārvadājuma tarifam. Informāciju par neobligātiem cenas pielikumiem paziņo skaidri, pārskatāmi un precīzi jebkura rezervēšanas procesa sākumā, un klients izdara izvēli, piekrītot veikt attiecīgos maksājumus.

[..]”

12

1960. gada 21. jūlija Likuma 48/1960 par gaisa satiksmi (Ley 48/1960 sobre Navegación Aérea; 1960. gada 23. jūlijaBOE Nr. 176, 10291. lpp.) ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2011. gada 4. marta Likumu 1/2011 par valsts drošības programmas ieviešanu saistībā ar civilo aviāciju un grozījumiem 7. jūlija Likumā 21/2003 par gaisa satiksmes drošību (Ley 1/2011 por la que se establece el Programa Estatal de Seguridad Operacional para la Aviación Civil y se modifica la Ley 21/2003, de 7 de julio, de Seguridad Aérea; 2011. gada 5. martaBOE Nr. 55, 24995. lpp.; turpmāk tekstā – “LNA”), 97. pantā ir noteikts:

“Pārvadātājam par biļetes cenu ir jāpārvadā pasažieris un viņa bagāža, ievērojot noteikumos paredzētos svara un izmēra ierobežojumus, neatkarīgi no to skaita un apjoma.

Papildbagāža tiek reglamentēta ar īpašiem noteikumiem.

Šajā ziņā par bagāžu nav uzskatāmi rokas bagāžas objekti un vienības, ko pasažieris ņem sev līdzi salonā. Pārvadātājam bez maksas lidmašīnas salonā kā rokas bagāža ir jāpārvadā rokas bagāžas objekti un vienības, ko pasažieris ņem sev līdzi salonā, tostarp priekšmeti, kas iegādāti lidostas veikalos. Šo objektu un bagāžas vienību ienešana gaisa kuģī var tikt atteikta tikai drošības apsvērumu, objekta svara vai izmēra salīdzinājumā ar gaisa kuģa raksturiezīmēm dēļ.”

13

Saskaņā ar Vispārējā likuma par patērētāju un lietotāju aizsardzību, konsolidētajā redakcijā, kas pieņemts ar Karaļa 2007. gada 16. novembra Dekrētlikumu 1/2007 (Real Decreto Legislativo 1/2007 por el que se aprueba el texto refundido de la Ley General para la Defensa de los Consumidores y Usuarios y otras leyes complementarias; 2007. gada 30. novembraBOE Nr. 287, 49181. lpp.; turpmāk tekstā – “Likums par patērētāju aizsardzību”), 82. pantu “Negodīgu noteikumu jēdziens”:

“1.   Par negodīgiem tiek uzskatīti visi līguma noteikumi, kas nav savstarpēji apspriesti, un visas tādas darbības, kurām nav dota skaidra piekrišana, kas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku nesamērīgumu līgumā noteiktajās pušu tiesībās un pienākumos, kaitējot patērētājam un lietotājam.

[..]

4.   Neraugoties uz iepriekšējos punktos minēto, negodīgi katrā ziņā ir tādi noteikumi, kas atbilstoši 85.–90. pantā noteiktajam:

[..]

[..].”

14

Likuma par patērētāju tiesībām 86. pantā “Noteikumi, kas ir negodīgi, jo ierobežo patērētāja un lietotāja pamattiesības” ir paredzēts:

“Katrā ziņā negodīgi ir tādi noteikumi, kas ierobežo vai izslēdz patērētāja un lietotāja tiesības, kuras tiem ir atzītas dispozitīvās vai vispārsaistošās tiesību normās, it īpaši tādi noteikumi, ar ko paredz:

[..]

15

Šī likuma 87. pantā “Noteikumi, kas ir negodīgi abpusējības neesamības dēļ” ir noteikts:

“Par negodīgiem ir uzskatāmi tādi noteikumi, kuros pretēji labticībai, kaitējot patērētājam un lietotājam, ir paredzēta abpusējības neesamība līgumā, it īpaši:

[..]

16

Likuma par patērētāju tiesību aizsardzību 89. pantā “Negodīgi noteikumi, kas ietekmē līguma noslēgšanu un izpildi” ir noteikts:

“Par negodīgiem noteikumiem katrā ziņā tiek uzskatīti:

[..]

17

Arias Villegas k‑dze 2010. gada augustā, izmantojot internetu, no aviosabiedrības Vueling Airlines iegādājās lidmašīnas biļetes. Tās bija četras turp un atpakaļ ceļa biļetes, lai kopā ar trim citām personām ceļotu no Akoruņas (Spānija) uz Amsterdamu (Nīderlande); atbilstošajiem lidojumiem bija jānotiek 2010. gada 18. un 23. oktobrī. Tā kā Arias Villegas uz četrām attiecīgajām personām kopā reģistrēja divas ceļasomas, Vueling Airlines biļešu pamatcenu, kas bija EUR 241,48, palielināja par EUR 40, proti, desmit eiro par ceļasomu, par katru lidojumu.

18

Pēc attiecīgā ceļojuma Arias Villegas par Vueling Airlines iesniedza sūdzību Ourenses pašvaldībā, kurā viņa pārmeta aviosabiedrībai negodīga noteikuma iekļaušanu attiecīgajā gaisa pārvadājuma līgumā. Pēc ieinteresētās personas viedokļa šis noteikums nav saderīgs ar piemērojamajām Spānijas tiesībām, kurās ir atzītas gaisa pasažieru tiesības reģistrēt ceļasomu bez papildu maksas. Šī sūdzība tika pārsūtīta Instituto Galego de Consumo, kas ierosināja pret Vueling Airlines administratīvo sodu procesu, kā rezultātā šai sabiedrībai tika uzlikts EUR 3000 naudas sods. Šī soda piemērošana ir pamatota ar LNA 97. panta pārkāpumu, kā arī vairāku Spānijas tiesiskā regulējuma par patērētāju tiesību aizsardzību tiesību normu, tostarp Likuma par patērētāju tiesību aizsardzību 82., 86., 87. un 89. panta, pārkāpumu.

19

Sākotnēji iesniegusi pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, kas tika noraidīts, Vueling Airlines pēc tam cēla prasību Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 1 de Ourense (Ourenses administratīvā tiesa Nr. 1]. Šajā tiesā tā apgalvo, ka Eiropas Savienības tiesībās, proti, Regulas Nr. 1008/2008 22. pantā, ir paredzēts cenu noteikšanas brīvības princips, saskaņā ar kuru gaisa pārvadātāji var noteikt biļetes pamatcenu, kas neietver maksu par bagāžas reģistrēšanu, un vēlāk šo cenu palielināt, ja klients vēlas reģistrēt bagāžu. Instituto Galego de Consumo, tieši pretēji, apgalvo, ka Savienības tiesiskais regulējums par gaisa pārvadājumu cenu noteikšanas brīvību nav pretrunā Spānijas tiesību normām, ar kurām, nosakot gaisa pārvadājuma līguma saturu, tiek atzītas pasažieru tiesības automātiski pārvadāšanas pakalpojumā iekļaut bagāžas, kas atbilst noteiktām raksturiezīmēm, reģistrāciju.

20

Iesniedzējtiesas ieskatā Spānijas tiesībās ir skaidri atzītas patērētāja tiesības jebkurā gadījumā reģistrēt bagāžu, kura atbilst noteiktām raksturiezīmēm, bez lidmašīnas biļetes pamatcenas palielinājuma. Šādas tiesības esot loģisks un pamatots patērētāja tiesību aizsardzības pasākums, kas attiecas uz paša pasažiera cieņu. Ņemot vērā, ka šīs tiesības atbilst līguma par gaisa pārvadājumu juridiskajai definīcijai kopā ar pakalpojumiem, kas visām sabiedrībām, kuras veic šo saimniecisko darbību, parasti ir jānodrošina, tās neesot pretrunā Savienības tiesībās noteikto gaisa pārvadājumu tarifu liberalizācijai.

21

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka pasažierim ir jāizlemj reģistrēt bagāžu savam lidojumam vai nereģistrēt un ka reģistrētā bagāža ietekmē lidojuma degvielas un nodrošināšanas izmaksas. Tomēr tāpat tas esot arī attiecībā uz paša pasažiera konkrēto svaru vai gaisa kuģa tualetes izmantošanu lidojuma laikā, tomēr aviosabiedrības nevarot atbilstoši šiem faktoriem palielināt biļetes pamatcenu, jo šāda prakse iesniedzējtiesas ieskatā aizskartu pasažiera cieņu un viņa kā patērētāja tiesības.

22

Minētā tiesa norāda, ka šajā gadījumā Arias Villegas bija piesaistījusi Vueling Airlines interneta vietnē norādītā mērenā cena. Biļetes pirkšanas laikā viņa esot uzzinājusi, ka norādītajā cenā nav iekļauta bagāžas reģistrēšanas iespēja, lai gan paredzētajam ceļojumam pēc loģikas būtu vajadzīga šāda reģistrēšana. Tādējādi iesniedzējtiesas ieskatā patērētājs bija spiests ne tikai atteikties no Spānijas tiesībās paredzētajām tiesībām katram pasažierim reģistrēt bagāžu, bet arī maksāt par bagāžas reģistrēšanu papildmaksu, kas iepriekš nebija norādīta attiecīgās aviosabiedrības interneta vietnē.

23

Šajos apstākļos Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 1 de Ourense nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Regulas [Nr. 1008/2008] 22. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību normu ([LNA] 97. pants), ar ko pasažieru gaisa pārvadājumu sabiedrībām tiek noteikts pienākums visos gadījumos atzīt pasažieru tiesības reģistrēt ceļasomu bez papildmaksas vai iegādātās biļetes pamatcenas palielinājuma?”

24

Iesniedzējtiesa ar savu jautājumu būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1008/2008 22. panta 1. punkts nepieļauj valsts tiesību normu, kurā gaisa pārvadātājiem noteikts pienākums jebkuros apstākļos pārvadāt ne vien klientu, bet arī viņa reģistrēto bagāžu, ja vien šī bagāža atbilst atsevišķām prasībām, it īpaši saistībā ar tās svaru, par lidmašīnas biļetes cenu un bez iespējas pieprasīt jebkādu papildmaksu par šīs bagāžas pārvadāšanu.

25

Vispirms ir jānorāda, ka Spānijas valdība savos rakstveida apsvērumos, kā arī Tiesā notikušajā tiesas sēdē apgalvo, ka iesniedzējtiesa kļūdaini interpretē pamatlietā aplūkoto valsts tiesību aktu. Šīs valdības ieskatā šis tiesību akts attiecas uz gaisa pārvadājuma līguma saturu un tajā tostarp ir paredzēts aviosabiedrību pienākums nodrošināt pasažieru bagāžas pārvadājumus. Tādējādi ar šo tiesību normu netiekot reglamentēta lidojuma biļetes cena un nekādi netiekot paredzēts aviosabiedrību pienākums bez maksas pārvadāt reģistrēto bagāžu.

26

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesai saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nav jālemj nedz par valsts tiesību normu interpretāciju, nedz arī jāspriež par to, vai iesniedzējtiesas veiktā šo normu interpretācija ir pareiza (skat. it īpaši spriedumus Corsten, C‑58/98, EU:C:2000:527, 24. punkts; Dynamic Medien, C‑244/06, EU:C:2008:85, 19. punkts; Angelidaki u.c., no C‑378/07 līdz C‑380/07, EU:C:2009:250, 48. punkts, un Samba Diouf, C‑69/10, EU:C:2011:524, 59. punkts).

27

Šajos apstākļos lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāizvērtē, balstoties uz iesniedzējtiesas pieņēmumu, saskaņā ar kuru tiesiskajā regulējumā pamatlietā ir paredzēts gaisa pārvadātāju pienākums jebkuros apstākļos pārvadāt pasažieru reģistrēto bagāžu, ja vien šī bagāža atbilst atsevišķām prasībām, it īpaši saistībā ar tās svaru, par lidmašīnas biļetes cenu un bez iespējas pieprasīt jebkādu papildmaksu par šīs bagāžas pārvadāšanu.

28

Ir jāatgādina, ka ar Regulu Nr. 1008/2008 tostarp ir reglamentēta cenu noteikšana gaisa pārvadājumiem, kas veikti Savienības teritorijā. Šajā ziņā saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu gaisa pārvadātāji brīvi nosaka “gaisa pārvadājumu maksas”, kas ir definētas tās 2. panta 18. punktā, ar ko it īpaši apzīmē – cenas, ko maksā gaisa pārvadātājiem par pasažieru pārvadāšanu, izmantojot gaisa pārvadājumu, kā arī nosacījumus, ar kuriem piemērojamas šīs cenas. Ar minēto regulu tātad ir skaidri paredzēta cenu noteikšanas brīvība attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem, tomēr bez skaidras to reģistrētās bagāžas pārvadājumu pakalpojuma cenu noteikšanas.

29

Taču attiecībā uz vārdu savienojumu “gaisa pārvadājumu maksas”, kas minēts Regulas Nr. 1008/2008 2. panta 18. punktā, ir jākonstatē, ka pastāv zināmas atšķirības starp šīs tiesību normas dažādu valodu redakcijām. Ja tāpat kā franču valodas redakcijā “pasažieru pārvadājumu cenas” [“tarifs des passagers”] arī zviedru valodā ir minēts (“passagerarpriser”), tad “gaisa pārvadājumu cenas” ir paredzētas spāņu valodas redakcijā (“tarifas aéreas”) un angļu valodas redakcijā (“air fares”), bet “lidojumu cenas” vācu valodas (“Flugpreise”) un somu valodas (“lentohinnat”) redakcijā vai arī “biļešu cenas” minētās regulas dāņu valodas (“flybilletpriser”) un igauņu valodas (“piletihinnad”) redakcijā.

30

Šajā ziņā ir jāatgādina pastāvīgā Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru nepieciešamība vienveidīgi piemērot un tādēļ vienveidīgi interpretēt Savienības tiesību normas nepieļauj, ka šaubu gadījumā tiesību normas teksts tiek aplūkots tikai vienā no versijām, bet, gluži pretēji, liek to interpretēt un piemērot, ņemot vērā citu oficiālo valodu versijas (skat. it īpaši spriedumus Stauder, 29/69, EU:C:1969:57, 3. punkts; EMU Tabac u.c., C‑296/95, EU:C:1998:152, 36. punkts, un Profisa, C‑63/06, EU:C:2007:233, 13. punkts).

31

Savienības tiesību akta dažādu valodu redakciju atšķirību gadījumā attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē, ņemot vērā tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst (skat. it īpaši spriedumus Bouchereau, 30/77, EU:C:1977:172, 14. punkts; Itālija/Komisija, C‑482/98, EU:C:2000:672, 49. punkts, kā arī Eleftheri tileorasi un Giannikos, C‑52/10, EU:C:2011:374, 24. punkts).

32

Šajos apstākļos vispirms ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 1008/2008 IV nodaļā, kas veltīta cenu noteikšanas noteikumiem, 22. panta par cenu noteikšanas brīvību 1. punktu papildina 23. panta 1. punkts, kura mērķis tostarp ir nodrošināt informāciju un pārskatāmību attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumu, kuri tiek sniegti no lidostas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, cenām, un attiecīgi tas ir vērsts uz šos pakalpojumus izmantojošā klienta aizsardzību (šajā ziņā skat. spriedumu ebookers.com Deutschland, C‑112/11, EU:C:2012:487, 13. punkts). Šajā ziņā pēdējā minētajā tiesību normā ir paredzēts informācijas un pārskatāmības pienākums, it īpaši attiecībā uz pasažieru pārvadājumu cenām piemērojamajiem nosacījumiem, galīgo cenu, kas jāmaksā, un tajā ierēķināto gaisa pārvadājuma maksu un tai pievienojamiem papildmaksājumiem un maksām, kuras ir obligātas un paredzamas, kā arī neobligātiem cenas pielikumiem, kas saistīti ar pakalpojumiem, kuri papildina pašu gaisa pārvadājuma pakalpojumu.

33

Neraugoties uz faktu, ka Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punktā nav skaidri paredzēta bagāžas pārvadājumu cenu noteikšana, ir jāuzskata, ka šajā tiesību normā paredzētie pienākumi, it īpaši ņemot vērā šīs direktīvas preambulas 16. apsvērumā pausto mērķi nodrošināt gaisa pārvadājumu cenu objektīvas salīdzināšanas iespēju, attiecas arī uz šo cenu noteikšanu.

34

Turklāt, kā to arī ir uzsvēris ģenerāladvokāts savu secinājumu 46. punktā, ir jānorāda, ka ar bagāžas reģistrēšanu saistītā papildmaksa ir cenas, kas jāmaksā par pasažieru pārvadājumu, izmantojot gaisa pārvadājumus, Regulas Nr. 1008/2008 2. panta 18. punkta izpratnē, piemērošanas nosacījums.

35

Līdz ar to ir jāuzskata, ka Regula Nr. 1008/2008 ir piemērojama cenu par bagāžas pārvadājumiem noteikšanai.

36

Runājot par to, kā šīs cenas ir jānosaka, Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punktā tostarp ir paredzēts, pirmkārt, ka gaisa pārvadājuma pakalpojuma cenas obligātās un paredzamās sastāvdaļas kā galīgās cenas komponentes vienmēr ir jānorāda un, otrkārt, ka papildmaksājumi, kas saistīti ar pakalpojumu, kurš nav nedz obligāts, nedz nepieciešams paša gaisa pārvadājuma veikšanai, skaidri, pārredzami un nepārprotami jānorāda rezervēšanas procesa sākumā, un ka tiem ir jābūt pasažiera nepārprotami brīvas izvēles priekšmetam (šajā ziņā skat. spriedumu ebookers.com Deutschland, EU:C:2012:487, 14. punkts).

37

Tādējādi, lai izlemtu jautājumu par to, vai ar Regulu Nr. 1008/2008 ir atļauts pieprasīt atsevišķu maksu par reģistrētās bagāžas pārvadājumu, ir jānoskaidro, vai cena, kas jāmaksā par šādas bagāžas pārvadāšanu, ir obligāta un paredzama cenas par gaisa pārvadājumu sastāvdaļa, vai arī tā ir neobligāts cenas pielikums par papildu pakalpojumu.

38

Šajā ziņā aviosabiedrību komercpraksē tradicionāli pasažieriem tiek atļauts reģistrēt bagāžu bez papildu izdevumiem. Taču, tā kā saistībā ar aizvien plašāku aviopārvadājumu izmantošanu aviosabiedrību komercdarbības formas ir būtiski attīstījušās, ir jākonstatē, ka šobrīd vairākas sabiedrības ievēro komercdarbības modeli, kurā tiek piedāvāti gaisa pārvadājumi par viszemākajām cenām. Šajos apstākļos izmaksas, kas ir saistītas ar bagāžas pārvadājumiem, kā šādu pakalpojumu sastāvdaļa ir salīdzinoši būtiskāka nekā kādreiz un līdz ar to attiecīgie gaisa pārvadātāji varētu vēlēties par to pieprasīt papildmaksas samaksu. Turklāt nevar tikt izslēgts, ka atsevišķi gaisa pārvadājumu pasažieri dod priekšroku ceļošanai bez reģistrētas bagāžas – ar nosacījumu, ka šāda rīcība samazina viņu transportlīdzekļa biļetes cenu.

39

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka cena, kas ir jāmaksā par gaisa pārvadājuma pasažieru reģistrēto bagāžu, ņemot vērā, ka šāds pakalpojums nevar tikt uzskatīts par obligātu vai no šo pasažieru pārvadājuma neatdalāmu, var būt neobligāti cenas pielikumi Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta izpratnē.

40

Turpretim runājot par nereģistrētu bagāžu, proti, rokas bagāžu, lai iesniedzējtiesai sniegtu pilnīgu atbildi, ir jānorāda, ka šāda bagāža principā ir jāuzskata par neatņemamu pasažieru pārvadājumu sastāvdaļu un ka par tās pārvadāšanu līdz ar to nevar tikt prasīta papildmaksa, ja vien šāda rokas bagāža atbilst samērīgām prasībām attiecībā uz tās svaru un apjomu un atbilst piemērojamajām drošības prasībām.

41

Ir jāatgādina, kā to ir darījis arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 54. un 55. punktā, pastāvošās atšķirības starp, pirmkārt, reģistrētās bagāžas un, otrkārt, rokas bagāžas pārvadājuma pakalpojuma pazīmēm. Šajā ziņā, kad reģistrēta bagāža tiek uzticēta aviosabiedrībai, tā apņemas nodrošināt tās glabāšanu un aprūpi, kas tai varētu radīt papildizmaksas. Taču tas tā nav nereģistrētas bagāžas, tostarp personīgo mantu, ko pasažieri glabā pie sevis, pārvadāšanas gadījumā.

42

Šī nošķiršana starp reģistrētas bagāžas un rokas bagāžas pārvadājumiem, kas izriet no Monreālas konvencijas noteikumiem, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, turklāt izpaužas tiesiskajā regulējumā par gaisa pārvadātāja atbildību par bagāžas bojājumiem. Atbilstoši šīs konvencijas 17. panta 2. punktam pārvadātājs ir atbildīgs par reģistrētajai bagāžai radītajiem bojājumiem, ja notikums, kurš izraisījis bagāžas bojājumus, noticis gaisa kuģī vai jebkurā brīdī, kad par reģistrēto bagāžu atbildēja pārvadātājs, lai gan attiecībā uz nereģistrēto bagāžu pārvadātājs ir atbildīgs vienīgi tad, ja zaudējums radies viņa vai viņa darbinieku vai pārstāvju vainas dēļ.

43

Attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu, kurā tāpat kā pamatlietā aplūkotajā ir noteikts pienākums jebkuros apstākļos pārvadāt ne vien klientu, bet arī viņa reģistrēto bagāžu, ja vien šī bagāža atbilst noteiktām prasībām, it īpaši attiecībā uz tās svaru, par lidmašīnas biļetes cenu un bez iespējas pieprasīt jebkādu papildmaksu par šīs bagāžas pārvadāšanu, ir jākonstatē, ka šāds regulējums acīmredzami neļauj gaisa pārvadājumu sabiedrībām izrakstīt atsevišķu rēķinu par šādu papildmaksu par reģistrētas bagāžas pārvadājumu un tādējādi brīvi noteikt pasažieru pārvadājumu cenu.

44

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Savienības tiesības, neietekmējot patērētāju tiesību aizsardzībai izstrādātu noteikumu piemērošanu (šajā ziņā skat. spriedumu ebookers.com Deutschland, EU:C:2012:487, 17. punkts), neliedz dalībvalstīm reglamentēt gaisa pārvadājumu līguma nosacījumus, it īpaši, lai aizsargātu patērētājus no ļaunprātīgas prakses. Tomēr ar šādu valsts tiesisko regulējumu nevar tikt apdraudēti Regulas Nr. 1008/2008 noteikumi par cenām.

45

Taču valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka maksai, kas jāmaksā par reģistrēto bagāžu, jebkurā gadījumā ir jābūt iekļautai lidmašīnas biļetes pamatcenā, aizliedz jebkuru atšķirīgas cenas noteikšanu par transporta biļeti, kurā ir ietvertas bagāžas reģistrēšanas tiesības, un par transporta biļeti, kurā nav paredzēta šāda iespēja. Līdz ar to tas ne vien ir pretrunā gaisa pārvadātāju tiesībām brīvi noteikt cenu, kas ir jāmaksā par pasažieru pārvadājumiem, izmantojot gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kā arī šo cenu piemērošanas nosacījumus atbilstoši Regulas Nr. 1008/2008 2. panta 18. punktam un 22. panta 1. punktam, bet, iespējams, tostarp apdraud arī šīs regulas mērķi nodrošināt iespēju salīdzināt šādas cenas, jo gaisa pārvadātājiem, uz kuriem attiecas šāds valsts tiesiskais regulējums, nav atļauts norādīt atsevišķu cenu par reģistrētas bagāžas pārvadājumu, kamēr citas valsts tiesiskajam regulējumam pakļautas aviosabiedrības to var darīt.

46

Turklāt, tā kā mērķa nodrošināt iespēju objektīvi salīdzināt gaisa pārvadājumu cenas īstenošanai ir nepieciešama stingra Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punktā paredzēto prasību ievērošana, ir jāatgādina, ka jautājumā par informēšanas un pārskatāmības pienākuma, kas saskaņā ar pēdējo minēto tiesību normu attiecas uz Vueling Airlaines, efektīvu ievērošanu valsts iestādēm vajadzības gadījumā ir jāpārbauda, vai šie pienākumi tiek ievēroti.

47

Visbeidzot, valsts tiesai par valsts tiesībām, kuras tai ir jāpiemēro, ir jāsniedz interpretācija, kas iespēju robežās atbilst Savienības tiesību prasībām (spriedumi Engelbrecht, C‑262/97, EU:C:2000:492, 39. punkts; ČEZ, C‑115/08, EU:C:2009:660, 138. punkts, un Wall, C‑91/08, EU:C:2010:182, 70. punkts).

48

Ciktāl Savienības tiesību mērķi nav iespējams sasniegt saskaņā ar valsts tiesībām atbilstošu interpretāciju, valsts tiesai ir pienākums nodrošināt pilnīgu Savienības tiesību normu iedarbību, nepieciešamības gadījumā pēc savas iniciatīvas nepiemērojot visas pretrunā esošās valsts tiesību normas (šajā ziņā skat. spriedumus Simmenthal, 106/77, EU:C:1978:49, 24. punkts; Berlusconi u.c., C‑387/02, C‑391/02 un C‑403/02, EU:C:2005:270, 72. punkts; Pupino, C‑105/03, EU:C:2005:386, 43. punkts, kā arī Melki un Abdeli, C‑188/10 un C‑189/10, EU:C:2010:363, 43. punkts).

49

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1008/2008 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz tādu tiesisko regulējumu, kāds tas ir pamatlietā, ar kuru gaisa pārvadātājiem ir noteikts pienākums jebkuros apstākļos pārvadāt ne vien klientu, bet arī viņa reģistrēto bagāžu, ja vien šī bagāža atbilst atsevišķām prasībām, it īpaši saistībā ar tās svaru, par lidmašīnas biļetes cenu un bez iespējas pieprasīt jebkādu papildmaksu par šīs bagāžas pārvadāšanu.

50

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz tādu tiesisko regulējumu, kāds tas ir pamatlietā, ar kuru gaisa pārvadātājiem ir noteikts pienākums jebkuros apstākļos pārvadāt ne vien klientu, bet arī viņa reģistrēto bagāžu, ja vien šī bagāža atbilst atsevišķām prasībām, it īpaši saistībā ar tās svaru, par lidmašīnas biļetes cenu un bez iespējas pieprasīt jebkādu papildmaksu par šīs bagāžas pārvadāšanu.