—

Nīderlandes valdības vārdā – M. de Ree un C. Wissels, pārstāves,

—

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek, pārstāvis,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Möller, kā arī J. Kemper, pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un M. Szpunar, pārstāvji,

—

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un D. Tavares, kā arī A. Cunha, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A. Nijenhuis un R. Vasileva, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 1. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvā 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 64. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/11/EK (OV L 76, 37. lpp.; turpmāk tekstā – “Prospektu direktīva”).

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Almer Beheer BV un Daedalus Holding BV (turpmāk tekstā – “Almer Beheer u.c.”) un Van den Dungen Vastgoed BV un Oosterhout II BVBA (turpmāk tekstā – “Van den Dungen u.c.”) sakarā ar Almer Beheer u.c. prasību noteikt pienākumu publicēt prospektu attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru, kuri ir tās īpašumā, izsoli.

3

Prospektu direktīvas preambulas 10., 18. un 19. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs pašas direktīvas 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot prasības attiecībā uz tā prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

[..]

[..].”

5

Minētās direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..].”

6

Šīs pašas direktīvas 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nepieļauj savās teritorijās izdarīt publisku vērtspapīru piedāvājumu bez iepriekšējas prospekta publikācijas.”

7

Prospektu direktīvas 5. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Neierobežojot 8. panta 2. punktu, prospektā ietver visu informāciju, kas atbilstīgi konkrētai emitenta un to vērtspapīru specifikai, kas publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir vajadzīga, lai ļautu ieguldītājiem veikt pienācīgu aktīvu un pasīvu, finanšu stāvokļa, peļņas un zaudējumu, emitenta un jebkura galvotāja perspektīvu un ar šādiem vērtspapīriem saistīto tiesību novērtējumu. Šo informāciju sniedz viegli analizējamā un saprotamā veidā.”

8

Saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punktu:

“Prospektu nepublicē, pirms to nav apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.”

9

Prospektu direktīva ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/73/ES (OV L 327, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2010. gada 31. decembrī. Ņemot vērā pamatlietas faktu rašanās datumu, Prospektu direktīva ir piemērojama šiem faktiem ratione temporis.

10

Prospektu direktīva ir transponēta Nīderlandes tiesībās ar 2006. gada 28. septembra Likumu par finanšu uzraudzību (Wet op het financieel toezicht, turpmāk tekstā – “Wft”).

11

Wft 5:2. pantā ir noteikts:

“Nīderlandē ir aizliegts publiski piedāvāt vērtspapīrus vai laist tos tirdzniecībā regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas Nīderlandē, ja vien piedāvājumam vai laišanai tirgū nav publicēts finanšu tirgus uzraudzības iestādes vai citas dalībvalsts uzraudzības iestādes apstiprināts prospekts.”

12

Almer Beheer u.c. un Van den Dungen u.c. 2003. gada 16. jūlijā noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru tās Global Hail Group BV (turpmāk tekstā – “Hail grupa”) – par samaksu – nodeva savas akcijas citās sabiedrībās.

13

Izpildot šo līgumu, tika nodibināta sabiedrība Stichting Administratiekantoor Global Hail (turpmāk tekstā – “STAK”) un tai tika nodotas visas Hail grupas akcijas.

14

Almer Beheer u.c. pieder Hail grupas akciju sertifikāti, kurus ir emitējusi STAK.

15

Pēc nesaskaņām starp lietas dalībniekiem minētā līguma izpildē Gerechtshof ‘s‑Hertogenbosch (Hertogenbosas apelācijas tiesa) ar 2010. gada 30. novembra spriedumu piesprieda Almer Beheer u.c. samaksāt EUR 500 000 par labu Van den Dungen u.c. Šis bija avansa maksājums pirkuma cenai par Hail grupai nodotajām četru sabiedrību akcijām.

16

Lai nodrošinātu šo maksājumu, Van den Dungen u.c. 2009. gada 11. decembrī ieķīlāja un konfiscēja Almer Beheer u.c. īpašumā esošos akciju sertifikātus un pēc tam lūdza Rechtbank Breda (Bredas tiesa) piespriest pārdot un nodot šos konfiscētos akciju sertifikātus, kā arī noteikt termiņu, veidu un nosacījumus, kādos šai pārdošanai ir jānotiek.

17

2010. gada 27. decembrī šī tiesa nolēma, ka akciju sertifikātu pārdošana un nodošana ir jāveic Van den Dungen u.c. ieceltam tiesu izpildītājam sešu mēnešu laikā ar publikāciju divos nacionālajos dienas laikrakstos. Akciju sertifikāti ir jācedē vairāksolītājam, un izsolē tiesu izpildītājam ir jānodrošina, ka tiek pārdoti tikai tik akciju sertifikāti, cik nepieciešams, lai nodrošinātu EUR 500 000, pieskaitot procesuālās, konfiskācijas un izpildes izmaksas.

18

Tāpat Rechtbank Breda nolēma, ka Wft 5:2. pantā noteiktais prospekta publicēšanas pienākums šai akciju sertifikātu pārdošanai nav piemērojams, jo Wft mērķis ir aizsargāt nevis pircējus, kuri labprātīgi uzņemas riskus izsoles laikā ar mērķi gūt peļņu, bet gan vienīgi ieguldītājus un noguldītājus no krāpnieciskiem piedāvājumiem, nepietiekamas informācijas un nekompetentas tirgus dalībnieku rīcības.

19

Almer Beheer u.c. pārsūdzēja šo nolēmumu Gerechtshof ‘s‑Hertogenbosch, kura to apstiprināja ar 2011. gada 5. aprīļa spriedumu.

20

Almer Beheer u.c. par šo spriedumu Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) iesniedza kasācijas sūdzību.

21

Iesniedzējtiesa vispirms norāda, ka centrālais jautājums ir par to, vai prospekta publicēšanas pienākums ir piemērojams arī attiecībā uz tajā izskatāmajā lietā apskatāmo akciju sertifikātu pārdošanu izsolē.

22

Šajā ziņā šī tiesa norāda, ka Prospektu direktīvas pieņemšanas brīdī netika pievērsta uzmanība īpašajai pārvedamo vērtspapīru pārdošanas izsolē situācijai. Šādu pārdošanu raksturo tas, ka runa nav par parastu tirgus situāciju. Izsolāmās lietas pārdod nevis to īpašnieks vai persona, kurai uz tām ir tiesības, bet gan izpildes prasītājs; bieži to dara arī tiesu izpildītājs. Saskaņā ar minētās tiesas pausto šādā situācijā pārdevējs parasti nav atbildīgs par pārdoto lietu, kuras tas īsti nepazīst, riskiem un trūkumiem un pircējs piekrīt, ka šīm lietām šādi trūkumi varētu piemist, kas parasti nozīmē mazākus ieņēmumus nekā parastas pārdošanas gadījumā. Turklāt pienākuma publicēt prospektus esamības atzīšana pārvedamu vērtspapīru pārdošanas izsolē gadījumā var radīt ievērojamas praktiskas sekas, ciktāl runa cita starpā ir par prospektu sagatavošanu un izmaksām.

23

Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

24

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Prospektu direktīvas 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums publicēt prospektu pirms jebkura pārvedamu vērtspapīru publiska piedāvājuma ir piemērojams arī attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanu izsolē.

25

Prospektu direktīvas 3. panta 1. punktā ir paredzēts pienākums dalībvalstīm nepieļaut savās teritorijās izdarīt nekādu publisku pārvedamu vērtspapīru piedāvājumu bez iepriekšējas prospekta publikācijas.

26

Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru publisku piedāvāšanu ir jānorāda, ka tā saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu ietver jebkura veida un ar jebkuriem līdzekļiem izdarītu paziņojumu personām, ar kuru tiek sniegta pietiekama informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamajiem vērtspapīriem, lai ļautu ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi.

27

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šajā lietā piespiedu izsole saskaņā ar Rechtbank Breda noteikumiem ir publiska pārdošana ar tiesu izpildītāja starpniecību pēc paziņojuma publicēšanas divos nacionālajos dienas laikrakstos, kurā kandidāti rakstveidā izsaka savu piedāvājumu un pārvedamie vērtspapīri tiek pārdoti vairāksolītājam.

28

Ņemot vērā jēdziena “publiska vērtspapīru piedāvāšana” plašo definīciju, kas ietverta Prospektu direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, nevar uzreiz tikt izslēgts, ka tāda piespiedu izsole kā pamatlietā esošā varētu ietilpt šajā jēdzienā.

29

Tomēr ir svarīgi norādīt, ka Prospektu direktīvā, tostarp normās, kurās noteiktas situācijas ir izslēgtas no to piemērošanas jomas, piemēram, šīs direktīvas 1. panta 2. punktā, un normās, kurās ir paredzēti izņēmumi pienākumam publicēt prospektu, piemēram, minētās direktīvas 3. panta 2. punktā un 4. panta 1. un 2. punktā, nav nevienas atsauces uz pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanu izsolē.

30

Šādos apstākļos ir jāpārbauda, vai Prospektu direktīvas mērķi prasa, lai šajā direktīvā ietvertās normas attiektos arī uz pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanu izsolē.

31

No šīs direktīvas preambulas 10., 18. un 19. apsvēruma izriet, ka tai ir “jānodrošina ieguldītāju aizsardzība un tirgus efektivitāte”, ka pilnīga informācija par pārvedamiem vērtspapīriem “ir efektīvs līdzeklis, lai stiprinātu uzticību vērtspapīriem un tādējādi veicinātu vērtspapīru tirgu pareizu darbību un attīstību” un ka “drošības pasākumi pašreizējo un potenciālo ieguldītāju interešu aizsardzībai ir vajadzīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu tiem iespēju izdarīt pienācīgu [..] [ar ieguldījumiem vērtspapīros saistītu] risku novērtējumu un tādējādi pieņemt ieguldījumu lēmumus, pilnībā apzinoties apstākļus”.

32

Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punktu tās mērķis ir saskaņot prasības attiecībā uz tā prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī.

33

No minētā izriet, ka investoru aizsardzība un tirgu pareiza darbība un attīstība ir Prospektu direktīvas mērķu kodols. Ņemot vērā iepriekš minēto, prospektu publicēšana ir paredzēta ar mērķi, pirmkārt, ļaut investoriem novērtēt riskus, kas saistīti ar pārvedamu vērtspapīru publisku piedāvāšanu vai laišanu tirgū, tādējādi ļaujot tiem pieņemt lēmumu, pilnībā apzinoties apstākļus, un, otrkārt, nodrošināt, lai nenotiktu prettiesiska attiecīgo tirgu pareizas darbības traucēšana.

34

Darījumu, kas ir pamatā lēmumam par pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanu, raksturs būtiski atšķiras no Prospektu direktīvā minēto darījumu rakstura.

35

Kā savu secinājumu 61. punktā norādījusi ģenerāladvokāte, pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošana ir ļoti tālu no parastās situācijas, kad tirgū tiek laisti vērstpapīri, neatkarīgi no tā, vai tas notiek regulētā tirgū vai citos apstākļos. Šos pārvedamos vērtspapīrus piespiedu pārdošanas izsolē nepārdod emitents vai turētājs, bet, tā kā tie ir tikuši konfiscēti, tie pēc trešās personas lūguma un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesas rīkojumu tiek pārdoti ar vienu vienīgu mērķi – atmaksāt parādu.

36

Līdz ar to piespiedu pārdošana izsolē nav uzskatāma par ekonomisku darbību pārvedamu vērtspapīru tirgū, jo ar to tiek vienīgi apmierinātas kreditora, kurš ir cēlis prasību tiesā, tiesības.

37

Turklāt piespiedu izsoles īpašais raksturojums salīdzinājumā ar pārvedamu vērtspapīru klasisko pārdošanu, kuras mērķis ir iegūt kapitālu, lai uzņēmums, kas emitējis minētos vērtspapīrus, varētu veikt turpmākus ieguldījumus, atspoguļojas arī investoru aizsardzības līmenī.

38

Prospekta publicēšanai pirms pārvedamu vērtspapīru publiskas piedāvāšanas ir izšķiroša loma investoru aizsardzībā, ciktāl šis dokuments sniedz pēdējiem minētajiem precīzu un pilnīgu informāciju par emitentu, principā ļaujot tiem novērtēt darījuma riskus.

39

Taču piespiedu pārdošanā potenciālie pircēji ir informēti par to, ka runa ir par pārdošanu, kuras vienīgais mērķis ir samaksāt parādu attiecīgo pārvedamo vērtspapīru īpašniekam, un ka tā notiek tiesas procesa ietvaros. Minētais nozīmē, ka persona, kas veic ar šo pārvedamo vērtspapīru pārdošanu saistītus darījumus, nav to īpašnieks.

40

Turklāt pienākums publicēt prospektu pirms pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanas izsolē var apdraudēt izpildes procedūras mērķus, tostarp mērķi ātri un efektīvi apmierināt kreditora prasījumus.

41

Šāda pienākuma izpilde ne vien aizkavētu piespiedu pārdošanu izsolē un līdz ar to maksājumu kreditoram, bet arī radītu ar prospekta izstrādi saistītus izdevumus, kuri būtu jāatskaita no ieņēmumiem no šīs pārdošanas, un tas varētu ierobežot kreditora iespējas saņemt parāda atmaksu.

42

Visbeidzot, pienākums publicēt prospektu varētu radīt nopietnas praktiskas grūtības.

43

Tā kā persona, kas veic pārvedamu vērtspapīru pārdošanu piespiedu izsolē, nav šo vērtspapīru īpašnieks, tad pienākuma publicēt prospektus piemērošanas gadījumā rastos jautājumi par to, pirmkārt, kam ir jāsagatavo prospekts un, otrkārt, kurš ir atbildīgs saskaņā ar Prospektu direktīvas 6. panta 1. punktu par šajā dokumentā sniegto informāciju.

44

Katrā ziņā, ņemot vērā informācijas, kāda ir jāietver prospektā, – kurai saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 1. punktu ir jāļauj investoriem novērtēt, pilnībā apzinoties apstākļus, finanšu situāciju un sabiedrības emitentes peļņas un zaudējumu rādītājus, – raksturu, šāda dokumenta sagatavošana prasa šīs sabiedrības pārvaldes struktūru sadarbību. Nav izslēgts, ka šīs sabiedrības emitētu pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanas izsolē kontekstā konstruktīvas sadarbības iespējama neesamība no šīs sabiedrības puses varētu apgrūtināt minēto pārdošanu.

45

No minētā izriet, ka pārvedamu vērtspapīru pārdošana piespiedu izpildes procedūras ietvaros neietilpst Prospektu direktīvas mērķos un tāpēc neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

46

Šāds secinājums nevar tikt apšaubīts ar Eiropas Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru pārvedamu vērtspapīru pārdošanas izsolē sistemātiska izslēgšana no Prospektu direktīvas piemērošanas jomas radītu diskrimināciju attiecībā pret šo vērtspapīru brīvprātīgu pārdošanu, jo attiecīgie investori nesaņemtu tādu pašu aizsardzību.

47

Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva pamatojuma (šajā ziņā skat. spriedumu Glatzel, C‑356/12, EU:C:2014:350, 43. punkts).

48

Kā izriet no šī sprieduma 33.–36. punkta, pārvedamu vērtspapīru pārdošanas piespiedu izpildes procedūras ietvaros mērķis ir pilnībā atšķirīgs no Prospektu direktīvas mērķiem.

49

Līdz ar to, ciktāl investoru, kuri iegādājas pārvedamus vērtspapīrus piespiedu izsolē, situācija nav salīdzināma ar to investoru situāciju, kuri iegādājas šādus vērtspapīrus parastā publiskas piedāvāšanas kārtībā Prospektu direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, nevar runāt par diskriminējošas attieksmes esamību salīdzinājumā ar pēdējiem minētajiem investoriem.

50

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Prospektu direktīvas 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums publicēt prospektu pirms jebkura pārvedamu vērtspapīru publiska piedāvājuma nav piemērojams attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanu izsolē, kāda ir pamatlietā.

51

Otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa ir uzdevusi vienīgi gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde.

52

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro jautājumu nav jāatbild.

53

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

3. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvā 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/11/EK, ir interpretējams tādējādi, ka pienākums publicēt prospektu pirms jebkura pārvedamu vērtspapīru publiska piedāvājuma nav piemērojams attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru piespiedu pārdošanu izsolē, kāda ir pamatlietā.