Lieta C‑409/12

Backaldrin Österreich The Kornspitz Company GmbH

pret

Pfahnl Backmittel GmbH

(Oberster Patent- und Markensenat lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Preču zīmes — Direktīva 2008/95/EK — 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts — Atcelšana — Preču zīme, kas tās īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā ir kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā precei vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta — Vārdiska apzīmējuma “KORNSPITZ” uztvere, pirmkārt, no pārdevēju puses un, otrkārt, no galalietotāju puses — Atšķirtspējas zudums vienīgi no galalietotāju viedokļa”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 6. marta spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 2008/95 – Preču zīmes atcelšanas pamati – Preču zīme, kas kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā – Atšķirtspējas zudums preču zīmes īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā – Izvērtēšana, ņemot vērā apzīmējuma uztveri vienīgi no galalietotāju puses

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 2008/95 – Preču zīmes atcelšanas pamati – Preču zīme, kas kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā – Atšķirtspējas zudums preču zīmes īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā – Bezdarbības jēdziens

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 2008/95 – Preču zīmes atcelšanas pamati – Preču zīme, kas kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā – Pienākums pirms atcelšanas pasludināšanas noteikt varbūtēju attiecīgās preces vai pakalpojuma alternatīvu apzīmējumu pastāvēšanu – Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.  Dažādu preču zīmes funkciju vidū izcelsmes norādes funkcijai ir būtiska nozīme. Tā ļauj noteikt ar šo preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma piederību noteiktam uzņēmumam un tādējādi nošķirt šo preci vai šo pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. Minētais uzņēmums ir tas, kura kontrolē prece vai pakalpojums tiek piedāvāts tirgū.

   Eiropas Savienības likumdevējs ir apstiprinājis šo preču zīmes pamata funkciju, Direktīvas 2008/95, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 2. pantā nosakot, ka apzīmējumi, ko var attēlot grafiski, var būt preču zīmes tikai ar nosacījumu, ka tie spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Šī nosacījuma sekas ir izsecināmas tostarp no minētās direktīvas 3. un 12. panta. Ja 3. pantā ir uzskaitītas situācijas, kurās preču zīme nespēj pildīt izcelsmes norādes funkciju ab initio, tad šīs pašas direktīvas 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts attiecas uz situāciju, kad preču zīme ir kļuvusi par sugas vārdu, tādējādi zaudējusi savu atšķirtspēju un tāpēc vairs nepilda šo funkciju. Tātad šīs preču zīmes īpašnieka tiesības, kas viņam piešķirtas atbilstoši Direktīvas 2008/95 5. pantam, var tikt atceltas.

   Protams, jautājums, vai preču zīme ir kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā precei vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā reģistrēta, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai patērētāju un galalietotāju, bet atbilstoši attiecīgā tirgus raksturojumam arī profesionāļu, piemēram, pārdevēju, uztveri. Taču vispār patērētāju un galalietotāju uztverei ir noteicoša nozīme. Apstāklis, ka pārdevēji apzinās minētās preču zīmes pastāvēšanu un izcelsmi, ko tā norāda, pats par sevi nevar izslēgt tādu atcelšanu.

   Tādējādi Direktīvas 2008/95 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka attiecībā uz preču zīmes īpašnieku var notikt ar šo preču zīmi piešķirto tiesību atcelšana saistībā ar preci, attiecībā uz kuru tā ir reģistrēta, ja šī īpašnieka darbības vai bezdarbības dēļ minētā preču zīme ir kļuvusi par šīs preces sugas vārdu vienīgi no tās galalietotāju viedokļa.

   (sal. ar 20.–22., 28.–30. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Līdzsvarojot preču zīmes īpašnieka un tā konkurentu intereses saistībā ar apzīmējumu pieejamību, pieņemot Direktīvas 2008/95, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka šīs preču zīmes atšķirtspējas zudumu tās īpašniekam var pārmest tikai tad, ja šī zuduma iemesls ir viņa darbība vai bezdarbība.

   Šajā ziņā “bezdarbības” jēdzienā var ietilpt preču zīmes īpašnieka šīs pašas direktīvas 5. pantā paredzēto ekskluzīvo tiesību savlaicīga neizmantošana, lai lūgtu kompetentajai iestādei attiecīgajām trešajām personām aizliegt izmantot apzīmējumu, attiecībā uz kuru pastāv sajaukšanas iespēja ar šo preču zīmi, tādēļ, ka šādu lūgumu mērķis ir saglabāt minētās preču zīmes atšķirtspēju.

   Taču, neatsakoties no līdzsvara meklējumiem, minētais jēdziens nekādā ziņā nav ierobežots ar šī veida bezdarbību, bet ietver visu tāda veida bezdarbību, ar kuru preču zīmes īpašnieks izrādās nepietiekami modrs attiecībā uz savas preču zīmes atšķirtspējas saglabāšanu. Līdz ar to situācijā, kurā preces, kas iegūta no preču zīmes īpašnieka piegādātajām [izej]vielām, pārdevēji parasti neinformē savus klientus, ka apzīmējums, kas tiek izmantots attiecīgās preces apzīmēšanai, ir reģistrēts kā preču zīme, un tādējādi veicina šīs preču zīmes pārveidošanos par sugas vārdu, minētā īpašnieka, kurš neuzņemas nekādu iniciatīvu, lai mudinātu šos pārdevējus vairāk izmantot minēto preču zīmi, bezdarbība var tikt kvalificēta kā bezdarbība Direktīvas 2008/95 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

   Tādējādi Direktīvas 2008/95 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šīs normas izpratnē par “bezdarbību” var tikt kvalificēta preču zīmes īpašnieka atturēšanās mudināt pārdevējus vairāk izmantot šo preču zīmi preces, attiecībā uz kuru minētā preču zīme ir reģistrēta, tirdzniecībā.

   (sal. ar 32.–34. un 36. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Direktīvas 2008/95, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 12. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka preču zīmes īpašniekam piešķirto tiesību atcelšanas pasludināšanas priekšnoteikums nav noteikt, vai precei, kuras preču zīme ir kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā, ir citi apzīmējumi. Varbūtējai alternatīvu attiecīgās preces vai pakalpojuma apzīmējumu pastāvēšanai nav nozīmes, jo tas nevar grozīt faktu, ka minētā preču zīme ir zaudējusi atšķirtspēju, tai pārveidojoties par sugas vārdu tirdzniecībā.

   (sal. ar 39. un 40. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)