1

Savā apelācijas sūdzībā Environmental Manufacturing LLP (turpmāk tekstā – “Environmental Manufacturing”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T‑570/10 Environmental Manufacturing/ITSB – Wolf (Vilka galvas attēls) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Environmental Manufacturing prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 425/2010–2 par iebildumu procesu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī, tika veikta Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) kodifikācija, un pēdējā minētā atcelta.

3

Regulas Nr. 207/2009 8. panta ar nosaukumu “Relatīvs atteikuma pamatojums [pamats]” 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā ir noteikts:

“1.   Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

[..]

5.   Turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir Kopienā pazīstama un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt.”

4

Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta formulējums bija tāds pats, kā attiecīgās Regulas Nr. 207/2009 tiesību normas formulējums.

5

2006. gada 9. martāEnvironmental Manufacturing tiesību priekštece iesniedza ITSB Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz grafisku apzīmējumu, kurā attēlota vilka galva, lai tirgotu preces, kas atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 7. klasē un atbilst šādam aprakstam, proti: “iekārtas profesionālai un rūpnieciskai koka un augu valsts atkritumu apstrādei; iekārtas profesionālai un rūpnieciskai koka smalcināšanai un skaidu ražošanai”.

6

Pēc pieteikuma publicēšanas 2006. gada 18. septembraBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 38/2006, Société Elmar Wolf (turpmāk tekstā – “Elmar Wolf”) iesniedza iebildumus pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju saistībā ar minētajām precēm.

7

Iebildumi bija balstīti uz vairākām agrākām Francijas un starptautiskām grafiskām preču zīmēm. Iebildumu argumentēšanai norādītais pamatojums ir tas, kas ir iekļauts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā.

8

2007. gada 24. septembrīEnvironmental Manufacturing tiesību priekštece nodevai tai minēto reģistrācijas pieteikumu. 2007. gada 2. oktobrīEnvironmental Manufacturing atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. pantam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. pants) lūdza, lai Elmar Wolf iesniedz pierādījumus par agrāko preču zīmju izmantošanu. Tā šim nolūkam iesniedza dokumentārus pierādījumus.

9

2010. gada 25. janvārī Iebildumu nodaļa ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu pamatotos iebildumus noraidīja, jo starp attiecīgajām preču zīmēm nepastāvot nekāda sajaukšanas iespēja. Iebildumu nodaļa noraidīja arī ar šīs regulas 8. panta 5. punktu pamatotos iebildumus, jo Elmar Wolf neesot pierādījusi jebkāda agrāko preču zīmju reputācijai nodarīta kaitējuma vai netaisnīgi gūta labuma no tām esamību.

10

2010. gada 23. martāElmar Wolf iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu. Tas tika atcelts ar apstrīdēto lēmumu. Runājot par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, Apelāciju otrā padome uzskatīja, ka agrākajām preču zīmēm ir augsta reputācija trijās dalībvalstīs. Turklāt tā uzskatīja, ka, ņemot vērā agrāko preču zīmju atšķirtspēju un reputāciju, kā arī ar attiecīgajām preču zīmēm apzīmēto preču līdzību, starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv noteikta līdzības pakāpe un konkrētā sabiedrības daļa starp apzīmējumiem varētu saskatīt saikni. Visbeidzot Apelāciju padome, atsaucoties uz Elmar Wolf izvirzītajiem argumentiem, secināja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi varētu tikt vājināts agrāko preču zīmju attēlu unikālais raksturs un netaisnīgi gūts labums no to atšķirtspējas vai to reputācijas.

11

Environmental Manufacturing cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu Vispārējā tiesā. Šīs prasības pamatojumam tā izvirzīja divus pamatus, kas attiecās, pirmkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu un, otrkārt, šīs regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

12

Pārsūdzētā sprieduma 16.–24. punktā Vispārējā tiesa pirmo pamatu noraidīja kā nepamatotu.

13

Runājot par otro pamatu, pārsūdzētā sprieduma 47. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka konkrētā sabiebrības daļa varētu saskatīt saikni starp abās konfliktējošajās preču zīmēs attēlotajiem apzīmējumiem.

14

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 48. un 49. punktā Vispārējā tiesa, runājot par vājināšanās iespēju, precizēja, ka, pēc Environmental Manufacturing domām, agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāapgalvo un jāpierāda, ka vēlākas preču zīmes izmantošana ietekmē ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču patērētāju rīcību vai ka pastāv būtisks risks, ka tas tā notiks nākotnē. Tāpat tā precizēja, ka Environmental Manufacturing apgalvo, ka Apelāciju padome neesot pārbaudījusi šo ietekmi izskatāmajā lietā, ka Elmar Wolf būtu bijis jāiesniedz argumenti, kas konkrēti izskaidrotu, kā vājināšanās tai varētu nodarīt kaitējumu, un ka vienkārša vājināšanās minēšana neesot pietiekama, lai attaisnotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanu.

15

Pārsūdzētā sprieduma 50.–54. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja:

16

Pārsūdzētā sprieduma 56.–65. punktā Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai Apelāciju padome izskatāmajā lietā pareizi ir piemērojusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu un iepriekš minētos principus.

17

Pārsūdzētā sprieduma 66. punktā Vispārējā tiesa secināja, pirmkārt, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana var nodarīt kaitējumu agrāko preču zīmju atšķirtspējai un, otrkārt, ka Environmental Manufacturing arguments par vajadzību pierādīt konfliktējošo preču zīmju pielīdzināšanas ekonomisko ietekmi nebija jāpieņem.

18

Pārsūdzētā sprieduma 67. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka “tiktāl, ciktāl tādējādi Apelāciju padome Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu sakarā ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izraisīto vājināšanās iespēju ir piemērojusi pareizi, vairs nav jāpārbauda [..] iespēja, [vai Environmental Manufacturing netaisnīgi gūst labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas (parazītisma)], uz kuru apstrīdētais lēmums arī ir balstīts”.

19

Šādos apstākļos Vispārējā tiesa otro pamatu noraidīja kā nepamatotu un noraidīja prasību pilnībā.

20

Savā apelācijas sūdzībā Environmental Manufacturing lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, pieņemt galīgo lēmumu strīdā un piespriest ITSB, kā arī Elmar Wolf atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21

ITSB lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Environmental Manufacturing atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22

Elmar Wolf lūdz Tiesu, galvenokārt, noraidīt apelācijas sūdzību un, pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā, kā arī piespriest Environmental Manufacturing segt savus un atlīdzināt Elmar Wolf radušos tiesāšanās izdevumus.

23

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Environmental Manufacturing izvirza tikai vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

24

Environmental Manufacturing norāda, ka pēc iepriekš minētā sprieduma lietā Intel Corporation pierādījums par to, ka vēlāka preču zīme nodara vai varētu nodarīt kaitējumu agrākās preču zīmes atšķirtspējai, prezumē, ka ir pierādītas izmaiņas preču, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā sakarā ar vēlākas preču zīmes izmantošanu vai nopietnu risku, ka šādas izmaiņas radīsies nākotnē. Tādējādi, lai varētu tikt pierādīta agrākās preču zīmes vājināšanās, būtu jāiesniedz šāds pierādījums.

25

Environmental Manufacturing pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav prasījusi šo pierādījumu, secinot, ka ir pietiekami, ka vājinās agrākas preču zīmes spēja preces, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta un izmantota, identificēt kā tādas, ko piegādā minētās preču zīmes īpašnieks, jo vēlākās preču zīmes izmantošana izraisa agrākās preču zīmes identitātes un tās ietekmes uz sabiedrības apziņu izkliedēšanu.

26

Environmental Manufacturing uzskata, ka Vispārējās tiesas veiktajā pārbaudē nav ņemta vērā Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru ietekme uz patērētāju ekonomisko rīcību nozīmē ietekmi uz to komerciālo rīcību. Environmental Manufacturing norāda, ka šāda iespējamā vai faktiskā ietekme ir jāpārbauda prasības, kas celta, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, ietvaros un ka, tā kā šis jautājums nav nedz pārbaudīts, nedz pierādīts, Vispārējai tiesai būtu bijis jānoraida arguments, saskaņā ar kuru pastāvēja [preču zīmes] vājināšanās šīs normas izpratnē.

27

ITSB piekrīt, ka pierādījums par kaitējumu, kas nodarīts agrākās preču zīmes atšķirtspējai Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē, prezumē, ka ir pierādītas reālas vai iespējamas izmaiņas preču, attiecībā uz kurām ir reģistrētas agrākās preču zīmes, vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā. Tomēr tas norāda, ka izmaiņas vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā un agrākās preču zīmes identitātes izkliedēšana ir nosacījumi, kuri nav nedz neatkarīgi, nedz kumulatīvi, un ka patiesībā tie ir vienas un tās pašas prasības sastāvdaļa.

28

ITSB uzskata, ka nosacījums, saskaņā ar kuru vēlākas preču zīmes izmantošana izraisa agrākās preču zīmes identitātes un tās ietekmes uz sabiedrības apziņu izkliedēšanu, kas pārņemts iepriekš minētā sprieduma lietā Intel Corporation 29. un 76. punktā, ir tikai izmaiņu vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā izpausme. Tas apgalvo, ka šādas izmaiņas rodoties, ja šī patērētāja uztverē preču zīmes ar reputāciju ekonomiskā vērtība ciestu no vēlākā apzīmējuma izmantošanas. Lai tiktu ietekmēta patērētāja ekonomiskā rīcība, pietiekot ar to, ka apstrīdētā vēlākā apzīmējuma izmantošanas dēļ šis patērētājs preču zīmi ar reputāciju uzskatītu par mazāk pievilcīgu, mazāk prestižu vai mazāk ekskluzīvu.

29

ITSB apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir balstīts pareizu premisu, saskaņā ar kuru “izmaiņas preču, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā”, prasa, lai kā izskatāmajā lietā tiktu pierādīts, ka “vēlākas preču zīmes izmantošana izraisa agrākās preču zīmes identitātes un tās ietekmes uz sabiedrības apziņu izkliedēšanu”. Šis apgalvojums esot tikai premisas paskaidrojums.

30

ITSB uzskata, ka identitātes un ietekmes uz sabiedrības apziņu izkliedēšana nozīmējot, ka nelabvēlīgi tiek ietekmēta preču zīmes ar reputāciju ekonomiskā vērtība un ka sabiedrības uztveres un tās “ekonomiskā rīcība” tātad ir vienas medaļas divas puses. ITSB piebilst, ka pārsūdzētā sprieduma 62. punktā ietvertais secinājums ir iespējamo izmaiņu preču, kas aptvertas ar agrākām preču zīmēm, patērētāja ekonomiskajā rīcībā izpausme, kādu var sagaidīt apstrīdētā apzīmējuma vienlaicīgas izmantošanas gadījumā.

31

Elmar Wolf atgādina, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 36. un 38. apsvērumā ir pierādījusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana var ietvert vājināšanās iespēju, kā arī sniegt netaisnīgi gūtu labumu no agrākās preču zīmes. Tā norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 66. punktā secinot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme var nodarīt kaitējumu agrāko preču zīmju atšķirtspējai, procesuālās ekonomijas iemeslu dēļ nav izvērtējusi no šīs atšķirtspējas netaisnīgi gūto labumu.

32

Runājot par apgalvotā papildu un atsevišķā kritērija, kas ieviests iepriekš minētajā spriedumā lietā Intel Corporation, ievērošanu, Elmar Wolf norāda, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir norādījusi, ka arguments, kas saistīts ar vajadzību pierādīt konfliktējošo preču zīmju pielīdzināšanas ekonomisko ietekmi, nevar tikt pieņemts.

33

Elmar Wolf uzskata, ka apstākļi, uz kuriem ir balstīta Tiesas pārbaude iepriekš minētajā spriedumā lietā Intel Corporation, attiecas uz gadījumu, kurā ar agrāko preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumi nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kas aptverti ar vēlāko preču zīmi, turpretī šī lieta attiecas uz identiskām vai vismaz līdzīgām precēm. Tādējādi Tiesas iepriekš minētajā spriedumā lietā Intel Corporation ieviestie kritēriji izskatāmajā lietā nav piemērojami.

34

Saskaņā ar Tiesas judikatūru pierādījums par to, ka vēlāka preču zīme nodara vai varētu nodarīt kaitējumu agrākās preču zīmes atšķirtspējai, prezumē, ka ir pierādītas izmaiņas preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā sakarā ar vēlākas preču zīmes izmantošanu vai nopietnu risku, ka šādas izmaiņas radīsies nākotnē (iepriekš minētais spriedums lietā Intel Corporation, 77. un 81. punkts, kā arī rezolutīvās daļas 6) punkts).

35

Ir skaidrs, ka iepriekš minētā sprieduma lietā Intel Corporation 77. punkts ir sākts ar vārdiem “no tā izriet, ka” un šajā punktā nekavējoties seko agrākās preču zīmes spējas identificēt vājināšanas un identitātes izkliedēšanas jautājuma pārbaude, un tādējādi to varētu uzskatīt par tikai iepriekšējo punktu paskaidrojošu punktu. Tomēr tas pats teksts, kas atspoguļots šī sprieduma 81. punktā un rezolutīvajā daļā, ir autonoms. Fakts, ka tas ir ietverts minētā sprieduma rezolutīvajā daļā, uzsver tā nozīmīgumu.

36

Iepriekš minētās judikatūras formulējums ir skaidrs. No tā izriet, ka, nesniedzot pierādījumus par to, ka šis nosacījumus ir izpildīts, nevar tikt konstatēts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzētais agrākās preču zīmes atšķirtspējai nodarītais kaitējums vai šī kaitējuma risks.

37

Ar jēdzienu “izmaiņas vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā” tiek izvirzīts objektīva rakstura nosacījumus. Šīs izmaiņas nevar izsecināt tikai no tādiem subjektīviem elementiem, kā tikai patērētāju uztvere. Vienīgi fakts, ka patērētāji ievēro jauna agrākam apzīmējumam līdzīga apzīmējuma esamību, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu agrākās preču zīmes atšķirtspējai nodarītā kaitējuma vai šī kaitējuma riska esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē, ciktāl šī līdzība nerada sajaukšanas iespēju patērētāju apziņā.

38

Pārsūdzētā sprieduma 53. punktā Vispārējā tiesa noraidīja nosacījuma, kas ieviests iepriekš minētajā spriedumā lietā Intel Corporation, pārbaudi, un līdz ar to ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

39

Pārsūdzētā sprieduma 62. punktā Vispārējā tiesa secināja, “ka fakts, ka konkurenti apzīmējumus, kuriem ir noteikta līdzība, izmanto attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm, ietekmē tūlītēju asociāciju, kāda konkrētajai sabiedrības daļai ir saistībā ar attiecīgajiem apzīmējumiem un precēm, un ka tādējādi var tikt nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes spējai identificēt preces, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta, kā minētās preču zīmes īpašnieka preces”.

40

Tomēr savā iepriekš minētajā spriedumā lietā Intel Corporation Tiesa, lai varētu konstatēt agrākās preču zīmes atšķirtspējai nodarītā kaitējuma vai šī kaitējuma riska esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē, skaidri izteica vajadzību pieprasīt augstāku pierādījuma standartu.

41

Vispārējās tiesas ierosinātā kritērija pieņemšana turklāt varētu radīt situāciju, kurā saimnieciskās darbības subjekti netaisnīgi pārņemtu savā īpašumā noteiktus apzīmējumus, kas varētu kaitēt konkurencei.

42

Skaidrs, ka Regulā Nr. 207/2009 un Tiesas judikatūrā netiek prasīts sniegt faktiska kaitējuma pierādījumus, bet tiek pieļauts arī šāda kaitējuma būtisks risks, kas ļauj izmantot loģiskus secinājumus.

43

Tomēr šādi secinājumi nedrīkst izrietēt no vienkāršiem pieņēmumiem, bet, kā pārsūdzētā sprieduma 52. punktā, citējot agrāku Vispārējās tiesas spriedumu, norādīja pati Vispārējā tiesa, šādus secinājumus var izdarīt, “pamatojoties uz iespējamību pārbaudes [..] un ņemot vērā ierasto praksi nozīmīgajā komercnozarē, kā arī visus pārējos šīs lietas apstākļus”.

44

Tomēr Vispārējā tiesa, neievērojot pašas spriedumā citēto judikatūru, nav kritiski attiekusies pret to, ka šādas pārbaudes nav.

45

Runājot par Elmar Wolf argumentu, saskaņā ar kuru Tiesas iepriekš minētajā spriedumā lietā Intel Corporation ieviestais kritērijs attiecas uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kas aptverti ar vēlāko preču zīmi, un līdz ar to tas nav piemērojams izskatāmajā lietā, atliek norādīt, ka, ņemot vērā tās vispārīgo formulējumu, šī sprieduma 77. un 81. punktā, kā arī rezolutīvās daļas 6) punktā ietverto judikatūru nevar interpretēt kā tādu, kas ir ierobežota ar faktiskiem apstākļiem, kuri attiecas uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kas aptverti ar vēlāko preču zīmi.

46

Šādos apstākļos ir jāsecina, ka apelācijas sūdzība ir pamatota.

47

Līdz ar to pārsūdzētais spriedums ir atceļams.

48

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.

49

Izskatāmajā lietā nav īstenojušies nosacījumi, lai Tiesa pati varētu taisīt galīgo spriedumu šajā lietā.

50

Līdz ar to lieta ir jānodod atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā un jāatliek lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: