Lieta C‑375/12

Margaretha Bouanich

pret

Directeur des services fiscaux de la Drôme

(Tribunal administratif de Grenoble lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 63. pants — Kapitāla brīva aprite — LESD 49. pants — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Fizisko personu ienākuma nodoklis — Maksimālās tiešo nodokļu robežas atkarībā no ienākumiem mehānisms — Divpusēja konvencija, lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas — Citā dalībvalstī dibinātas sabiedrības izmaksātu dividenžu, par kurām jau ieturēts nodoklis ienākumu gūšanas vietā, aplikšana ar nodokli — Šajā citā dalībvalstī samaksātā nodokļa neņemšana vērā vai daļēja ņemšana vērā, aprēķinot nodokļa maksimālās robežas — LESD 65. pants — Ierobežojums — Pamatojums”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 13. marta spriedums

1. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikta dažu tiešo nodokļu maksimālā robeža atkarībā no ienākumiem (nodokļu vairogs) – Citā dalībvalstī dibinātas sabiedrības izmaksātu dividenžu, par kurām jau ieturēts nodoklis ienākumu gūšanas vietā, aplikšana ar nodokli – Nodokļu tiesiskais regulējums, ko piemēro neatkarīgi no līdzdalības lieluma minētajā sabiedrībā – Noteikumu, kas regulē gan brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan kapitāla brīvu apriti, piemērojamība

   (LESD 49., 63. un 65. pants)

2. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikta dažu tiešo nodokļu maksimālā robeža atkarībā no ienākumiem (nodokļu vairogs) – Citā dalībvalstī dibinātas sabiedrības izmaksātu dividenžu, par kurām jau ieturēts nodoklis ienākumu gūšanas vietā, aplikšana ar nodokli – Trūkumi, kas izriet no dalībvalstu prerogatīvu nodokļu jomā vienlaicīgas īstenošanas – Neesamība

   (LESD 63. un 65. pants)

3. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikta dažu tiešo nodokļu maksimālā robeža atkarībā no ienākumiem (nodokļu vairogs) – Citā dalībvalstī dibinātas sabiedrības izmaksātu dividenžu, par kurām jau ieturēts nodoklis ienākumu gūšanas vietā, aplikšana ar nodokli – Šajā citā dalībvalstī samaksātā nodokļa neņemšana vērā vai daļēja ņemšana vērā, aprēķinot nodokļa maksimālās robežas – Nepieļaujamība – Pamatojumi – Vajadzība nodrošināt valsts nodokļu režīma saskaņotību – Sabalansēts nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījums starp dalībvalstīm – Neesamība

   (LESD 49., 63. un 65. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 24.–31. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 37. –39., 56., 59. un 60. punktu)

3.  LESD 49., 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, ja šīs dalībvalsts rezidents – citā dalībvalstī dibinātas sabiedrības akcionārs – saņem dividendes, kuras ar nodokli tiek apliktas abās valstīs, un ja dubulta nodokļu uzlikšana ir reglamentēta tādējādi, ka rezidences valstī no šīs pašas summas, par kādu dividenžu izmaksātājas sabiedrības valstī ir samaksāts nodoklis, tiek atskaitīts nodokļu kredīts, dažādu tiešo nodokļu maksimālo robežu mehānismā līdz noteiktam procentuālam apmēram no saņemtajiem ienākumiem gada laikā netiek ņemts vērā vai ņemts vērā tikai daļēji dividenžu izmaksātājas sabiedrības valstī samaksātais nodoklis.

   Pirmkārt, atšķirīgas attieksmes dēļ, kas ar šādu nodokļu tiesisko regulējumu tiek radīta nodokļu maksātāju starpā, atkarībā no tā, vai tie dividendes saņem no valsts teritorijā dibinātas sabiedrības vai no citā dalībvalstī dibinātas sabiedrības, fiziskās personas – nodokļu maksātāji, kas ienākumu nodokli galvenokārt maksā rezidences dalībvalstī, tādējādi var tik atturētas ieguldīt savu kapitālu sabiedrībās, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, un tādēļ tas ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar LESD 63. pantu.

   Otrkārt, šāda dažāda nodokļu attieksme ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar LESD 49. pantu, jo tas vienas dalībvalsts pilsonim padara mazāk pievilcīgu brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu otrā dalībvalstī.

   Šāds ierobežojums nav pamatots ne ar nepieciešamību nodrošināt valsts nodokļu režīma konsekvenci, ne ar nepieciešamību nodrošināt nodokļu uzlikšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm.

   Attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt valsts nodokļu režīma konsekvenci, lai arguments, kas ir pamatots ar šādu attaisnojumu, būtu atbalstāms, ir jāpierāda, ka pastāv tieša saikne starp attiecīgo nodokļu priekšrocību un šīs priekšrocības kompensēšanu ar konkrētu nodokļu atvilkumu, un šīs saiknes tiešais raksturs ir jāvērtē, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi. Taču nepastāv saikne starp nodokļu priekšrocību, kas izpaužas kā nodokļu atmaksa nodokļu maksātājam un ko šāds regulējums var radīt, un priekšrocības kompensēšanu ar konkrētu nodokļu atvilkumu. Faktiski atmaksātā nodokļa apmērs ir atkarīgs no nodokļa maksātāja samaksāto tiešo nodokļu kopējās summas un no tā, vai šī summa pārsniedz tiesību aktos noteikto maksimālo robežu. Tā aplūkotā nodokļa priekšrocība netiek piešķirta atkarībā no noteiktiem ieturētiem nodokļiem, bet gan tikai tad, ja no visiem maksājamiem nodokļiem radusies summa pārsniedz noteiktu procentuālu daļu no nodokļa maksātāja gada ienākumiem. No tā izriet, ka nav nekādas tiešas saiknes starp attiecīgo nodokļa priekšrocību un noteiktu nodokļu atvilkumu.

   Attiecībā uz līdzsvarotu nodokļu kompetenču sadalījumu dalībvalstu starpā – šāds regulējums par nodokļu maksimālām robežām neietekmē dalībvalsts iespēju ar nodokli aplikt tās teritorijā veiktus darījumus un arī neietekmē šīs dalībvalsts iespēju ar nodokli aplikt citā dalībvalstī gūtos ienākumus. Līdz ar to nerodas jautājums par nodokļu kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm šī nodokļu tiesiskā regulējuma piemērošanas priekšnosacījumu sakarā.

   (sal. ar 55., 56., 69., 72., 74., 85.–88. punktu un rezolutīvo daļu)