1. Tiesvedība – Mutvārdu process – Atsākšana – Pienākums atsākt mutvārdu procesu, lai ļautu lietas dalībniekiem sniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta secinājumos izvirzītiem tiesību jautājumiem – Neesamība
(Tiesas Reglamenta 83. pants)
2. Eiropas Savienības pašu resursi – Atzīšana un nodošana, ko īsteno dalībvalstis – Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņas pienākums – Neeksportētie cukura liekie krājumi – Nenoteikšana un nenodošana, nepastāvot nepārvaramai varai vai pilnīgai iekasēšanas neiespējamībai, kas nav atkarīga no attiecīgās dalībvalsts – Pienākumu neizpilde
[EKL 10. pants; 1985. gada Pievienošanās akta 254. pants; Padomes Regulas Nr. 3771/85 8. panta 3. punkta c) apakšpunkts un Padomes Regulas Nr. 1552/89 2., 11. un 17. pants; Komisijas Regulas Nr. 759/86 4., 7. un 8. pants; Padomes Lēmuma 85/257 2. panta a) punkts un 7. pants un Padomes Lēmuma 88/376 2. panta a) apakšpunkts]
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 45.–47. punktu)
2. Dalībvalsts, kas atsakās nodot Eiropas Komisijas rīcībā kādu noteiktu summu eiro, kas atbilst maksājumiem par cukura pārpalikuma daudzumiem, kas nav eksportēti pēc tās pievienošanās Eiropas Kopienai, nepilda pienākumus, kas tai noteikti saskaņā ar EKL 10. pantu, Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem 254. pantu, Lēmuma 85/257 par Kopienas pašu resursu sistēmu 7. pantu, Regulas Nr. 579/86, ar kuru nosaka nosacījumus sakarā ar cukura nozares produktu krājumu, kas 1986. gada 1. martā ir Spānijā un Portugālē, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 3332/86, 4., 7. un 8. pantu, kā arī Regulas Nr. 1552/89, ar ko piemēro Lēmumu 88/376 par Kopienu pašu resursu sistēmu, 2., 11. un 17. pantu.
Proti, Regulas Nr. 3771/85 par lauksaimniecības produktu krājumiem Portugālē 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka šīs regulas piemērošanas kārtība, ko nosaka atbilstoši procedūrai, kas paredzēta tiesiskajā regulējumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, ietver tostarp nodokļa iekasēšanu gadījumā, ja attiecīgā persona neievēro pārpalikuma produktu realizācijas kārtību. Tādējādi, lai no apgrozības izņemtu liekos cukura krājumus, kuru esamība ir konstatēta kāda dalībvalstī, Regulā Nr. 579/86 ir paredzēts galvenokārt, ka šie krājumi tiek eksportēti noteiktā termiņā, un gadījumā, ja šajā termiņā tie netiek eksportēti, saskaņā ar tās 7. panta 1. punktu tiek maksāta summa, kas ir vienāda ar 1987. gada 30. jūnijā spēkā esošo importa maksājumu par balto cukuru.
Taču Regulas Nr. 3771/85 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā un Regulas Nr. 579/86 7. panta 1. punktā paredzētais maksājums ir cita nodeva, kas paredzēta cukura tirgu kopējā organizācijas sistēmā, Lēmuma 85/257 2. panta a) punkta un Lēmuma 88/376 2. panta a) punkta izpratnē. No tā izriet, ka Portugāles Republikai bija attiecīgā summa jānodod Komisijas rīcībā.
No tā izriet, ka dalībvalstij bija pienākums šo summu nodot Komisijas rīcībā, jo saskaņā ar Regulas Nr. 1552/89 17. panta 2. punktu, uz kuru atsaucas Komisija, no pienākuma Komisijas rīcībā nodot summas, kuras atbilst noteiktajiem nodokļiem, dalībvalstis ir atbrīvotas tikai tad, ja iekasēšanu nav iespējams veikt nepārvaramas varas dēļ vai ja izrādās, ka no tām neatkarīgu apstākļu dēļ naudas piedziņa noteikti nav iespējama.
(sal. ar 57., 69., 79. un 82. punktu)
Lieta C‑335/12
Eiropas Komisija
pret
Portugāles Republiku
“Valsts pienākumu neizpilde — Pašu resursi — Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Dalībvalstu finansiālā atbildība — Neeksportētie cukura liekie krājumi”
Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 17. jūlija spriedums
Tiesvedība – Mutvārdu process – Atsākšana – Pienākums atsākt mutvārdu procesu, lai ļautu lietas dalībniekiem sniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta secinājumos izvirzītiem tiesību jautājumiem – Neesamība
(Tiesas Reglamenta 83. pants)
Eiropas Savienības pašu resursi – Atzīšana un nodošana, ko īsteno dalībvalstis – Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņas pienākums – Neeksportētie cukura liekie krājumi – Nenoteikšana un nenodošana, nepastāvot nepārvaramai varai vai pilnīgai iekasēšanas neiespējamībai, kas nav atkarīga no attiecīgās dalībvalsts – Pienākumu neizpilde
[EKL 10. pants; 1985. gada Pievienošanās akta 254. pants; Padomes Regulas Nr. 3771/85 8. panta 3. punkta c) apakšpunkts un Padomes Regulas Nr. 1552/89 2., 11. un 17. pants; Komisijas Regulas Nr. 759/86 4., 7. un 8. pants; Padomes Lēmuma 85/257 2. panta a) punkts un 7. pants un Padomes Lēmuma 88/376 2. panta a) apakšpunkts]
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 45.–47. punktu)
Dalībvalsts, kas atsakās nodot Eiropas Komisijas rīcībā kādu noteiktu summu eiro, kas atbilst maksājumiem par cukura pārpalikuma daudzumiem, kas nav eksportēti pēc tās pievienošanās Eiropas Kopienai, nepilda pienākumus, kas tai noteikti saskaņā ar EKL 10. pantu, Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem 254. pantu, Lēmuma 85/257 par Kopienas pašu resursu sistēmu 7. pantu, Regulas Nr. 579/86, ar kuru nosaka nosacījumus sakarā ar cukura nozares produktu krājumu, kas 1986. gada 1. martā ir Spānijā un Portugālē, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 3332/86, 4., 7. un 8. pantu, kā arī Regulas Nr. 1552/89, ar ko piemēro Lēmumu 88/376 par Kopienu pašu resursu sistēmu, 2., 11. un 17. pantu.
Proti, Regulas Nr. 3771/85 par lauksaimniecības produktu krājumiem Portugālē 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka šīs regulas piemērošanas kārtība, ko nosaka atbilstoši procedūrai, kas paredzēta tiesiskajā regulējumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, ietver tostarp nodokļa iekasēšanu gadījumā, ja attiecīgā persona neievēro pārpalikuma produktu realizācijas kārtību. Tādējādi, lai no apgrozības izņemtu liekos cukura krājumus, kuru esamība ir konstatēta kāda dalībvalstī, Regulā Nr. 579/86 ir paredzēts galvenokārt, ka šie krājumi tiek eksportēti noteiktā termiņā, un gadījumā, ja šajā termiņā tie netiek eksportēti, saskaņā ar tās 7. panta 1. punktu tiek maksāta summa, kas ir vienāda ar 1987. gada 30. jūnijā spēkā esošo importa maksājumu par balto cukuru.
Taču Regulas Nr. 3771/85 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā un Regulas Nr. 579/86 7. panta 1. punktā paredzētais maksājums ir cita nodeva, kas paredzēta cukura tirgu kopējā organizācijas sistēmā, Lēmuma 85/257 2. panta a) punkta un Lēmuma 88/376 2. panta a) punkta izpratnē. No tā izriet, ka Portugāles Republikai bija attiecīgā summa jānodod Komisijas rīcībā.
No tā izriet, ka dalībvalstij bija pienākums šo summu nodot Komisijas rīcībā, jo saskaņā ar Regulas Nr. 1552/89 17. panta 2. punktu, uz kuru atsaucas Komisija, no pienākuma Komisijas rīcībā nodot summas, kuras atbilst noteiktajiem nodokļiem, dalībvalstis ir atbrīvotas tikai tad, ja iekasēšanu nav iespējams veikt nepārvaramas varas dēļ vai ja izrādās, ka no tām neatkarīgu apstākļu dēļ naudas piedziņa noteikti nav iespējama.
(sal. ar 57., 69., 79. un 82. punktu)