Lieta C‑291/12
Michael Schwarz
pret
Stadt Bochum
(Verwaltungsgericht Gelsenkirchen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa — Biometriska pase — Pirkstu nospiedumi — Regula (EK) Nr. 2252/2004 — 1. panta 2. punkts — Derīgums — Juridiskais pamats — Pieņemšanas procedūra — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants — Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību — Tiesības uz personas datu aizsardzību — Samērīgums”
Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 17. oktobra spriedums
Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Dalībvalstu ārējo robežu šķērsošana – Kopīgi noteikumi par kontroles standartiem un procedūrām – Dalībvalstu izdotas pases un ceļošanas dokumenti – Regula Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem minētajās pasēs un ceļošanas dokumentos – Juridiskais pamats – Savienības likumdevēja kompetence – Drošības elementu noteikšana gan trešo valstu valstspiederīgo, gan Savienības pilsoņu pasēm
(EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Padomes Regula Nr. 2252/2004)
Iestāžu akti – Sagatavošanas procedūra – Apspriešanās ar Parlamentu – Trūkums; Neesamība; Prombūtne – Akts, kas aizstāts ar jaunu aktu, kas pieņemts atbilstoši koplemšanas procedūrai – Neefektīvs arguments
(EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 67. panta 1. punkts)
Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Privātās dzīves neaizskaramība – Personas datu aizsardzība – Personas datu jēdziens – Digitālo pirkstu nospiedumu noņemšana un uzglabāšana Savienības pilsoņu pasēs – Ietveršana – Hartas 7. un 8. pantā paredzēto tiesību aizskārumi
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants; Padomes Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkts)
Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Dalībvalstu ārējo robežu šķērsošana – Kopīgi noteikumi par kontroles standartiem un procedūrām – Dalībvalstu izdotas pases un ceļošanas dokumenti – Regula Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem minētajās pasēs un ceļošanas dokumentos – Digitālo pirkstu nospiedumu noņemšana un uzglabāšana Savienības pilsoņu pasēs – Privātās dzīves neaizskaramība – Personas datu aizsardzība – Ierobežojumi – Nosacījumi –Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkts un 4. panta 3. punkts)
Gan no EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kas ietilpst EKL IV sadaļā, teksta, gan no tā mērķa izriet, ka ar šo tiesību normu Padome ir pilnvarota noteikt kontroļu, kas tiek veiktas uz Savienības ārējām robežām un kas ir paredzētas to šķērsojošo personu identitātes pārbaudei, norisi. Tā kā šādā kontrolē ir noteikti jāuzrāda dokumenti, kas ļauj konstatēt šo identitāti, līdz ar to EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunktā Padomei ir atļauts pieņemt normatīvas tiesību normas attiecībā uz šādiem dokumentiem, it īpaši pasēm.
Attiecībā uz Savienības likumdevēja kompetenci šajā jomā vispirms ir jānorāda, ka šis pants, kas attiecas uz “personu” kontrolēm, tuvāk neprecizējot, attiecas ne tikai uz trešo valstu valstspiederīgajiem, bet arī uz Savienības pilsoņiem un līdz ar to – arī uz to pasēm.
Turklāt Savienības pilsoņu pasēs iekļaujamo drošības elementu saskaņošana var notikt, lai novērstu to, ka tajā iekļauti drošības elementi būtu sliktāki par tiem, kas ir paredzēti attiecībā uz vienotas vīzas formu un vienotas uzturēšanās atļaujas formu trešo valstu valstspiederīgajiem. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Savienības likumdevējam ir kompetence paredzēt līdzvērtīgus drošības elementus Savienības pilsoņu pasēm, jo šāda kompetence ļauj novērst, ka tās kļūst par viltojumu un krāpnieciskas izmantošanas mērķi.
(sal. ar 17.–19. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 21. un 22. punktu)
Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību. Atbilstoši tās 8. panta 1. punktam ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. No šīm normām, skatītām kopā, izriet, ka principā jebkura trešās personas izdarīta personas datu apstrāde var būt minēto tiesību aizskārums. Pirkstu nospiedumi ietilpst šajā jēdzienā, jo tie objektīvi satur unikālu informāciju par fiziskajām personām un ļauj tās precīzi identificēt. Regulas Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos 1. panta 2. punkta piemērošana prasa, lai valsts iestādes noņemtu pirkstu nospiedumus attiecīgajai personai un uzglabātu tos pasē ietvertā uzglabāšanas līdzeklī. Šādi pasākumi ir jāuzskata par personas datu apstrādi un ir tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību aizskārums.
(sal. ar 24., 25., 27., 29. un 30. punktu)
Attiecībā uz Eiropas Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā atzīto tiesību, kas nav absolūtas tiesības, aizskārumu attaisnojumu vispirms ir jāatgādina, ka, ierobežojums, kas izriet no pirkstu nospiedumu ņemšanas un saglabāšanas, izsniedzot pases, ir jāuzskata par likumā paredzētu Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē, jo Regulas Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos 1. panta 2. punktā ir paredzētas šādas darbības. Turklāt, lai novērstu pašu viltošanu un kavētu to krāpniecisku izmantošanu, proti, ka tās izmanto citas personas, kas nav to likumīgās turētājas, minētās tiesību normas mērķis ir it īpaši kavēt personu nelegālu ieceļošanu Savienības teritorijā un tas ir Savienības atzīts vispārējo interešu mērķis.
Turpinājumā pirkstu nospiedumu ņemšana un saglabāšana, kas norādīta Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punktā, ir piemērota, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un, tātad – arī mērķi kavēt personu nelegālu ieceļošanu Savienības teritorijā.
Pirmkārt, lai gan identitātes pārbaudes metode, izmantojot pirkstu nospiedumus, nav pilnībā uzticama, jo tā pilnībā neizslēdz nepareizo personu akceptēšanu, tā ievērojami samazina šādu akceptēšanu risku, kāds pastāvētu, ja šī pati metode netiktu izmantota. Otrkārt, pases turētāja pirkstu nospiedumi neatbilstība šajā dokumentā ietvertajiem datiem, nenozīmē, ka attiecīgajai personai automātiski tiks liegts ieceļot Savienības teritorijā. Šāda trūkuma vienīgās sekas būtu tas, ka tai tiktu veikta padziļināta kontrole, lai galīgi noskaidrotu minētās personas identitāti.
Visbeidzot, attiecībā uz šādas apstrādes nepieciešamību Tiesai nav kļuvis zināms par pasākumiem, kas varētu pietiekami efektīvi veicināt mērķa aizsargāt pases pret krāpniecisku izmantošanu sasniegšanu, mazāk ietekmējot Hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības nekā metode, kas balstīta uz pirkstu nospiedumiem. Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punktā nav paredzēta arī tāda noņemto pirkstu nospiedumu apstrāde, kas pārsniegtu to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi. Minētāsregulas 4. panta 3. punktā ir precizēts, ka pirkstu nospiedumi var tikt izmantoti tikai vienam mērķim, proti, lai pārbaudītu pases un tās īpašnieka identitāti un no Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkta izriet, ka tā nodrošina aizsardzību pret risku, ka pirkstu nospiedumus saturošus datus nolasīs nepilnvarotas personas un paredz ka attiecīgie dati tiek uzglabāti tikai uzglabāšanas līdzeklī, kas ir ietverts pasē un kam ir augsta līmeņa aizsardzība.
(sal. ar 33., 35.–38., 42.–45., 53., 54., 56., 57. un 60. punktu)
Lieta C‑291/12
Michael Schwarz
pret
Stadt Bochum
(Verwaltungsgericht Gelsenkirchen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa — Biometriska pase — Pirkstu nospiedumi — Regula (EK) Nr. 2252/2004 — 1. panta 2. punkts — Derīgums — Juridiskais pamats — Pieņemšanas procedūra — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants — Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību — Tiesības uz personas datu aizsardzību — Samērīgums”
Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 17. oktobra spriedums
Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Dalībvalstu ārējo robežu šķērsošana — Kopīgi noteikumi par kontroles standartiem un procedūrām — Dalībvalstu izdotas pases un ceļošanas dokumenti — Regula Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem minētajās pasēs un ceļošanas dokumentos — Juridiskais pamats — Savienības likumdevēja kompetence — Drošības elementu noteikšana gan trešo valstu valstspiederīgo, gan Savienības pilsoņu pasēm
(EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Padomes Regula Nr. 2252/2004)
Iestāžu akti — Sagatavošanas procedūra — Apspriešanās ar Parlamentu — Trūkums; Neesamība; Prombūtne — Akts, kas aizstāts ar jaunu aktu, kas pieņemts atbilstoši koplemšanas procedūrai — Neefektīvs arguments
(EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 67. panta 1. punkts)
Pamattiesības — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Privātās dzīves neaizskaramība — Personas datu aizsardzība — Personas datu jēdziens — Digitālo pirkstu nospiedumu noņemšana un uzglabāšana Savienības pilsoņu pasēs — Ietveršana — Hartas 7. un 8. pantā paredzēto tiesību aizskārumi
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants; Padomes Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkts)
Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Dalībvalstu ārējo robežu šķērsošana — Kopīgi noteikumi par kontroles standartiem un procedūrām — Dalībvalstu izdotas pases un ceļošanas dokumenti — Regula Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem minētajās pasēs un ceļošanas dokumentos — Digitālo pirkstu nospiedumu noņemšana un uzglabāšana Savienības pilsoņu pasēs — Privātās dzīves neaizskaramība — Personas datu aizsardzība — Ierobežojumi — Nosacījumi –Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkts un 4. panta 3. punkts)
Gan no EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kas ietilpst EKL IV sadaļā, teksta, gan no tā mērķa izriet, ka ar šo tiesību normu Padome ir pilnvarota noteikt kontroļu, kas tiek veiktas uz Savienības ārējām robežām un kas ir paredzētas to šķērsojošo personu identitātes pārbaudei, norisi. Tā kā šādā kontrolē ir noteikti jāuzrāda dokumenti, kas ļauj konstatēt šo identitāti, līdz ar to EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunktā Padomei ir atļauts pieņemt normatīvas tiesību normas attiecībā uz šādiem dokumentiem, it īpaši pasēm.
Attiecībā uz Savienības likumdevēja kompetenci šajā jomā vispirms ir jānorāda, ka šis pants, kas attiecas uz “personu” kontrolēm, tuvāk neprecizējot, attiecas ne tikai uz trešo valstu valstspiederīgajiem, bet arī uz Savienības pilsoņiem un līdz ar to – arī uz to pasēm.
Turklāt Savienības pilsoņu pasēs iekļaujamo drošības elementu saskaņošana var notikt, lai novērstu to, ka tajā iekļauti drošības elementi būtu sliktāki par tiem, kas ir paredzēti attiecībā uz vienotas vīzas formu un vienotas uzturēšanās atļaujas formu trešo valstu valstspiederīgajiem. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Savienības likumdevējam ir kompetence paredzēt līdzvērtīgus drošības elementus Savienības pilsoņu pasēm, jo šāda kompetence ļauj novērst, ka tās kļūst par viltojumu un krāpnieciskas izmantošanas mērķi.
(sal. ar 17.–19. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 21. un 22. punktu)
Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību. Atbilstoši tās 8. panta 1. punktam ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. No šīm normām, skatītām kopā, izriet, ka principā jebkura trešās personas izdarīta personas datu apstrāde var būt minēto tiesību aizskārums. Pirkstu nospiedumi ietilpst šajā jēdzienā, jo tie objektīvi satur unikālu informāciju par fiziskajām personām un ļauj tās precīzi identificēt. Regulas Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos 1. panta 2. punkta piemērošana prasa, lai valsts iestādes noņemtu pirkstu nospiedumus attiecīgajai personai un uzglabātu tos pasē ietvertā uzglabāšanas līdzeklī. Šādi pasākumi ir jāuzskata par personas datu apstrādi un ir tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību aizskārums.
(sal. ar 24., 25., 27., 29. un 30. punktu)
Attiecībā uz Eiropas Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā atzīto tiesību, kas nav absolūtas tiesības, aizskārumu attaisnojumu vispirms ir jāatgādina, ka, ierobežojums, kas izriet no pirkstu nospiedumu ņemšanas un saglabāšanas, izsniedzot pases, ir jāuzskata par likumā paredzētu Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē, jo Regulas Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos 1. panta 2. punktā ir paredzētas šādas darbības. Turklāt, lai novērstu pašu viltošanu un kavētu to krāpniecisku izmantošanu, proti, ka tās izmanto citas personas, kas nav to likumīgās turētājas, minētās tiesību normas mērķis ir it īpaši kavēt personu nelegālu ieceļošanu Savienības teritorijā un tas ir Savienības atzīts vispārējo interešu mērķis.
Turpinājumā pirkstu nospiedumu ņemšana un saglabāšana, kas norādīta Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punktā, ir piemērota, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un, tātad – arī mērķi kavēt personu nelegālu ieceļošanu Savienības teritorijā.
Pirmkārt, lai gan identitātes pārbaudes metode, izmantojot pirkstu nospiedumus, nav pilnībā uzticama, jo tā pilnībā neizslēdz nepareizo personu akceptēšanu, tā ievērojami samazina šādu akceptēšanu risku, kāds pastāvētu, ja šī pati metode netiktu izmantota. Otrkārt, pases turētāja pirkstu nospiedumi neatbilstība šajā dokumentā ietvertajiem datiem, nenozīmē, ka attiecīgajai personai automātiski tiks liegts ieceļot Savienības teritorijā. Šāda trūkuma vienīgās sekas būtu tas, ka tai tiktu veikta padziļināta kontrole, lai galīgi noskaidrotu minētās personas identitāti.
Visbeidzot, attiecībā uz šādas apstrādes nepieciešamību Tiesai nav kļuvis zināms par pasākumiem, kas varētu pietiekami efektīvi veicināt mērķa aizsargāt pases pret krāpniecisku izmantošanu sasniegšanu, mazāk ietekmējot Hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības nekā metode, kas balstīta uz pirkstu nospiedumiem. Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punktā nav paredzēta arī tāda noņemto pirkstu nospiedumu apstrāde, kas pārsniegtu to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi. Minētāsregulas 4. panta 3. punktā ir precizēts, ka pirkstu nospiedumi var tikt izmantoti tikai vienam mērķim, proti, lai pārbaudītu pases un tās īpašnieka identitāti un no Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkta izriet, ka tā nodrošina aizsardzību pret risku, ka pirkstu nospiedumus saturošus datus nolasīs nepilnvarotas personas un paredz ka attiecīgie dati tiek uzglabāti tikai uzglabāšanas līdzeklī, kas ir ietverts pasē un kam ir augsta līmeņa aizsardzība.
(sal. ar 33., 35.–38., 42.–45., 53., 54., 56., 57. un 60. punktu)