Lieta C-271/12

Petroma Transports SA u.c.

pret

État belge

(cour d’appel de Mons lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Sestā direktīva 77/388/EEK — Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu — Nodokļa maksātāja pienākumi — Kļūdainu vai neprecīzu rēķinu esamība — Obligāto norāžu neesamība — Tiesību uz atskaitīšanu atteikums — Vēlāki pierādījumi par rēķinā uzrādīto darījumu faktisku veikšanu — Laboti rēķini — Tiesības uz PVN atmaksu — Neitralitātes princips”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums

1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Nodokļa maksātāja pienākumi – Faktūrrēķina, kurā ietvertas noteiktas norādes, turēšana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atteiktas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu rēķinā pieļauto kļūdu dēļ gadījumā, kad rēķins tiek labots pēc administrācijas lēmuma pieņemšanas – Pieļaujamība

   (Padomes Direktīvas 77/388 17. panta 2. punkts, 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 22. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts un 8. punkts)

2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atteiktas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu rēķinā pieļauto kļūdu dēļ, kā arī samaksātā nodokļa atmaksāšana – Nodokļu neitralitātes principa ievērošana

   (Padomes Direktīvas 77/388 22. pants)

1.  Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas grozīta ar Direktīvu 94/5/EK, normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu var atteikt nodokļu maksātājiem pakalpojumu saņēmējiem, kuru rīcībā ir nepilnīgi rēķini, pat ja tos vēlāk papildina, iesniedzot informāciju, ar ko pierāda rēķinā iekļauto darījumu patiesumu, raksturu un apmēru, pēc šāda noraidošā lēmuma pieņemšanas.

   Lai gan kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma neliedz veikt labojumus kļūdainos rēķinos, ja visas materiālās prasības, kas ir nepieciešamas, lai varētu saņemt tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, ir izpildītas, tomēr šo tiesību izmantošanu principā var atteikt, ja nodokļu maksātājs attiecīgai iestādei ir iesniedzis izlabotu faktūrrēķinu pēc šīs iestādes lēmuma pieņemšanas, tādējādi tai liedzot iekasēt precīzu nodokļa summu, kā arī to kontrolēt.

   (sal. ar 34.– 36. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Nodokļu neitralitātes princips ļauj nodokļu administrācijai atteikties atmaksāt pievienotās vērtības nodokli, ko samaksājusi pakalpojumu sniedzēja sabiedrība, lai gan tiesību uz pievienotās vērtības nodokļa, kas samaksāts par šiem pakalpojumiem, atskaitīšanu izmantošana tika atteikta šo pakalpojumu saņēmējām sabiedrībām tādēļ, ka minētās pakalpojumu sniedzējas sabiedrības izrakstītajos rēķinos tika konstatēti pārkāpumi. Tiklīdz pakalpojumu, par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, esamība tika apstiprināta, ar šiem darījumiem saistītais pievienotās vērtības nodoklis kļuva iekasējams un tika samaksāts nodokļu administrācijai. Jebkāda cita veida interpretācija veicinātu tādu situāciju rašanos, kurās nebūtu iespējams iekasēt precīzu pievienotās vērtības nodokļa summu, kas ir tieši tas, ko Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas grozīta ar Direktīvu 94/5/EK, 22. pants paredz novērst.

   (sal. ar 43. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C-271/12

Petroma Transports SA u.c.

pret

État belge

(cour d’appel de Mons lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Sestā direktīva 77/388/EEK — Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu — Nodokļa maksātāja pienākumi — Kļūdainu vai neprecīzu rēķinu esamība — Obligāto norāžu neesamība — Tiesību uz atskaitīšanu atteikums — Vēlāki pierādījumi par rēķinā uzrādīto darījumu faktisku veikšanu — Laboti rēķini — Tiesības uz PVN atmaksu — Neitralitātes princips”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums

1. Noteikumi par nodokļiem — Tiesību aktu saskaņošana — Apgrozījuma nodokļi — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Priekšnodokļa atskaitīšana — Nodokļa maksātāja pienākumi — Faktūrrēķina, kurā ietvertas noteiktas norādes, turēšana — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atteiktas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu rēķinā pieļauto kļūdu dēļ gadījumā, kad rēķins tiek labots pēc administrācijas lēmuma pieņemšanas — Pieļaujamība

   (Padomes Direktīvas 77/388 17. panta 2. punkts, 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 22. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts un 8. punkts)

2. Noteikumi par nodokļiem — Tiesību aktu saskaņošana — Apgrozījuma nodokļi — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atteiktas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu rēķinā pieļauto kļūdu dēļ, kā arī samaksātā nodokļa atmaksāšana — Nodokļu neitralitātes principa ievērošana

   (Padomes Direktīvas 77/388 22. pants)

1.  Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas grozīta ar Direktīvu 94/5/EK, normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu var atteikt nodokļu maksātājiem pakalpojumu saņēmējiem, kuru rīcībā ir nepilnīgi rēķini, pat ja tos vēlāk papildina, iesniedzot informāciju, ar ko pierāda rēķinā iekļauto darījumu patiesumu, raksturu un apmēru, pēc šāda noraidošā lēmuma pieņemšanas.

   Lai gan kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma neliedz veikt labojumus kļūdainos rēķinos, ja visas materiālās prasības, kas ir nepieciešamas, lai varētu saņemt tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, ir izpildītas, tomēr šo tiesību izmantošanu principā var atteikt, ja nodokļu maksātājs attiecīgai iestādei ir iesniedzis izlabotu faktūrrēķinu pēc šīs iestādes lēmuma pieņemšanas, tādējādi tai liedzot iekasēt precīzu nodokļa summu, kā arī to kontrolēt.

   (sal. ar 34.– 36. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Nodokļu neitralitātes princips ļauj nodokļu administrācijai atteikties atmaksāt pievienotās vērtības nodokli, ko samaksājusi pakalpojumu sniedzēja sabiedrība, lai gan tiesību uz pievienotās vērtības nodokļa, kas samaksāts par šiem pakalpojumiem, atskaitīšanu izmantošana tika atteikta šo pakalpojumu saņēmējām sabiedrībām tādēļ, ka minētās pakalpojumu sniedzējas sabiedrības izrakstītajos rēķinos tika konstatēti pārkāpumi. Tiklīdz pakalpojumu, par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, esamība tika apstiprināta, ar šiem darījumiem saistītais pievienotās vērtības nodoklis kļuva iekasējams un tika samaksāts nodokļu administrācijai. Jebkāda cita veida interpretācija veicinātu tādu situāciju rašanos, kurās nebūtu iespējams iekasēt precīzu pievienotās vērtības nodokļa summu, kas ir tieši tas, ko Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas grozīta ar Direktīvu 94/5/EK, 22. pants paredz novērst.

   (sal. ar 43. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)