TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)

2013. gada 19. novembrī ( *1 )

“Prasība sakarā ar bezdarbību — Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija — Civildienesta noteikumi — Korekcijas koeficientu korekcija — Padomes lēmums — Atteikums pieņemt Komisijas priekšlikumu — Bezdarbība — Nepieņemamība”

Lieta C‑196/12

par prasību sakarā ar bezdarbību atbilstoši LESD 265. pantam, ko 2012. gada 26. aprīlī iesniedza

Eiropas Komisija, ko pārstāv J. Currall, D. Martin un J.‑P. Keppenne, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

ko atbalsta

Eiropas Parlaments, ko pārstāv A. Neergaard un S. Seyr, pārstāvji,

persona, kas iestājusies lietā,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv M. Bauer un J. Herrmann, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv T. Henze un J. Möller, pārstāvji,

Spānijas Karaliste, ko pārstāv N. Díaz Abad un S. Centeno Huerta, pārstāves,

Nīderlandes Karaliste, ko pārstāv C. Wissels un M. Bulterman, pārstāves,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ko pārstāv E. Jenkinson un J. Beeko, pārstāves, kurām palīdz R. Palmer, barrister,

personas, kas iestājušās lietā.

TIESA (virspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], priekšsēdētāja vietnieks K. Lēnartss [K. Lenaerts], palātu priekšsēdētāji A. Ticano [A. Tizzano], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), E. Juhāss [E. Juhász], M. Safjans [M. Safjan], K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund] un Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça], tiesneši A. Ross [A. Rosas], Dž. Arestis [G. Arestis], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], K. Toadere [C. Toader] un K. Vajda [C. Vajda],

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2013. gada 12. septembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Savā prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, nepieņemot Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (COM(2011) 820, galīgā redakcija; turpmāk tekstā – “regulas priekšlikums”), Eiropas Savienības Padome nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, kas pieņemti ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 1. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1080/2010 (OV L 311, 1. lpp.), redakcijā, kas izriet no 2012. gada 5. jūnijā publicētā labojuma (OV L 144, 48. lpp.; turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”).

Atbilstošās tiesību normas

Civildienesta noteikumu 65. pantā ir noteikts:

“1. Padome katru gadu pārskata Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu. Pārskatīšana notiek septembrī, ievērojot Komisijas apvienoto ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja sagatavoto kopējo indeksu, vienojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem; indekss atspoguļo situāciju 1. janvārī katrā Savienības valstī.

Pārskatīšanas laikā Padome apsver, vai atalgojums būtu jākoriģē kā daļa no Savienības ekonomikas un sociālās politikas. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam valsts dienestā un nepieciešamību iecelt amatā jaunus ierēdņus.

2. Ja būtiski mainās dzīves dārdzība, Padome divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, kādas koeficientu korekcijas būtu jāveic un, ja nepieciešams, tos piemēro ar atpakaļejošu spēku.

3. Piemērojot šo pantu, Padome lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts [LES] 16. panta 4. un 5. punktā.”

3	Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 82. panta 2. punktu, ja Padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktu nolemj koriģēt atalgojumu, šo korekciju piemēro arī pensijām.

4	Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65.a pantu to 64. un 65. panta izpildes noteikumi ir noteikti minēto Civildienesta noteikumu XI pielikumā.

Šī pielikuma 1. pantā, kas ietilpst tā 1. nodaļas 1. iedaļā, ir paredzēts, ka Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas nolūkā Statistikas birojs katru gadu pirms oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē (Beļģija) (Briseles starptautiskais indekss), dzīves dārdzības izmaiņām ārpus Briseles (pirktspējas paritāte un netiešie indeksi), kā arī par astoņu dalībvalstu centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algas pirktspējas izmaiņām (specifiski rādītāji).

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu, kas veido šī pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu ar nosaukumu “Ikgadējās atalgojuma un pensiju korekcijas kārtība”:

“1. No 1. jūlija atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un, pamatojoties uz šā pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma un pensiju korekciju.

2. Korekcijas lielumu iegūst, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar specifisko rādītāju. Korekciju izsaka neto vērtībās kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem.

[..]

5. Beļģijai un Luksemburgai korekcijas koeficientu nepiemēro. Korekcijas koeficientus, kas piemērojami:

a)	to Eiropas Savienības ierēdņu algām, kas strādā citās dalībvalstīs un citās noteiktās dienesta vietās;

b)	[..] pensijām, ko citās dalībvalstīs izmaksā par daļu, kas atbilst pirms 2004. gada 1. maija iegūtajām tiesībām,

nosaka, pamatojoties uz attiecību starp šā pielikuma 1. pantā minēto pirktspējas paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteiktajiem valūtu maiņas kursiem attiecīgajām valstīm.

[..]”

Civildienesta noteikumu XI pielikuma 5. nodaļas nosaukums ir “Izņēmuma klauzula”. To veido tikai 10. pants, kurā ir noteikts:

“Ja no Komisijas sniegtajiem objektīvajiem datiem izriet, ka Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar [LESD] 336. pantu.”

8	Saskaņā ar šī pielikuma 15. panta 1. punktu tā noteikumi ir piemērojami no 2004. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim.

Tiesvedības priekšvēsture

Uzskatot, ka nesenās Savienībā notikušās ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā “Savienībā būtiski un pēkšņi ir pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija” Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē, Padome 2010. gada decembrī lūdza Komisijai, pamatojoties uz šo 10. pantu, savlaicīgi iesniegt atbilstošus priekšlikumus, lai Eiropas Parlaments un Padome varētu tos pārbaudīt un pieņemt līdz 2011. gada beigām.

Atbildot uz šo lūgumu, Komisija 2011. gada 13. jūlijā Padomei iesniedza ziņojumu par izņēmuma klauzulu (Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants) (COM(2011) 440, galīgā redakcija), kurā tā, pamatojoties uz piecpadsmit rādītājiem un Eiropas ekonomikas prognozēm, ko 2011. gada 13. maijā publicējis Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, secināja, ka nebija jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.

11	Šī ziņojuma pārbaude izraisīja turpmākas diskusijas Padomē, kuru rezultātā tā Komisijai izteica jaunu lūgumu piemērot minēto 10. pantu un iesniegt atbilstošu priekšlikumu atalgojuma korekcijai.

Atbildot uz šo lūgumu, Komisija iesniedza 2011. gada 24. novembra Paziņojumu COM(2011) 829, galīgā redakcija, kurā ir sniegta informācija papildus Ziņojumam COM(2011) 440, galīgā redakcija, kurš īpaši ir balstīts uz ekonomikas prognozēm, ko 2011. gada 10. novembrī darīja zināmas tās Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts. Komisija no jauna secināja, ka Savienībā nepastāvēja ārkārtas situācija Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē un ka tādējādi tā nevarēja piemērot izņēmuma klauzulu.

13	Tajā pašā dienā Komisija iesniedza savu regulas priekšlikumu, kam bija pievienots pamatojuma izklāsts. Atalgojuma korekcija, kas bija piedāvāta, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzēto “parasto” metodi, bija 1,7 %.

Ar Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmumu 2011/866/ES attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV L 341, 54. lpp.), Padome nolēma “nepieņemt [regulas] priekšlikumu” it īpaši šādu iemeslu dēļ:

“(8)	[..] Padome ir pārliecināta, ka pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze Savienībā un no tās izrietošie būtiskie fiskālie pielāgojumi daudzās dalībvalstīs, inter alia valstu ierēdņu algu pielāgojumi, ir Savienības ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās.

[..]

(13)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Padome uzskata, ka Komisijas nostāja attiecībā uz to, vai ir notikusi ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās, un atteikšanās iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu balstās uz nenoliedzami nepietiekamu un kļūdainu pamatojumu.

(14)

Ņemot vērā to, ka Tiesa lietā [C-40/10 Komisija/Padome, kurā tika taisīts 2010. gada 24. novembra spriedums (Krājums, I-12043. lpp.)] nolēma, ka Civildienesta noteikumu XI pielikuma piemērošanas laikposmā minētā pielikuma 10. pantā paredzētā procedūra ir vienīgā iespēja atalgojuma korekcijā ņemt vērā ekonomikas krīzes ietekmi, Padome krīzes situācijā bija atkarīga no Komisijas priekšlikuma piemērot minēto pantu.

(15)

Padome ir pārliecināta, ka, ņemot vērā Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta formulējumu un ievērojot pienākumu iestādēm īstenot pilnīgu savstarpēju sadarbību, kā tas noteikts [LES] 13. panta 2. punkta otrajā teikumā, Komisijai bija pienākums iesniegt Padomei atbilstīgu priekšlikumu. Tādējādi Komisijas secinājumi un tas, ka tā neiesniedza šādu priekšlikumu, ir minētā pienākuma neizpilde.

(16)

Ņemot vērā to, ka Padome var lemt vienīgi pēc Komisijas priekšlikuma, tas, ka Komisija nav izdarījusi pareizus secinājumus par pierādījumiem un nav iesniegusi priekšlikumu atbilstīgi Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantam, ir liedzis Padomei pareizi reaģēt uz ekonomiskās un sociālās situācijas būtisko un pēkšņo pasliktināšanos, pieņemot aktu saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.”

Atbilstoši LESD 263. pantam iesniedzot prasību atcelt Lēmumu 2011/866 lietā C‑63/12 Komisija/Padome, kurā tika taisīts 2013. gada 19. novembra spriedums, Komisija Padomes prezidentvalstij darīja zināmu vēstuli, kas datēta 2012. gada 25. janvārī un Padomes sekretariātā reģistrēta 2012. gada 20. februārī, aicinot to saskaņā ar LESD 265. pantu pieņemt regulas priekšlikumu divu mēnešu laikā no šīs vēstules saņemšanas. Padome minēto vēstuli “pieņēma zināšanai”.

Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka, nepieņemot regulas priekšlikumu, Padome nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Civildienesta noteikumos, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17	Padome lūdz Tiesu prasību noraidīt un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 4. septembra rīkojumu Parlamentam tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam un Vācijas Federatīvajai Republikai, Spānijas Karalistei, Nīderlandes Karalistei, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei tika atļauts iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam.

Par prasību

Komisija norāda, ka šī prasība sakarā ar bezdarbību ir iesniegta piesardzības nolūkā gadījumam, ja Padomes attieksme tiktu atzīta par atturēšanos rīkoties īpaši saistībā ar korekcijas koeficientu korekciju un ja, izskatot prasību atcelt tiesību aktu, kas ir iesniegta par Lēmumu 2011/866, Tiesa šo lēmumu neuzskatītu par apstrīdamu tiesību aktu.

Komisija apgalvo, ka gadījumā, ja šis lēmums nav “patiess” atteikums pieņemt regulas priekšlikumu, Padome esot pārkāpusi savu pienākumu rīkoties, kas izriet no Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 1. punkta, proti, pienākumu pieņemt Komisijas iesniegto priekšlikumu pirms kārtējā gada beigām. Nepastāvot priekšlikumam atbilstoši šī pielikuma 10. pantam, formālais šī panta piemērošanas nosacījums neesot bijis izpildīts, līdz ar to saskaņā ar iepriekš minēto 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā Komisija/Padome Padomei esot bijis pienākums pieņemt regulas priekšlikumu, kas bija balstīts uz minēto 3. pantu.

21	Saskaņā ar LESD 265. panta 1. punktu Savienības iestāde var vērsties Tiesā, lai konstatētu, ka, pārkāpjot Līgumus, Padome atturas pieņemt lēmumu.

Šis tiesību aizsardzības līdzeklis ir pamatots ar ideju, ka prettiesiska iestādes bezdarbība ļauj citām iestādēm vērsties Tiesā, lai tā atzītu, ka atturēšanās rīkoties ir pretrunā LESD. Minētajā pantā ir paredzēta bezdarbība, atturoties pieņemt lēmumu vai paust nostāju, nevis tāda tiesību akta pieņemšana, kas atšķiras no tā, kāda pieņemšanu prasītāja vēlējās panākt vai uzskatīja par nepieciešamu (šajā ziņā it īpaši skat. 1992. gada 24. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-15/91 un C-108/91 Buckl u.c./Komisija, Recueil, I-6061. lpp., 17. punkts, kā arī 1993. gada 16. februāra spriedumu lietā C-107/91 ENU/Komisija, Recueil, I-599. lpp., 10. punkts un tajā minētā judikatūra).

23	Šajā gadījumā Padome ir paudusi nostāju par regulas priekšlikumu, pieņemot Lēmumu 2011/866, kas ir apstrīdams tiesību akts LESD 263. panta nozīmē, kā Tiesa to ir atzinusi iepriekš minētā 2013. gada 19. novembra sprieduma lietā Komisija/Padome 29.–33. punktā.

24	Lai darītu zināmu savu viedokli par minēto priekšlikumu, Padome formāli pieņēma “lēmumu”, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā, kurā ir ietverti Savienības tiesību akti.

25	Turklāt Padome Lēmuma 2011/866 preambulas apsvērumos norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, Komisijai bija jāiesniedz atbilstošs priekšlikums saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzēto izņēmuma klauzulu.

26	No tā izriet, ka Padome nav atturējusies pieņemt lēmumu par regulas priekšlikumu, kas bija pamatots ar šī pielikuma 3. pantu, bet būtībā tā to ir noraidījusi.

27	Šī nostāja attiecas uz visu regulas priekšlikumu, ieskaitot korekcijas koeficientu korekciju, kaut gan Padome nav atsevišķi paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ tā atteicās koriģēt šos korekcijas koeficientus.

28	Faktiski, pirmkārt, Lēmuma 2011/866 nosaukumā un tā rezolutīvajā daļā ir minēts pilns regulas priekšlikuma nosaukums.

Otrkārt, Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētā izņēmuma klauzula, kā arī pamatojums Lēmumam 2011/866, kas ir balstīts uz to, ka Komisijai būtu bijis jāiesniedz priekšlikums, pamatojoties uz šo 10. pantu, tā vietā, lai regulas priekšlikumu iesniegtu, pamatojoties uz minētā pielikuma 3. pantu, attiecas uz atalgojuma un pensiju ikgadējo korekciju kopumā, proti, gan uz atalgojuma un pensiju vispārējā apmēra korekciju, gan uz korekcijas koeficientu korekciju, kā Tiesa to ir atzinusi iepriekš minētā 2013. gada 19. novembra sprieduma lietā Komisija/Padome 90.–95. un 100.–103. punktā.

30	Šajos apstākļos LESD 265. pantā paredzētie nosacījumi nav izpildīti.

31	Tādējādi prasība sakarā ar bezdarbību ir jānoraida kā nepieņemama.

Par tiesāšanās izdevumiem

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Padome ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar šī Reglamenta 140. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Spānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Eiropas Parlaments savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – franču.