Lieta C‑137/12
Eiropas Komisija
pret
Eiropas Savienības Padome
“Prasība atcelt tiesību aktu — Padomes Lēmums 2011/853/ES — Eiropas Konvencija par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to — Direktīva 98/84/EK — Juridiskais pamats — LESD 207. pants — Kopējā tirdzniecības politika — LESD 114. pants — Iekšējais tirgus”
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 22. oktobra spriedums
Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Kritēriji – Savienības tiesību akts, kam ir divi mērķi vai divas daļas – Atsauce uz galveno vai dominējošo mērķi vai daļu –Lēmums 2011/853 par to, lai Savienības vārdā parakstītu Eiropas Konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to – Mērķis ar īpašu saikni ar kopējo tirdzniecības politiku – Papildu iekšējā tirgus darbības uzlabošanas mērķis – Pieņemšana tikai, pamatojoties uz LESD 207. panta 4. punktu kopā ar 218. panta 5. punktu
(LESD 114. pants, 207. panta 4. punkts un 218. panta 5. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/84; Padomes Lēmums 2011/853)
Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteikts ierobežojums – Apstrīdētā lēmuma seku atstāšana spēkā līdz pēdējā minētā aizstāšanai saprātīgā termiņā – Pamatojums, kas balstīts uz tiesiskās noteiktības iemesliem
(LSD 264. panta otrā daļa)
Savienības kompetenču sistēmas ietvaros tiesību akta juridiskā pamata izvēlei ir jābalstās uz objektīviem un tiesiski pārbaudāmiem apstākļiem, tostarp tiesību akta mērķi un saturu. Ja, pārbaudot attiecīgo tiesību aktu, tiek konstatēts, ka tam ir divi mērķi vai ka tam ir divas sastāvdaļas, no kurām vienu var uzskatīt par galveno vai dominējošo, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai sastāvdaļa.
Šajā ziņā Lēmuma 2011/853 par to, lai Savienības vārdā parakstītu Eiropas Konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, galvenajam mērķim ir īpaša saikne ar kopējo tirdzniecības politiku, kas tā pieņemšanai kā juridisko pamatu liek izmantot LESD 207. panta 4. punktu, lasot to kopā ar LESD 218. panta 5. punktu, un kas turklāt nozīmē, ka, piemērojot LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, Konvencijas parakstīšana Savienības vārdā ietilpst pēdējās minētās ekskluzīvajā kompetencē. Turpretī iekšējā tirgus darbības nosacījumu uzlabošana šķiet ir tikai minētā lēmuma papildu mērķis, kas neattaisno to, ka lēmums tiek balstīts uz LESD 114. pantu.
Savienības tiesību akts ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā, ja tas konkrēti attiecas uz starptautisko tirdzniecību tādā ziņā, ka šis akts galvenokārt ir domāts, lai veicinātu, atvieglotu vai reglamentētu šo tirdzniecību, un tieši un tūlītēji to ietekmē. No tā izriet, ka tikai tādi Savienības tiesību akti, kuriem ir īpaša saikne ar starptautisko tirdzniecību, var ietilpt kopējās tirdzniecības politikas jomā. Šajā ziņā, kamēr Direktīva 98/84 par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, mērķis ir nodrošināt atbilstošu attiecīgo pakalpojumu tiesisko aizsardzību Savienības līmenī, lai veicinātu ar tiem saistīto tirdzniecību iekšēja tirgū, Lēmuma 2011/853, atļaujot minētās konvencijas parakstīšanu Savienības vārdā, mērķis ir ieviest līdzīgu aizsardzību to Eiropas valstu teritorijā, kuras nav Savienības dalībvalstis, turklāt tas tiek darīts, lai pēdējās minētajās veicinātu minēto pakalpojumu sniegšanu, ko veic Savienības pakalpojumu sniedzēji. Šādi izvirzītajam mērķim, kurš, ņemot vērā minētā lēmuma preambulas apsvērumus, lasot tos kopā ar Konvenciju, ir uzskatāms par tā galveno mērķi, tātad ir īpaša saikne ar starptautisko tirdzniecību, kas attiecas uz minētajiem pakalpojumiem, un šī saikne var attaisnot šī lēmuma saistību ar kopējo tirdzniecības politiku.
(sal. ar 52., 53., 57., 58., 64., 65. un 76. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 78.–81. punktu)
Lieta C‑137/12
Eiropas Komisija
pret
Eiropas Savienības Padome
“Prasība atcelt tiesību aktu — Padomes Lēmums 2011/853/ES — Eiropas Konvencija par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to — Direktīva 98/84/EK — Juridiskais pamats — LESD 207. pants — Kopējā tirdzniecības politika — LESD 114. pants — Iekšējais tirgus”
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 22. oktobra spriedums
Iestāžu akti — Juridiskā pamata izvēle — Kritēriji — Savienības tiesību akts, kam ir divi mērķi vai divas daļas — Atsauce uz galveno vai dominējošo mērķi vai daļu –Lēmums 2011/853 par to, lai Savienības vārdā parakstītu Eiropas Konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to — Mērķis ar īpašu saikni ar kopējo tirdzniecības politiku — Papildu iekšējā tirgus darbības uzlabošanas mērķis — Pieņemšana tikai, pamatojoties uz LESD 207. panta 4. punktu kopā ar 218. panta 5. punktu
(LESD 114. pants, 207. panta 4. punkts un 218. panta 5. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/84; Padomes Lēmums 2011/853)
Prasība atcelt tiesību aktu — Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts — Sekas — Tiesas noteikts ierobežojums — Apstrīdētā lēmuma seku atstāšana spēkā līdz pēdējā minētā aizstāšanai saprātīgā termiņā — Pamatojums, kas balstīts uz tiesiskās noteiktības iemesliem
(LSD 264. panta otrā daļa)
Savienības kompetenču sistēmas ietvaros tiesību akta juridiskā pamata izvēlei ir jābalstās uz objektīviem un tiesiski pārbaudāmiem apstākļiem, tostarp tiesību akta mērķi un saturu. Ja, pārbaudot attiecīgo tiesību aktu, tiek konstatēts, ka tam ir divi mērķi vai ka tam ir divas sastāvdaļas, no kurām vienu var uzskatīt par galveno vai dominējošo, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai sastāvdaļa.
Šajā ziņā Lēmuma 2011/853 par to, lai Savienības vārdā parakstītu Eiropas Konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, galvenajam mērķim ir īpaša saikne ar kopējo tirdzniecības politiku, kas tā pieņemšanai kā juridisko pamatu liek izmantot LESD 207. panta 4. punktu, lasot to kopā ar LESD 218. panta 5. punktu, un kas turklāt nozīmē, ka, piemērojot LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, Konvencijas parakstīšana Savienības vārdā ietilpst pēdējās minētās ekskluzīvajā kompetencē. Turpretī iekšējā tirgus darbības nosacījumu uzlabošana šķiet ir tikai minētā lēmuma papildu mērķis, kas neattaisno to, ka lēmums tiek balstīts uz LESD 114. pantu.
Savienības tiesību akts ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā, ja tas konkrēti attiecas uz starptautisko tirdzniecību tādā ziņā, ka šis akts galvenokārt ir domāts, lai veicinātu, atvieglotu vai reglamentētu šo tirdzniecību, un tieši un tūlītēji to ietekmē. No tā izriet, ka tikai tādi Savienības tiesību akti, kuriem ir īpaša saikne ar starptautisko tirdzniecību, var ietilpt kopējās tirdzniecības politikas jomā. Šajā ziņā, kamēr Direktīva 98/84 par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, mērķis ir nodrošināt atbilstošu attiecīgo pakalpojumu tiesisko aizsardzību Savienības līmenī, lai veicinātu ar tiem saistīto tirdzniecību iekšēja tirgū, Lēmuma 2011/853, atļaujot minētās konvencijas parakstīšanu Savienības vārdā, mērķis ir ieviest līdzīgu aizsardzību to Eiropas valstu teritorijā, kuras nav Savienības dalībvalstis, turklāt tas tiek darīts, lai pēdējās minētajās veicinātu minēto pakalpojumu sniegšanu, ko veic Savienības pakalpojumu sniedzēji. Šādi izvirzītajam mērķim, kurš, ņemot vērā minētā lēmuma preambulas apsvērumus, lasot tos kopā ar Konvenciju, ir uzskatāms par tā galveno mērķi, tātad ir īpaša saikne ar starptautisko tirdzniecību, kas attiecas uz minētajiem pakalpojumiem, un šī saikne var attaisnot šī lēmuma saistību ar kopējo tirdzniecības politiku.
(sal. ar 52., 53., 57., 58., 64., 65. un 76. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 78.–81. punktu)