Lieta C‑133/12 P
Stichting Woonlinie u.c.
pret
Eiropas Komisiju
“Apelācija — Valsts atbalsts — Sociālo mājokļu sabiedrībām piešķirta atbalsta sistēma — Lēmums par atbilstību — Saistības, ko uzņēmušās valsts iestādes, lai izpildītu Savienības tiesības — LESD 263. panta ceturtā daļa — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamības nosacījumi — Interese celt prasību — Tiesības celt prasību — Individuāli un tieši skarti atbalsta saņēmēji — “Ierobežota loka” jēdziens”
Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums
Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Absolūts šķērslis tiesas procesam – Vispārējās tiesas pienākums pārbaudīt, vai pastāv normatīvs akts, kas neparedz īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Normatīvi akti, kas neparedz īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē – Jēdziens – Komisijas lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka pastāvošā atbalsta shēmā, kas ir saistīta ar mājokļu sabiedrību vispārējo finansēšanas sistēmu, izdarītie grozījumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu – Saistību izpilde ar valsts tiesisko regulējumu – Izslēgšana
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka pastāvošā atbalsta shēmā, kas ir saistīta ar mājokļu sabiedrību vispārējo finansēšanas sistēmu, izdarītie grozījumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu – Prasība, ko ir iesniedzis lēmuma pieņemšanas brīdī identificējams uzņēmums, kurš pieder ierobežotam tirgus dalībnieku lokam – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Apelācija – Par pamatotu atzīta apelācijas sūdzība – Strīda atrisināšana pēc būtības apelācijas tiesā – Strīds, kas ir izskatāmā stāvoklī – Neesamība – Prasības pieņemamības galīga pārbaude, ko veic apelācijas instances tiesa
(Tiesas statūtu 61. pants)
Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Komisijas lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka pastāvošā atbalsta shēmā, kas ir saistīta ar mājokļu sabiedrību vispārējo finansēšanas sistēmu, izdarītie grozījumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu – Regulas Nr. 659/1999 19. panta 1. punktā paredzēta procedūra – Pasākumi, kas ir pārņemti valsts tiesībās – Prasība, ko ir iesniedzis uzņēmums, kuram ir piemērojama esoša atbalsta shēma – Pieņemamība
(LESD 108. panta 1. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 19. panta 1. punkts)
Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Prasība, ko ir iesniegusi esoša valsts atbalsta saņēmēja sabiedrība un kas ir vērsta pret Komisijas lēmumu, ar kuru tas ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu ar nosacījumu, ka tiek veikti daži lietderīgi pasākumi – Nosacījumi – Prasība, kas var dot labumu lietas dalībniekam, kas to cēlis – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Ciktāl kritērijs, kas prasības, kuru fiziska vai juridiska persona ir iesniegusi par lēmumu, kas nav tai adresēts, pieņemamībai izvirza pieņemamības nosacījumus, kuri ir noteikti LESD 263. panta ceturtajā daļā, ir absolūts šķērslis tiesas procesam, kas Savienības tiesām jebkurā brīdī ir jāpārbauda pat pēc savas ierosmes, Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt tikai nosacījumu par prasītāju individuālu skaršanu, lai to prasību atzītu par nepieņemamu LESD 263. panta ceturtās daļas otrās teikuma daļas nozīmē. Minētās prasības pieņemamība ir jāanalizē, ņemot vērā arī citus mazāk stingrus nosacījumus, kuri ir paredzēti minētā LESD 263. panta ceturtās daļas trešajā teikuma daļā un kuru pārbaudi nekādā ziņā neizslēdz individuālas skaršanas neesamības konstatēšana.
Neveicot šādu analīzi, Vispārējā tiesa pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā. Tomēr šādai kļūdai nav nozīmes, ja izrādās, ka prasītāju prasība neatbilst pieņemamības nosacījumiem, kas ir paredzēti LESD 263. panta ceturtās daļas trešajā teikuma daļā.
(sal. ar 32.–35. punktu)
Prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, ko ir iesniegusi fiziska vai juridiska persona saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas trešo teikuma daļu, lai novērtētu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, jāpievērš uzmanība tās personas nostājai, kas atsaucas uz tiesībām celt prasību. Turklāt, lai pārbaudītu, vai apstrīdētais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāatsaucas tikai uz prasības priekšmetu.
Prasība neatbilst pieņemamības nosacījumiem, kas ir paredzēti LESD 263. panta ceturtās daļas trešajā teikuma daļā, ja tā ir vērsta pret lēmumu, ar ko Komisija apstiprina esoša atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā saistības, kuras ir uzņēmušās dalībvalsts iestādes un kuras groza atbalsta shēmu, kas ir piemērojama prasītājiem, un ja minētajā lēmumā nav noteikts, kā šo saistību īstenošana īpaši un konkrēti ietekmē prasītāju darbību.
(sal. ar 37.–41. punktu)
Trešās personas var apgalvot, ka lēmums, kas ir adresēts kādai citai personai, tās skar individuāli tikai tad, ja šis lēmums tās ietekmē tām raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu faktisko apstākļu dēļ, kas tās atšķir no visām citām personām, un tad, ja visi šie faktori tās individualizē tieši tāpat kā lēmuma adresātu.
Šajā ziņā iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt to personu skaitu vai pat identitāti, uz kurām attiecas pasākums, nekādā gadījumā nenozīmē, ka šis pasākums tās skar individuāli, ja ir skaidrs, ka šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā. Tomēr, ja lēmums skar personu grupu, kas ir identificēta vai identificējama akta pieņemšanas brīdī, un, ņemot vērā šīs grupas locekļus raksturojošus kritērijus, šis akts var šīs personas skart individuāli, jo tās pieder pie ierobežota tirgus dalībnieku loka. Tas tā it īpaši var būt gadījumā, ja lēmums groza privātpersonas tiesības, kuras iegūtas pirms tā pieņemšanas.
(sal. ar 44.–46. un 49. punktu)
Saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu Tiesa Vispārējās tiesas lēmuma atcelšanas gadījumā pati var pieņemt galīgo spriedumu attiecīgā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija. Lai gan Tiesa nevar izskatīt Vispārējā tiesā celto prasību pēc būtības, tā var pieņemt galīgo nolēmumu par minētās prasības pieņemamību, ja tās rīcībā ir vajadzīgā informācija, lai to darītu.
(sal. ar 52. un 53. punktu)
Tādas prasības ietvaros, ko ir iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas otro teikuma daļu, aktam, kuru prasītāji lūdz atcelt, tie ir jāskar ne vien individuāli, bet arī tieši, līdz ar to ir nepieciešams, lai tas tieši skartu šo lietas dalībnieku tiesisko situāciju un nepieļautu jebkādas izvērtēšanas iespējas iestādēm, kas ir atbildīgas par minētā akta ieviešanu, kura ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus pastarpinātus noteikumus.
Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 19. panta 1. punktā paredzētās procedūras ietvaros Komisijas lēmums, ar ko tiek ieviesti dalībvalsts priekšlikumi, lietderīgo pasākumu priekšlikumus padara saistošus. Tas, ka grozījumi, kas ir ieviesti ar minēto lēmumu, ir pārņemti valsts tiesiskajā regulējumā, neļauj apšaubīt šo konstatējumu, jo valsts iestādēm nav novērtējuma brīvības minētā lēmuma īstenošanā. Līdz ar to minētais lēmums tieši skar minētā atbalsta saņēmēju tiesisko stāvokli.
(sal. ar 55. un 59.–61. punktu)
Ja grozījumi, kas ir izdarīti esošā atbalsta shēmā un kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienības tiesības, atbalsta saņēmēja darbības nosacījumus padara mazāk labvēlīgus nekā iepriekš, lēmuma, ar ko ir izdarīti minētie grozījumi, atcelšanas rezultātā tiek saglabāti agrākie labvēlīgākie nosacījumi. Tādējādi minētajam atbalsta saņēmējam ir leģitīma interese, lai minētais lēmums tiktu atcelts.
(sal. ar 56. un 57. punktu)
Lieta C‑133/12 P
Stichting Woonlinie u.c.
pret
Eiropas Komisiju
“Apelācija — Valsts atbalsts — Sociālo mājokļu sabiedrībām piešķirta atbalsta sistēma — Lēmums par atbilstību — Saistības, ko uzņēmušās valsts iestādes, lai izpildītu Savienības tiesības — LESD 263. panta ceturtā daļa — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamības nosacījumi — Interese celt prasību — Tiesības celt prasību — Individuāli un tieši skarti atbalsta saņēmēji — “Ierobežota loka” jēdziens”
Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums
Prasība atcelt tiesību aktu — Fiziskas vai juridiskas personas — Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli — Absolūts šķērslis tiesas procesam — Vispārējās tiesas pienākums pārbaudīt, vai pastāv normatīvs akts, kas neparedz īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Prasība atcelt tiesību aktu — Fiziskas vai juridiskas personas — Normatīvi akti, kas neparedz īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē — Jēdziens — Komisijas lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka pastāvošā atbalsta shēmā, kas ir saistīta ar mājokļu sabiedrību vispārējo finansēšanas sistēmu, izdarītie grozījumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu — Saistību izpilde ar valsts tiesisko regulējumu — Izslēgšana
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Prasība atcelt tiesību aktu — Fiziskas vai juridiskas personas — Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli — Komisijas lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka pastāvošā atbalsta shēmā, kas ir saistīta ar mājokļu sabiedrību vispārējo finansēšanas sistēmu, izdarītie grozījumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu — Prasība, ko ir iesniedzis lēmuma pieņemšanas brīdī identificējams uzņēmums, kurš pieder ierobežotam tirgus dalībnieku lokam — Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Apelācija — Par pamatotu atzīta apelācijas sūdzība — Strīda atrisināšana pēc būtības apelācijas tiesā — Strīds, kas ir izskatāmā stāvoklī — Neesamība — Prasības pieņemamības galīga pārbaude, ko veic apelācijas instances tiesa
(Tiesas statūtu 61. pants)
Prasība atcelt tiesību aktu — Fiziskas vai juridiskas personas — Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli — Tieša ietekme — Komisijas lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka pastāvošā atbalsta shēmā, kas ir saistīta ar mājokļu sabiedrību vispārējo finansēšanas sistēmu, izdarītie grozījumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu — Regulas Nr. 659/1999 19. panta 1. punktā paredzēta procedūra — Pasākumi, kas ir pārņemti valsts tiesībās — Prasība, ko ir iesniedzis uzņēmums, kuram ir piemērojama esoša atbalsta shēma — Pieņemamība
(LESD 108. panta 1. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 19. panta 1. punkts)
Prasība atcelt tiesību aktu — Fiziskas vai juridiskas personas — Interese celt prasību — Prasība, ko ir iesniegusi esoša valsts atbalsta saņēmēja sabiedrība un kas ir vērsta pret Komisijas lēmumu, ar kuru tas ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu ar nosacījumu, ka tiek veikti daži lietderīgi pasākumi — Nosacījumi — Prasība, kas var dot labumu lietas dalībniekam, kas to cēlis — Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
Ciktāl kritērijs, kas prasības, kuru fiziska vai juridiska persona ir iesniegusi par lēmumu, kas nav tai adresēts, pieņemamībai izvirza pieņemamības nosacījumus, kuri ir noteikti LESD 263. panta ceturtajā daļā, ir absolūts šķērslis tiesas procesam, kas Savienības tiesām jebkurā brīdī ir jāpārbauda pat pēc savas ierosmes, Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt tikai nosacījumu par prasītāju individuālu skaršanu, lai to prasību atzītu par nepieņemamu LESD 263. panta ceturtās daļas otrās teikuma daļas nozīmē. Minētās prasības pieņemamība ir jāanalizē, ņemot vērā arī citus mazāk stingrus nosacījumus, kuri ir paredzēti minētā LESD 263. panta ceturtās daļas trešajā teikuma daļā un kuru pārbaudi nekādā ziņā neizslēdz individuālas skaršanas neesamības konstatēšana.
Neveicot šādu analīzi, Vispārējā tiesa pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā. Tomēr šādai kļūdai nav nozīmes, ja izrādās, ka prasītāju prasība neatbilst pieņemamības nosacījumiem, kas ir paredzēti LESD 263. panta ceturtās daļas trešajā teikuma daļā.
(sal. ar 32.–35. punktu)
Prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, ko ir iesniegusi fiziska vai juridiska persona saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas trešo teikuma daļu, lai novērtētu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, jāpievērš uzmanība tās personas nostājai, kas atsaucas uz tiesībām celt prasību. Turklāt, lai pārbaudītu, vai apstrīdētais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāatsaucas tikai uz prasības priekšmetu.
Prasība neatbilst pieņemamības nosacījumiem, kas ir paredzēti LESD 263. panta ceturtās daļas trešajā teikuma daļā, ja tā ir vērsta pret lēmumu, ar ko Komisija apstiprina esoša atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā saistības, kuras ir uzņēmušās dalībvalsts iestādes un kuras groza atbalsta shēmu, kas ir piemērojama prasītājiem, un ja minētajā lēmumā nav noteikts, kā šo saistību īstenošana īpaši un konkrēti ietekmē prasītāju darbību.
(sal. ar 37.–41. punktu)
Trešās personas var apgalvot, ka lēmums, kas ir adresēts kādai citai personai, tās skar individuāli tikai tad, ja šis lēmums tās ietekmē tām raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu faktisko apstākļu dēļ, kas tās atšķir no visām citām personām, un tad, ja visi šie faktori tās individualizē tieši tāpat kā lēmuma adresātu.
Šajā ziņā iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt to personu skaitu vai pat identitāti, uz kurām attiecas pasākums, nekādā gadījumā nenozīmē, ka šis pasākums tās skar individuāli, ja ir skaidrs, ka šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā. Tomēr, ja lēmums skar personu grupu, kas ir identificēta vai identificējama akta pieņemšanas brīdī, un, ņemot vērā šīs grupas locekļus raksturojošus kritērijus, šis akts var šīs personas skart individuāli, jo tās pieder pie ierobežota tirgus dalībnieku loka. Tas tā it īpaši var būt gadījumā, ja lēmums groza privātpersonas tiesības, kuras iegūtas pirms tā pieņemšanas.
(sal. ar 44.–46. un 49. punktu)
Saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu Tiesa Vispārējās tiesas lēmuma atcelšanas gadījumā pati var pieņemt galīgo spriedumu attiecīgā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija. Lai gan Tiesa nevar izskatīt Vispārējā tiesā celto prasību pēc būtības, tā var pieņemt galīgo nolēmumu par minētās prasības pieņemamību, ja tās rīcībā ir vajadzīgā informācija, lai to darītu.
(sal. ar 52. un 53. punktu)
Tādas prasības ietvaros, ko ir iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas otro teikuma daļu, aktam, kuru prasītāji lūdz atcelt, tie ir jāskar ne vien individuāli, bet arī tieši, līdz ar to ir nepieciešams, lai tas tieši skartu šo lietas dalībnieku tiesisko situāciju un nepieļautu jebkādas izvērtēšanas iespējas iestādēm, kas ir atbildīgas par minētā akta ieviešanu, kura ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus pastarpinātus noteikumus.
Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 19. panta 1. punktā paredzētās procedūras ietvaros Komisijas lēmums, ar ko tiek ieviesti dalībvalsts priekšlikumi, lietderīgo pasākumu priekšlikumus padara saistošus. Tas, ka grozījumi, kas ir ieviesti ar minēto lēmumu, ir pārņemti valsts tiesiskajā regulējumā, neļauj apšaubīt šo konstatējumu, jo valsts iestādēm nav novērtējuma brīvības minētā lēmuma īstenošanā. Līdz ar to minētais lēmums tieši skar minētā atbalsta saņēmēju tiesisko stāvokli.
(sal. ar 55. un 59.–61. punktu)
Ja grozījumi, kas ir izdarīti esošā atbalsta shēmā un kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienības tiesības, atbalsta saņēmēja darbības nosacījumus padara mazāk labvēlīgus nekā iepriekš, lēmuma, ar ko ir izdarīti minētie grozījumi, atcelšanas rezultātā tiek saglabāti agrākie labvēlīgākie nosacījumi. Tādējādi minētajam atbalsta saņēmējam ir leģitīma interese, lai minētais lēmums tiktu atcelts.
(sal. ar 56. un 57. punktu)