Lieta C‑86/12
Adzo Domenyo Alokpa u.c.
pret
Ministre du Travail, de l’Emploi et de l’Immigration
(Cour administrative (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Eiropas Savienības pilsonība — LESD 20. un 21. pants — Direktīva 2004/38/EK — Trešās valsts valstspiederīgā, kas ir mazu bērnu, Savienības pilsoņu, tiešs augšupējs radinieks, uzturēšanās tiesības — Savienības pilsoņi, kas ir dzimuši dalībvalstī, kurai tie nav valstspiederīgi, un kas nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos — Pamattiesības”
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 10. oktobra spriedums
Eiropas Savienības pilsonība – Līguma normas – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Nepilngadīgi savienības pilsoņi, kas nekad nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un ir vienmēr uzturējušies rezidences dalībvalstī, un kuriem ir citas dalībvalsts pilsonība – Rezidences dalībvalsts atteikums atzīt tādam trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības, kas ir minēto Savienības pilsoņu vecāks – Pieļaujamība – Pienākums izpildīt prasību par pietiekamiem līdzekļiem un visaptverošu veselības apdrošināšanas segumu rezidences dalībvalstī
(LESD 20. un 21. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkts)
Eiropas Savienības pilsonība – Līguma normas – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Nepilngadīgi savienības pilsoņi, kas nekad nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un ir vienmēr uzturējušies rezidences dalībvalstī, un kuriem ir citas dalībvalsts pilsonība – Rezidences dalībvalsts atteikums atzīt tādam trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības, kas ir minēto Savienības pilsoņu vecāks – Pieļaujamība – Nosacījums – Atteikums, ar kuru minētajiem pilsoņiem netiek liegts faktiski izmantot galvenās ar Savienības pilsoņa statusu saistītās tiesības
(LESD 20. pants)
LESD 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem atbilst situācija, kad dalībvalsts liedz trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības savā teritorijā, lai arī tikai šī valstspiederīgā apgādībā atrodas mazi bērni, Savienības pilsoņi, kuri kopā ar viņu dzīvo šajā dalībvalstī kopš dzimšanas, lai arī viņiem nav minētās dalībvalsts pilsonības un viņi nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ja šie Savienības pilsoņi neatbilst Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā nosacījumiem. Šīs pēdējās minētās direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā paredzēts, ka šādiem Savienības pilsoņiem ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem un visaptverošam veselības apdrošināšanas segumam, protam, ir jāinterpretē tādējādi, ka pietiek ar to, ka minētajiem Savienības pilsoņiem ir šādi līdzekļi, un šajā normā nav prasības par šo līdzekļu izcelsmi, tos var nodrošināt tostarp trešās valsts pilsonis, kas ir attiecīgo pilsoņu, mazu bērnu, vecāks. Tomēr, ja Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta nosacījumi nav izpildīti, LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka viņu vecākam tiek liegtas uzturēšanās tiesības rezidences dalībvalsts teritorijā.
(sal. ar 27., 29.–31. un 36. punktu un rezolutīvo daļu)
Attiecībā uz LESD 20. pantu jānorāda, ka mēdz būt arī īpašas situācijas, kurās, lai gan sekundārās tiesības par trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās tiesībām nav piemērojamas un attiecīgais Savienības pilsonis savu pārvietošanās brīvību nav īstenojis, izņēmuma kārtā uzturēšanās tiesības nevar atteikt trešās valsts valstspiederīgajam, kurš ir minētā pilsoņa ģimenes loceklis, jo citādi netiktu ievērota viņam esošās Savienības pilsonības lietderīgā iedarbība, ja šāda atteikuma dēļ šis pilsonis faktiski būtu spiests pamest Savienības teritoriju kopumā, tādējādi liedzot viņam iespēju efektīvi izmantot tiesības, kas piešķirtas ar Savienības pilsoņa statusu. Tomēr, trešās valsts valstspiederīgajam, kura pilnīgā apgādībā atrodas mazi bērni, Savienības pilsoņi, kuri kopā ar viņu dzīvo šajā dalībvalstī kopš dzimšanas, lai arī viņiem nav minētās dalībvalsts pilsonības, var baudīt atvasinātas pavadīšanas un uzturēšanās tiesības tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi tie ir. Līdz ar to principā šo Savienības pilsoņu rezidences dalībvalsts iestāžu atteikuma piešķirt uzturēšanās tiesības viņu vecākam, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, dēļ bērniem nebūtu jāpamet Savienības teritorija kopumā.
(sal. ar 32., 34. un 35. punktu)
Lieta C‑86/12
Adzo Domenyo Alokpa u.c.
pret
Ministre du Travail, de l’Emploi et de l’Immigration
(Cour administrative (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Eiropas Savienības pilsonība — LESD 20. un 21. pants — Direktīva 2004/38/EK — Trešās valsts valstspiederīgā, kas ir mazu bērnu, Savienības pilsoņu, tiešs augšupējs radinieks, uzturēšanās tiesības — Savienības pilsoņi, kas ir dzimuši dalībvalstī, kurai tie nav valstspiederīgi, un kas nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos — Pamattiesības”
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 10. oktobra spriedums
Eiropas Savienības pilsonība — Līguma normas — Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā — Direktīva 2004/38 — Nepilngadīgi savienības pilsoņi, kas nekad nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un ir vienmēr uzturējušies rezidences dalībvalstī, un kuriem ir citas dalībvalsts pilsonība — Rezidences dalībvalsts atteikums atzīt tādam trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības, kas ir minēto Savienības pilsoņu vecāks — Pieļaujamība — Pienākums izpildīt prasību par pietiekamiem līdzekļiem un visaptverošu veselības apdrošināšanas segumu rezidences dalībvalstī
(LESD 20. un 21. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkts)
Eiropas Savienības pilsonība — Līguma normas — Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā — Nepilngadīgi savienības pilsoņi, kas nekad nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un ir vienmēr uzturējušies rezidences dalībvalstī, un kuriem ir citas dalībvalsts pilsonība — Rezidences dalībvalsts atteikums atzīt tādam trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības, kas ir minēto Savienības pilsoņu vecāks — Pieļaujamība — Nosacījums — Atteikums, ar kuru minētajiem pilsoņiem netiek liegts faktiski izmantot galvenās ar Savienības pilsoņa statusu saistītās tiesības
(LESD 20. pants)
LESD 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem atbilst situācija, kad dalībvalsts liedz trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības savā teritorijā, lai arī tikai šī valstspiederīgā apgādībā atrodas mazi bērni, Savienības pilsoņi, kuri kopā ar viņu dzīvo šajā dalībvalstī kopš dzimšanas, lai arī viņiem nav minētās dalībvalsts pilsonības un viņi nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ja šie Savienības pilsoņi neatbilst Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā nosacījumiem. Šīs pēdējās minētās direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā paredzēts, ka šādiem Savienības pilsoņiem ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem un visaptverošam veselības apdrošināšanas segumam, protam, ir jāinterpretē tādējādi, ka pietiek ar to, ka minētajiem Savienības pilsoņiem ir šādi līdzekļi, un šajā normā nav prasības par šo līdzekļu izcelsmi, tos var nodrošināt tostarp trešās valsts pilsonis, kas ir attiecīgo pilsoņu, mazu bērnu, vecāks. Tomēr, ja Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta nosacījumi nav izpildīti, LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka viņu vecākam tiek liegtas uzturēšanās tiesības rezidences dalībvalsts teritorijā.
(sal. ar 27., 29.–31. un 36. punktu un rezolutīvo daļu)
Attiecībā uz LESD 20. pantu jānorāda, ka mēdz būt arī īpašas situācijas, kurās, lai gan sekundārās tiesības par trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās tiesībām nav piemērojamas un attiecīgais Savienības pilsonis savu pārvietošanās brīvību nav īstenojis, izņēmuma kārtā uzturēšanās tiesības nevar atteikt trešās valsts valstspiederīgajam, kurš ir minētā pilsoņa ģimenes loceklis, jo citādi netiktu ievērota viņam esošās Savienības pilsonības lietderīgā iedarbība, ja šāda atteikuma dēļ šis pilsonis faktiski būtu spiests pamest Savienības teritoriju kopumā, tādējādi liedzot viņam iespēju efektīvi izmantot tiesības, kas piešķirtas ar Savienības pilsoņa statusu. Tomēr, trešās valsts valstspiederīgajam, kura pilnīgā apgādībā atrodas mazi bērni, Savienības pilsoņi, kuri kopā ar viņu dzīvo šajā dalībvalstī kopš dzimšanas, lai arī viņiem nav minētās dalībvalsts pilsonības, var baudīt atvasinātas pavadīšanas un uzturēšanās tiesības tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi tie ir. Līdz ar to principā šo Savienības pilsoņu rezidences dalībvalsts iestāžu atteikuma piešķirt uzturēšanās tiesības viņu vecākam, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, dēļ bērniem nebūtu jāpamet Savienības teritorija kopumā.
(sal. ar 32., 34. un 35. punktu)