Lieta C‑59/12

BKK Mobil Oil Körperschaft des öffentlichen Rechts

pret

Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 2005/29/EK — Negodīga komercprakse — Piemērošanas joma — Maldinoša informācija, ko izplatījusi veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas slimokase — Slimokase, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 3. oktobra spriedums

Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Piemērošanas joma – Jēdziens “tirgotājs” – Veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas slimokase, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 preambulas 23. apsvērums un 1. pants, 2. panta a) un b) punkts un 6. panta 1. punkts)

Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Direktīvu 84/450 un Direktīvas 97/7, 98/27 un 2002/65 un Regulu Nr. 2006/2004, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās ratione personae piemērošanas jomā ietilpst publisko tiesību subjekts, kam uzticēts tāds vispārējo interešu uzdevums kā veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā esošas slimokases pārvaldība.

No Direktīvas 2005/29 2. panta b) punkta redakcijas vispirms izriet, ka Savienības likumdevējs ir nostiprinājis īpaši plašu jēdzienu “tirgotājs”, kas ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic darbību pret atlīdzību, un no tā piemērošanas jomas nav izslēgti ne subjekti, kam uzticēts vispārējo interešu uzdevums, ne arī tādi, kam ir publisko tiesību subjekta statuss. Turklāt, ņemot vērā minētās direktīvas 2. panta a) un b) punktā izklāstīto definīciju pašu formulējumu, jēdziena “tirgotājs” nozīme un piemērojamība kāda ir paredzēta tajā, ir jānosaka salīdzinājumā ar korelatīvu, taču pretēju jēdzienu “patērētājs”. Taču, kā it īpaši izriet no Negodīgas komercprakses direktīvas 1. panta un tās preambulas 23. apsvēruma, tās mērķis ir nodrošināt vispārēju augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, pilnīgi saskaņojot noteikumus par negodīgu komercpraksi, tostarp tirgotāju negodīgu reklāmu attiecībā uz patērētājiem. Minētās direktīvas interpretācijas mērķiem patērētāja jēdzienam ir ļoti būtiska nozīme, jo tās noteikumi ir paredzēti galvenokārt patērētājam, kam negodīga komercprakse ir adresēta un kurš no tās cieš.

Šajā ziņā gadījumā, kad slimokases, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts, dalībnieki var tikt maldināti, jo šis [tiesību] subjekts izplata maldinošu reklāmu, viņiem liedzot iespēju izdarīt pamatotu izvēli un tādējādi liekot viņiem pieņemt lēmumu, kādu viņi, neesot šādai informācijai, nebūtu pieņēmuši, kā tas ir arī paredzēts Direktīvas 2005/29 6. panta 1. punktā, nav nozīmes attiecīgā [tiesību] subjekta publiskajam vai privātajam raksturam, tāpat kā specifiskajam uzdevumam, ko šis pēdējais minētais veic.

(sal. ar 32.–34., 36., 37. un 41. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑59/12

BKK Mobil Oil Körperschaft des öffentlichen Rechts

pret

Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 2005/29/EK — Negodīga komercprakse — Piemērošanas joma — Maldinoša informācija, ko izplatījusi veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas slimokase — Slimokase, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 3. oktobra spriedums

Tiesību aktu tuvināšana — Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem — Direktīva 2005/29 — Piemērošanas joma — Jēdziens “tirgotājs” — Veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas slimokase, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts — Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 preambulas 23. apsvērums un 1. pants, 2. panta a) un b) punkts un 6. panta 1. punkts)

Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Direktīvu 84/450 un Direktīvas 97/7, 98/27 un 2002/65 un Regulu Nr. 2006/2004, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās ratione personae piemērošanas jomā ietilpst publisko tiesību subjekts, kam uzticēts tāds vispārējo interešu uzdevums kā veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā esošas slimokases pārvaldība.

No Direktīvas 2005/29 2. panta b) punkta redakcijas vispirms izriet, ka Savienības likumdevējs ir nostiprinājis īpaši plašu jēdzienu “tirgotājs”, kas ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic darbību pret atlīdzību, un no tā piemērošanas jomas nav izslēgti ne subjekti, kam uzticēts vispārējo interešu uzdevums, ne arī tādi, kam ir publisko tiesību subjekta statuss. Turklāt, ņemot vērā minētās direktīvas 2. panta a) un b) punktā izklāstīto definīciju pašu formulējumu, jēdziena “tirgotājs” nozīme un piemērojamība kāda ir paredzēta tajā, ir jānosaka salīdzinājumā ar korelatīvu, taču pretēju jēdzienu “patērētājs”. Taču, kā it īpaši izriet no Negodīgas komercprakses direktīvas 1. panta un tās preambulas 23. apsvēruma, tās mērķis ir nodrošināt vispārēju augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, pilnīgi saskaņojot noteikumus par negodīgu komercpraksi, tostarp tirgotāju negodīgu reklāmu attiecībā uz patērētājiem. Minētās direktīvas interpretācijas mērķiem patērētāja jēdzienam ir ļoti būtiska nozīme, jo tās noteikumi ir paredzēti galvenokārt patērētājam, kam negodīga komercprakse ir adresēta un kurš no tās cieš.

Šajā ziņā gadījumā, kad slimokases, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts, dalībnieki var tikt maldināti, jo šis [tiesību] subjekts izplata maldinošu reklāmu, viņiem liedzot iespēju izdarīt pamatotu izvēli un tādējādi liekot viņiem pieņemt lēmumu, kādu viņi, neesot šādai informācijai, nebūtu pieņēmuši, kā tas ir arī paredzēts Direktīvas 2005/29 6. panta 1. punktā, nav nozīmes attiecīgā [tiesību] subjekta publiskajam vai privātajam raksturam, tāpat kā specifiskajam uzdevumam, ko šis pēdējais minētais veic.

(sal. ar 32.–34., 36., 37. un 41. punktu un rezolutīvo daļu)