Lieta C‑32/12
Soledad Duarte Hueros
pret
Autociba SA un Automóviles Citroën España SA
(Juzgado de Primera Instancia no 2 de Badajoz lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Direktīva 1999/44/EK — Patērētāja tiesības preces neatbilstības gadījumā — Šīs neatbilstības nenozīmīgais raksturs — Līguma atcelšanas izslēgšana — Valsts tiesas kompetence”
Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 3. oktobra spriedums
Eiropas Savienības tiesības – Tieša iedarbība – Valsts procesuālie noteikumi – Piemērošanas nosacījumi – Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana
Tiesību aktu tuvināšana – Patērētāju tiesību aizsardzība – Patēriņa preču pārdošana un saistītās garantijas – Direktīva 1999/44 – Pārdevēja atbildība piegādātās preces neatbilstīguma gadījumā – Attiecīgs cenas samazinājums nenozīmīgas neatbilstības gadījumā – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesai nav ļauts pašai pēc savas ierosmes piešķirt cenas samazinājumu – Efektivitātes principa pārkāpums – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44 2. panta 1. punkts, 3. pants un 11. panta 1. punkta pirmā daļa)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34. punktu)
Direktīva 1999/44 par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā gadījumā, ja patērētājs, kuram ir tiesības uz attiecīgu pārdošanas līgumā noteiktās preces cenas samazinājumu, tiesā ir prasījis vienīgi šī līguma atcelšanu, bet to nav iespējams panākt šīs preces neatbilstības nenozīmīgā rakstura dēļ, valsts tiesai, kura izskata lietu, nav ļauts pašai pēc savas ierosmes piešķirt šādu samazinājumu, kaut arī minētajam patērētājam nav tiesību nedz precizēt savu sākotnējo prasību, nedz arī celt jaunu prasību šajā nolūkā.
Šādā sistēmā no patērētāja būtībā tiek prasīts iepriekš paredzēt tā ar preces neatbilstības juridisko kvalifikāciju saistītā vērtējuma iznākumu, kas galīgi ir jāveic kompetentajai tiesai un kas tādējādi padara patērētājam Direktīvas 1999/44 3. panta 5. punktā piešķirto aizsardzību par pilnīgi nejaušu faktoru un līdz ar to – par neatbilstošu. Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja šāds vērtējums izrādās īpaši sarežģīts, kā rezultātā galvenā loma šajā kvalificēšanā ir tiesas, kura izskata lietu, veiktajai izmeklēšanai. Šajos apstākļos šis regulējums neatbilst efektivitātes principam, jo ar to tiesvedībās, ko piegādātās preces neatbilstības pārdošanas līgumam gadījumā ir ierosinājuši patērētāji, ir pārmērīgi apgrūtināta vai pat padarīta neiespējama tās aizsardzības īstenošana, ko ar Direktīvu 1999/44 paredzēts piešķirt patērētājiem. Valsts tiesai ir jāpārbauda, kādas valsts tiesību normas ir piemērojamas tajā izskatāmajā lietā, un jāveic visas tās kompetencē ietilpstošās darbības, lai nodrošinātu Direktīvas 1999/44 3. panta 5. punkta pilnīgu iedarbību un sasniegtu direktīvas mērķim atbilstošu risinājumu.
(sal. ar 39., 40.–43. punktu un rezolutīvo daļu)
Lieta C‑32/12
Soledad Duarte Hueros
pret
Autociba SA un Automóviles Citroën España SA
(Juzgado de Primera Instancia no 2 de Badajoz lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Direktīva 1999/44/EK — Patērētāja tiesības preces neatbilstības gadījumā — Šīs neatbilstības nenozīmīgais raksturs — Līguma atcelšanas izslēgšana — Valsts tiesas kompetence”
Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 3. oktobra spriedums
Eiropas Savienības tiesības — Tieša iedarbība — Valsts procesuālie noteikumi — Piemērošanas nosacījumi — Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana
Tiesību aktu tuvināšana — Patērētāju tiesību aizsardzība — Patēriņa preču pārdošana un saistītās garantijas — Direktīva 1999/44 — Pārdevēja atbildība piegādātās preces neatbilstīguma gadījumā — Attiecīgs cenas samazinājums nenozīmīgas neatbilstības gadījumā — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesai nav ļauts pašai pēc savas ierosmes piešķirt cenas samazinājumu — Efektivitātes principa pārkāpums — Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44 2. panta 1. punkts, 3. pants un 11. panta 1. punkta pirmā daļa)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34. punktu)
Direktīva 1999/44 par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā gadījumā, ja patērētājs, kuram ir tiesības uz attiecīgu pārdošanas līgumā noteiktās preces cenas samazinājumu, tiesā ir prasījis vienīgi šī līguma atcelšanu, bet to nav iespējams panākt šīs preces neatbilstības nenozīmīgā rakstura dēļ, valsts tiesai, kura izskata lietu, nav ļauts pašai pēc savas ierosmes piešķirt šādu samazinājumu, kaut arī minētajam patērētājam nav tiesību nedz precizēt savu sākotnējo prasību, nedz arī celt jaunu prasību šajā nolūkā.
Šādā sistēmā no patērētāja būtībā tiek prasīts iepriekš paredzēt tā ar preces neatbilstības juridisko kvalifikāciju saistītā vērtējuma iznākumu, kas galīgi ir jāveic kompetentajai tiesai un kas tādējādi padara patērētājam Direktīvas 1999/44 3. panta 5. punktā piešķirto aizsardzību par pilnīgi nejaušu faktoru un līdz ar to – par neatbilstošu. Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja šāds vērtējums izrādās īpaši sarežģīts, kā rezultātā galvenā loma šajā kvalificēšanā ir tiesas, kura izskata lietu, veiktajai izmeklēšanai. Šajos apstākļos šis regulējums neatbilst efektivitātes principam, jo ar to tiesvedībās, ko piegādātās preces neatbilstības pārdošanas līgumam gadījumā ir ierosinājuši patērētāji, ir pārmērīgi apgrūtināta vai pat padarīta neiespējama tās aizsardzības īstenošana, ko ar Direktīvu 1999/44 paredzēts piešķirt patērētājiem. Valsts tiesai ir jāpārbauda, kādas valsts tiesību normas ir piemērojamas tajā izskatāmajā lietā, un jāveic visas tās kompetencē ietilpstošās darbības, lai nodrošinātu Direktīvas 1999/44 3. panta 5. punkta pilnīgu iedarbību un sasniegtu direktīvas mērķim atbilstošu risinājumu.
(sal. ar 39., 40.–43. punktu un rezolutīvo daļu)