|
8.2.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 39/7 |
Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 21. novembra spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dixons Retail plc/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
(Lieta C-494/12) (1)
(Direktīva 2006/112/EK - Pievienotās vērtības nodoklis - Preču piegāde - Jēdziens - Krāpnieciska bankas kartes izmantošana)
2014/C 39/11
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
First-tier Tribunal (Tax Chamber)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Dixons Retail plc
Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — First-tier Tribunal (Tax Chamber) — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 14. panta 1. punkta un 73. panta interpretācija — “Preču piegādes” jēdziens — Piegāde pēc maksājuma, kas veikts neatļautā veidā un krāpnieciski lietojot kredītkarti
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 2. panta 1. punkta, 5. panta 1. punkts un 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kā arī Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 14. panta 1. punkts un 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie fiziska preces nodošana pircējam, kurš krāpnieciski lieto bankas karti kā maksāšanas līdzekli, ir uzskatāma par “preču piegādi” Direktīvas 2006/112 2. panta 1. punkta, 5. panta 1. punkta, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 14. panta 1. punkta izpratnē un ka maksājums, ko saistībā ar šādu nodošanu kāda trešā persona veikusi atbilstoši starp šo trešo personu un šīs preces piegādātāju noslēgtajam līgumam, saskaņā ar kuru šī trešā persona apņēmusies šim piegādātājam samaksāt par precēm, kuras tas pārdevis pircējiem, kuri lieto šādu karti kā maksāšanas līdzekli, ir uzskatāms par “atlīdzību” Sestās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta un Direktīvas 2006/112 73. panta izpratnē.