27.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 138/2


Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 5. marta spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Copydan Båndkopi/Nokia Danmark A/S

(Lieta C-463/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 6. pants - Reproducēšanas tiesības - Izņēmums - Kopēšana privātai lietošanai - Ar mobilo telefonu atmiņas karšu palīdzību veikta reproducēšana - Taisnīga atlīdzība - Nodeva par datu nesējiem - Vienlīdzīga attieksme - Nodevas atmaksāšana - Minimāls kaitējums)

(2015/C 138/02)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Copydan Båndkopi

Atbildētāja: Nokia Danmark A/S

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta taisnīgas atlīdzības samaksa atbilstoši izņēmumam attiecībā uz reproducēšanas tiesībām kopēšanai privātai lietošanai saistībā ar tādiem daudzfunkcionāliem datu nesējiem kā, piemēram, mobilo telefonu atmiņas kartes neatkarīgi no tā, vai šo datu nesēju galvenā funkcija ir kopēšana privātai lietošanai vai nē, ar nosacījumu, ka viena no šo datu nesēju funkcijām, pat ja tā ir tikai sekundāra, ļauj to turētājiem izmantot tos šim nolūkam. Tomēr šīs funkcijas galvenais vai sekundārais raksturs un datu nesēja spējas veikt reproducēšanu relatīvais nozīmīgums var ietekmēt maksājamās taisnīgās atlīdzības apmēru. Ciktāl tiesību subjektiem radītais kaitējums tiktu uzskatīts par minimālu, minētās funkcijas nodrošināšana varētu neradīt pienākumu maksāt šo atlīdzību;

2)

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā nodeva, kas paredzēta taisnīgas atlīdzības finansēšanai atbilstoši izņēmumam attiecībā uz reproducēšanas tiesībām kopēšanai privātai lietošanai, ir attiecināta uz tādu datu nesēju izplatīšanu, kuri var tikt izmantoti reproducēšanai privātai lietošanai, kā, piemēram, mobilo telefonu atmiņas kartes, bet kurā šī nodeva nav attiecināta uz sastāvdaļām, kuras galvenokārt paredzētas kopiju privātai lietošanai uzglabāšanai, kā, piemēram, MP3 atskaņotāju iekšējā atmiņa, ar nosacījumu, ka šīs dažādās datu nesēju kategorijas un sastāvdaļas nav salīdzināmas vai ka saistībā ar tām pastāvošā atšķirīgā attieksme ir pamatota, par ko ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai;

3)

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru nodeva, kas paredzēta taisnīgas atlīdzības finansēšanai atbilstoši izņēmumam attiecībā uz reproducēšanas tiesībām kopēšanai privātai lietošanai, tiek iekasēta no ražotājiem un importētājiem, kuri pārdod mobilo telefonu atmiņas kartes uzņēmumiem, zinot, ka tās ir paredzēts pārdot tālāk, bet nezinot, vai šo atmiņas karšu galīgie pircēji ir privātpersonas vai uzņēmumi, ar nosacījumu, ka:

šādas sistēmas ieviešana ir pamatota ar praktiskām grūtībām;

personas, kam jāveic maksājums, ir atbrīvotas no minētās nodevas samaksas, ja tās pierāda, ka tās ir pārdevušas mobilo telefonu atmiņas kartes personām, kas nav fiziskās personas, mērķiem, kas acīmredzami nav saistīti ar reproducēšanu privātai lietošanai, ciktāl šis atbrīvojums nevar aprobežoties tikai ar pārdošanu uzņēmumiem, kas ir reģistrēti organizācijā, kura administrē attiecīgo nodevu;

minētajā sistēmā ir paredzētas tādas tiesības uz šīs nodevas atmaksu, kas ir efektīvas un pārmērīgi neapgrūtina samaksātās nodevas atmaksu, ciktāl šī atmaksāšana var tikt veikta tikai galīgajam šādas atmiņas kartes pircējam, kuram šajā ziņā ir jābūt iesniegušam pieteikumu minētajā organizācijā;

4)

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts, lasot to šīs direktīvas preambulas 35. apsvēruma gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to dalībvalstīm ir ļauts noteiktos gadījumos, kas ietilpst izņēmuma attiecībā uz reproducēšanas tiesībām kopēšanai privātai lietošanai piemērošanas jomā, paredzēt atbrīvojumu no taisnīgas atlīdzības samaksas atbilstoši šim izņēmumam, ja tiesību subjektiem radītais kaitējums šajos gadījumos ir minimāls. Dalībvalstu kompetencē ir noteikt šāda kaitējuma robežvērtību, ievērojot, ka šīs robežvērtības piemērošanai tostarp ir jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam;

5)

Direktīva 2001/29 ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja dalībvalsts saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 2. punktu ir nolēmusi no šīs tiesību normas materiālās piemērošanas jomas izslēgt jebkādas tiesību subjektu tiesības atļaut to darbu reproducēšanu privātai lietošanai, tiesību subjekta piešķirtā atļauja tā darbus saturošo datņu izmantošanai nevar ietekmēt pienākumu samaksāt taisnīgu atlīdzību atbilstoši izņēmumam attiecībā uz reproducēšanas tiesībām par atbilstoši minētās direktīvas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam veikto reproducēšanu ar šo datņu palīdzību un pati par sevi nevar radīt attiecīgo datņu izmantotājam pienākumu samaksāt minētajam tiesību subjektam jebkādu atlīdzību;

6)

Direktīvas 2001/29 6. pantā minēto tehnoloģisko pasākumu īstenošana saistībā ar tādām ierīcēm, kas tiek izmantotas aizsargāto darbu reproducēšanai, kā DVD, CD un MP3 atskaņotāji vai datori nevar ietekmēt pienākumu maksāt taisnīgo atlīdzību atbilstoši izņēmumam attiecībā uz reproducēšanas tiesībām par reproducēšanu privātai lietošanai, kura ir veikta ar šīm ierīcēm. Tomēr minētā īstenošana var ietekmēt šīs atlīdzības konkrēto apmēru;

7)

Direktīva 2001/29 nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta taisnīgas atlīdzības samaksa atbilstoši izņēmumam attiecībā uz reproducēšanas tiesībām par reproducēšanu, kas ir veikta, izmantojot nelikumīgus avotus, proti, izmantojot aizsargātus darbus, kas ir nodoti publiskai lietošanai bez tiesību subjektu atļaujas;

8)

Direktīva 2001/29 pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta taisnīgas atlīdzības samaksa atbilstoši izņēmumam attiecībā uz reproducēšanas tiesībām par aizsargāto darbu reproducēšanu, ko fiziska persona ir veikusi no trešai personai piederošas ierīces vai ar tās palīdzību.


(1)  OV C 399, 22.12.2012.