1)
|
Francijas Republika, neveicot pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu visu tai noteikto prasību, kas paredzētas Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. panta 4. punktā, to lasot kopā ar šīs direktīvas II pielikuma A punkta 1)–3) un 5) apakšpunktu, kā arī III pielikuma 1. punkta 1)–3) apakšpunktu un 2. punktu, īstenošanu, nav izpildījusi tai minētajā direktīvā noteiktos pienākumus, jo valsts tiesiskajā regulējumā, kas pieņemts, lai nodrošinātu tās īstenošanu:
—
|
nav paredzēti I tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposmi attiecībā uz zemkopības kultūrām, kas iesētas rudenī, kā arī pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem iesētām ganībām;
|
—
|
zemkopības kultūrām, kas iesētas pavasarī, noteiktais I tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposms attiecas tikai uz jūliju un augustu;
|
—
|
zemkopības kultūrām, kas iesētas rudenī, II tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizliegums attiecas uz laikposmu no 1. novembra līdz 15. janvārim un tām pašām kultūrām noteiktais III tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizliegums nav pagarināts pēc 15. janvāra;
|
—
|
zemkopības kultūrām, kas iesētas pavasarī, noteiktais II tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposms nav pagarināts pēc 15. janvāra;
|
—
|
pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem iesētām ganībām noteiktais II tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposms ir paredzēts, tikai sākot no 15. novembra, un minētajām ganībām un kalnainajos reģionos noteiktais III tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizliegums nav pagarināts līdz februāra beigām;
|
—
|
līdz 2016. gada 1. jūlijam glabātuvju ietilpību aprēķinā joprojām varēs tikt ņemti vērā minētās direktīvas prasībām neatbilstoši iestrādes aizlieguma datumi;
|
—
|
ir atļauta desmit mēnešus ilga kompakto salmu kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka;
|
—
|
šajā tiesiskajā regulējumā nav nodrošināts, lai lauksaimnieki un uzraudzības iestādes varētu pareizi aprēķināt slāpekļa daudzumu, kāds var tikt iestrādāts, lai nodrošinātu mēslošanas līdzsvaru;
|
—
|
attiecībā uz piena govīm slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, pamatojoties uz izdalītā slāpekļa daudzumu, kurā netiek ņemti vērā dažādi piena ražošanas līmeņi, un balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;
|
—
|
attiecībā uz citiem liellopiem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;
|
—
|
cūku cietajiem kūtsmēsliem nav noteikti slāpekļa izplūdes rādītāji;
|
—
|
attiecībā uz mājputniem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 60 % izgarošanas koeficientu;
|
—
|
attiecībā uz aitām slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;
|
—
|
attiecībā uz kazām slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;
|
—
|
attiecībā uz zirgiem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;
|
—
|
attiecībā uz trušiem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 60 % izgarošanas koeficientu;
|
—
|
minētajā tiesiskajā regulējumā atbilstoši tiesiskās noteiktības principa prasībām nav ietverti skaidri, precīzi un objektīvi kritēriji attiecībā uz mēslošanas līdzekļu iestrādes nosacījumiem augsnē stāvās nogāzēs, un
|
—
|
ir atļauta I un III tipa mēslošanas līdzekļu iestrāde sasalušā augsnē, I tipa mēslošanas līdzekļu iestrāde ar sniegu klātā augsnē, mēslošanas līdzekļu iestrāde tad, ja atbilstoši sasalšanas un atkušanas 24 stundu ciklam ir sasalusi vienīgi augsnes virskārta, kā arī kompakto salmu kūtsmēslu un kompostētu kūtsmēslu iestrāde sasalušā augsnē.
|
|