22.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 85/3 |
Tiesas (virspalāta) 2014. gada 15. janvāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Association de médiation sociale/Union locale des syndicats CGT u.c.
(Lieta C-176/12) (1)
(Sociālā politika - Direktīva 2002/14/EK - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 27. pants - Personāla pārstāvju institūciju ieviešanas sasaiste ar atsevišķiem nodarbināto darbinieku sliekšņiem - Sliekšņu aprēķināšana - Valsts tiesiskais regulējums, kas ir pretrunā Savienības tiesībām - Valsts tiesas loma)
2014/C 85/04
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Pamatlietas puses
Prasītājs: Association de médiation sociale
Atbildētāji: Union locale des syndicats CGT, Hichem Laboubi, Union départementale CGT des Bouche-du-Rhône, Confédération générale du travail (CGT)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par darbinieku pārstāvību (OV L 80, 29. lpp.), normu interpretācija — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27., 51., 52. un 53. panta interpretācija — LES 6. panta 1. un 3. punkta interpretācija — Iespēja atsaukties uz iepriekš minētajiem tiesību noteikumiem strīdā starp indivīdiem, lai pārbaudītu direktīvas transponējošā valsts pasākuma atbilstību — Tādas valsts tiesību normas pieņemamība, ar kuru no uzņēmuma darbinieku skaita, īpaši nolūkā noteikt likumisko slieksni personāla pārstāvju institūta iedibināšanai, tiek izslēgti darbinieki, ar kuriem noslēgti konkrētas kategorijas darba līgumi
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pants — viens pats vai kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, tiesību normām, — ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tāds valsts noteikums šīs direktīvas transponēšanai, kāds ir Francijas Darba kodeksa L. 1111-3. pants, nav saderīgs ar Savienības tiesībām, uz to nevar atsaukties strīdā starp indivīdiem, lai netiktu piemērota valsts tiesību norma, kas ir pretrunā Savienības tiesībām.