|
7.9.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 260/12 |
Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 18. jūlija spriedums (Administrativen sad Plovdiv (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — AES-3C MARITZA EAST 1 EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite
(Lieta C-124/12) (1)
(Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 168. panta a) punkts un 176. pants - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Izdevumi saistībā ar personālam paredzētu preču iegādi un pakalpojumu sniegšanu - Nodokļa maksātāja, kas izmanto tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, rīcībā nodots personāls, kuru nodarbina cits nodokļa maksātājs)
2013/C 260/21
Tiesvedības valoda — bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad Plovdiv
Lietas dalībnieki pamatprocesā
Prasītāja: AES-3C MARITZA EAST 1 EOOD
Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Plovdiv — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 168. panta a) punkta un 176. panta interpretācija — Piemērošanas joma — Tiesību atskaitīt samaksāto priekšnodokli ierobežojums — Sabiedrība, kurai nav sava personāla, bet kura nomā darbiniekus uz pilnu laiku, pamatojoties uz līgumu par citā sabiedrībā nodarbināta personāla nodošanu rīcībā — Atteikums attiecībā uz tiesībām atskaitīt PVN par saņemtajiem transporta pakalpojumiem, iegādātajiem darba apģērbiem un darba aizsardzības līdzekļiem, kā arī par darbinieku komandējumu izdevumiem, jo attiecīgās preces un pakalpojumi bez atlīdzības tiek sniegti fiziskām personām, kuras strādā sabiedrības labā, kurām šī sabiedrība nav darba devējs
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punkts un 176. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesību aktu, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājam, kam rodas izmaksas par šī nodokļa maksātāja labā nodarbinātu personu transporta pakalpojumiem, darba apģērbiem, darba aizsardzības līdzekļiem un komandējumiem, nav tiesību atskaitīt pievienotās vērtības nodokli attiecībā uz šīm izmaksām, jo tā rīcībā minētās personas nodod cits tiesību subjekts, un tāpēc šā tiesību akta izpratnē tās nevar tikt uzskatītas par nodokļa maksātāja darbiniekiem, pat ja var tikt uzskatīts, ka minētajām izmaksām ir tieša un tūlītēja saikne ar vispārējām izmaksām, kas saistītas ar minētā nodokļa maksātāja saimniecisko darbību kopumu; |
|
2) |
Direktīvas 2006/112 176. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj, ka dalībvalsts brīdī, kad pievienojas Eiropas Savienībai, attiecībā uz tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu ievieš ierobežojumu saskaņā ar valsts tiesību normu, kurā attiecībā uz tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu par precēm un pakalpojumiem, kuru piegāde vai sniegšana ir paredzēta bez atlīdzības, vai par darbībām, kas nav saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ir paredzēts izņēmums, kaut gan šāds izņēmums nebija paredzēts tiesību aktā, kas bija spēkā līdz minētās pievienošanās dienai. Valsts tiesas pienākums ir interpretēt pamatlietā aplūkotos valsts noteikumus, ciktāl iespējams, saskaņā ar Savienības tiesībām. Gadījumā, ja šāda interpretācija izrādītos neiespējama, valsts tiesai šie noteikumi jāatstāj nepiemēroti, jo tie ir pretrunā Direktīvas 2006/112 176. panta otrajai daļai. |