19.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/29


Prasība, kas celta 2011. gada 15. septembrī — Apvienotā Karaliste/ECB

(Lieta T-496/11)

2011/C 340/58

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — K. Beal, barrister, un S. Ossowski, Treasury Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā Banka

Prasītājas prasījumi

Atcelt Eiropas Centrālās Bankas (“ECB”) 2011. gada 5. jūlijā publicētos Eurosistēmas pārraudzības politikas pamatprincipus (1), ciktāl tie paredz [infrastruktūras] atrašanās vietas politiku, kas piemērojama centrālo darījuma partneru klīringa sistēmām (“CCPs”), kas izveidotas eurosistēmā neietilpstošās dalībvalstīs.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

ECB nebija kompetenta vai nu vispār publicēt apstrīdēto tiesību aktu, vai arī to publicēt, neizsludinot tādu likumdošanas instrumentu kā Padomes vai pašas ECB pieņemtu Regulu.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

apstrīdētais tiesību akts vai nu de jure vai de facto uzliks pienākumu piemērot prasību par atrašanās vietu centrālo darījuma partneru klīringa sistēmām, kuri vēlas uzņemties tādus klīringa vai naudas norēķina darījumus euro valūtā, kuri pārsniedz noteiktu dienas tirdzniecības apjomu. Ar apstrīdēto tiesību aktu tiek pārkāpti LESD 48., 56. un/vai 63. pants visi kopā vai katrs atsevišķi, ciktāl

a)

ārpus euro zonas dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, izveidotās CCPs būs jāmaina to galvenās administrācijas un kontroles atrašanās vieta uz dalībvalstīm, kas ietilpst eurosistēmā. Tāpat šīm CCPs būs jāpārreģistrējas par citas dalībvalsts tiesībās atzītām juridiskām personām;

b)

gadījumā, ja šādas CCPs nemainīs savu atrašanās vietu, kā tiek prasīts, tām tiks liegta tāda piekļuve eurosistēmas dalībvalstu finanšu tirgiem, kāda ir šo dalībvalstu teritorijās esošajām CCPs, vai piekļuva tiks liegta pilnībā;

c)

šādas nerezidējošās CCPs nevarēs izmantot saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem vai pavisam ECB vai eurosistēmas valstu centrālo banku(“VCBs”) piedāvātās privilēģijas;

d)

rezultātā šādu CCPs iespēja piedāvāt klīringa vai naudas norēķina pakalpojumus euro valūtā Savienības klientiem būs ierobežota vai pat pilnībā liegta.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka

ar apstrīdēto tiesību aktu tiek pārkāpts LESD 101. un/vai 102. pants, skatot tos kopā ar LESD 106. pantu un LES 13. pantu, jo:

a)

ar to faktiski tiek prasīts, ka visi klīringa darījumi euro valūtā, kas pārsniedz noteiktu līmeni, ir jāveic euro zonas dalībvalstī esošai CCPs;

b)

ar to euro zonas VCBs faktiski tiek mudinātas nepiegādāt euro valūtas rezerves tām CCPs, kas atrodas euro zonā neietilpstošās dalībvalstīs, ja šīs rezerves pārsniedz lēmumā noteiktos sliekšņus.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka

prasība euro zonā neietilpstošās dalībvalstīs esošām CCPs reģistrēties kā citai juridiskai personai un mainīt atrašanās vietu ir uzskatāma par tiešu vai netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ. Ar šādu prasību tiek pārkāpts arī ES vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips, jo dažādās valstīs izveidotām CCPs tiek piemērota dažāda attieksme bez objektīva pamatojuma.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka

neuzņemoties pienākumu pierādīt, ka šādus ierobežojumus nav iespējams pamatot ar sabiedrības interešu apsvērumiem (tādējādi uzliekot ECB pienākumu izklāstīt izņēmuma gadījumus, ja tā vēlas), Apvienotā Karaliste apgalvo, ka ikviens ECB izvirzīts sabiedrības interešu apsvērums neizpildītu samērīguma prasību, jo ir pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai nodrošinātu to finanšu iestāžu kontroli, kas atrodas Savienībā, bet ārpus euro zonas.


(1)  Sabiedrībai darīti zināmi ar to publicēšanu ECB mājas lapā 2011. gada 5. jūlijā.