15.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/7

Prasība, kas celta 2009. gada 29. jūlijā — Barloworld/Komisija

(Lieta T-459/11)

2011/C 305/09

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Barloworld International, S.L. (Madride, Spānija) (pārstāvji — F. Alcaraz Gutierrez un A. J. de la Cruz Martínez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punktu, ciktāl tajā ir atzīts, ka Spānijas Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli konsolidētās redakcijas [Texto Refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades, turpmāk tekstā — “TRLIS”] 12. panta 5. punktā ir LESD 107. panta 1. punktā paredzētie valsts atbalsta elementi, un nav sniegts LESD 296. pantā prasītais pamatojums;

—

pakārtoti, atbilstoši tiesiskās paļāvības principam atcelt pārsūdzētā lēmuma 1. panta 2. un 3. punktu, ciktāl tajos nav atļauts darījumiem, kas veikti no dienas, kad Komisija publicēja lēmumu par lietas uzsākšanu (2007. gada 21. decembris), līdz dienai, kad publicēts apstrīdētais lēmums (2011. gada 21. maijs), turpināt piemērot no TRLIS 12. panta 5. punkta izrietošo nodokļa atlaidi visā amortizācijas laikā;

—

pakārtoti, atcelt pārsūdzētā lēmuma 1. panta 4. un 5. punktu, jo nav pamatots, kāpēc, balstoties uz pieņēmumu, ka uzņēmumu pārrobežu apvienošanās darījumiem nav juridisku šķēršļu, ir noteikts regulējums, un

—

piespriest Eiropas Savienības Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo TRLIS 12. panta 5. punkts neatbilstot nosacījumiem uzskatīšanai par valsts atbalstu.

—

TRLIS 12. panta 5. punkts, to aplūkojot kopumā ar Spānijas nodokļu sistēmu, neradot ekonomisku priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt, tā kā apstrīdētais pasākums esot vispārīga rakstura, atbilstoši pašas Komisijas doktrīnai un Kopienu judikatūrai nevarot secināt, ka tas de facto būtu selektīvs.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums vispār neesot pamatots.

—

Lēmumā neesot sniegts LESD 296. pantā prasītais pamatojums, jo Komisija tajā nav nedz rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visu būtisko informāciju, nedz pietiekami pamatojusi lēmumā secināto. Konkrēti, uzmanību piesaistot nepietiekamais pamatojums vērtējumam par to, vai pastāv vai nepastāv juridiski šķēršļi uzņēmumu pārrobežu apvienošanās darījumiem.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pasākums esot saderīgs ar LESD 107. panta 3. punktu.

—

Ņemot vērā nodokļu nesaskaņotību ES līmenī, finanšu nemateriālās vērtības amortizācija nodokļu vajadzībām esot paredzēta, lai novērstu šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, jo ar to tiek novērstas uzņēmumu pārrobežu apvienošanās darījumu šķēršļu izraisītās kaitīgās sekas un paredzēta vienāda attieksme pret uzņēmumu pārrobežu un pašmāju apvienošanos nodokļu ziņā, tādējādi nodrošinot, ka par šādiem darījumiem pieņemti lēmumi tiek balstīti nevis uz fiskāliem apsvērumiem, bet gan tikai un vienīgi uz saimnieciskiem apsvērumiem.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots tiesiskās paļāvības princips, jo no minētā principa ievērošanas izrietošais pagaidu regulējums esot bijis jāpiemēro līdz dienai, kad lēmums publicēts ESOV, proti, 2011. gada 21. maijam.

—

Lēmums par līdzdalības iegādi ārpus Eiropas Savienības joprojām neesot bijis pieņemts, jo pirmajā lēmumā par līdzdalības iegādi Eiropas Savienībā bija īpaši norādīts, ka ārpus Kopienas joprojām var pastāvēt juridiski šķēršļi pārrobežu uzņēmējdarbības apvienošanai, kas nozīmē, ka šie darījumi tiek veikti citādākā tiesiskajā un faktiskajā situācijā nekā Kopienas iekšienē veiktie darījumi. Tādēļ pirmais lēmums noteiktiem uzņēmumiem esot radījis tiesisku paļāvību uz Spānijas tiesisko regulējumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka esot bijis zināms par faktisku nespēju ārkārtīgi lielā vairākumā tiesību sistēmu īstenot uzņēmumu starptautisku apvienošanos ārpus Eiropas Savienības.