24.9.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 282/38 |
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 12. maija spriedumu lietā F-50/09 Livio Missir Mamachi di Lusignano/Komisija 2011. gada 27. jūlijā iesniedza Livio Missir Mamachi di Lusignano
(Lieta T-401/11 P)
2011/C 282/73
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Livio Missir Mamachi di Lusignano (Kerkhove-Avelgem, Beļģija) (pārstāvji — F. Di Gianni, R. Antonini, G. Coppo un A. Scalini, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 12. maija spriedumu lietā F-50/09 Livio Missir Mamachi di Lusignano/Eiropas Komisija, ar ko ir noraidīta prasība, kuru Livio Missir Mamachi di Lusignano ir iesniedzis saskaņā ar EKL 236. pantu un Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu un kurā ir lūgts atcelt iecēlējinstitūcijas 2009. gada 3. februāra lēmumu un piespriest Komisijai atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu, kas radies sakarā ar Alessandro Missir Mamachi di Lusignano un viņa sievas slepkavību; |
— |
piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam un viņa pārstāvētajiem Alessandro Missir Mamachi di Lusignano tiesību un saistību pārņēmējiem naudas summu kā viņiem nodarītā morālā un materiālā kaitējuma atlīdzību un kā morālā kaitējuma atlīdzību, kurš cietušajam nodarīts pirms nāves; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir kļūdaini uzskatījusi par nepieņemamu prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas ir nodarīts apelācijas sūdzības iesniedzējam, Alessandro Missir un viņa mantiniekiem.
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka Komisija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu tikai 40 % apjomā.
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka Komisija, samaksājot Alessandro Missir mantiniekiem Civildienesta noteikumos paredzētos pabalstus, esot pilnībā atlīdzinājusi kaitējumu, par kuru tā ir atbildīga.
|