Prasība, kas celta 2011. gada 23. jūnijā — Bulgārija/Komisija

(Lieta T-335/11)

2011/C 331/45

Tiesvedības valoda — bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji — Цветко Иванов un Елина Петранова)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasības priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 15. aprīļa Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz dažus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2517

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1)   Pirmais pamats: Regulas (EK) Nr. 1290/2005  (2) 31. panta pārkāpums

Pirmkārt, Bulgārijas Republika norāda, ka Komisija nav pierādījusi, ka Bulgārijas Republika esot pārkāpusi Savienības tiesību normas. Apstrīdētajā lēmumā Komisija esot piedāvājusi korekciju desmit procentu apmērā saistībā ar izdevumiem 2. asij (“Vides un lauku uzlabošana”) programmā lauku attīstībai nepilnību ZGIS-ĢIS darbībā dēļ, kas izpaudusies kā nespēja īstenot galvenās kontroles, kas savukārt liecinot par nopietnām nepilnībām kontroles sistēmā, un sev līdzi nesot lielu ievērojamu līdzekļu zaudējumu risku. Pamatojoties uz šīm nepilnībām ZGIS-ĢIS darbībā, turklāt esot piedāvāta arī piecu procentu korekcija papildmaksājumiem tiešajam atbalstam. Prasītāja norāda uz virkni faktu un datu par veiktajām iestāžu savstarpējām administratīvām kontrolēm un pārbaudēm uz vietas, kas tās skatījumā atspēko Komisijas apgalvojumus.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisija, izvērtēdama no finansējuma izslēdzamos izdevumus, nav pareizi vērtējusi tiesību normu pārkāpuma veidu un smagumu. Šajā sakarā tā apgalvo, ka galvenās kontroles pat esot veiktas pilnvērtīgāk un aptverošāk nekā to prasa atbilstošās tiesību normas un ka Komisijas secinājumi, ka šādu kontroļu trūkst, neatspoguļo reālo kontroles sistēmu stāvokli Bulgārijas Republikā.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka neesot pareizi lēsts Savienības budžeta zaudējumu risks. Tā uzskata, ka Komisija esot kļūdījusies attiecībā uz Savienības tiesību normu pārkāpuma finansiālajām sekām un šai sakarā atsaucas uz Saskaņošanas struktūras lietā 10/BG/442 nobeiguma ziņojumu, kurā skaidri norādīts uz to, ka Bulgārijas iestādes 100 % apmērā uz vietas ir veikuši kontroli saistībā ar zemi, uz kuras atrodas pastāvīgas ganības.

2)   Otrais pamats: samērīguma principa pārkāpums

Prasītājas skatījumā finansiālai korekcijai esot jānorisinās saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem un risku Savienības budžetam, pamatojoties uz Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punktu un Vispārējās tiesas noteikto prasību par to, ka korekcijas apjoms viennozīmīgi ir piesaistīts iespējamiem Savienības zaudējumiem. Šajā gadījumā noteiktās korekcija pārsniedzot to, kas piemērots un vajadzīgs grāmatojumu noskaidrošanas mērķa sasniegšanā, un tādēļ šīs korekcijas esot jāsamazina.

3)   Trešais pamats: tiesiskās drošības pamatprincipa pārkāpums

Prasītāja norāda, ka Komisija esot pārkāpusi tiesiskās drošības principu, jo tā neesot ievērojusi pašas Dokumentā Nr. VI/5330/97 (3) noteiktās vadlīnijas. Tā kā Bulgārijas iestādes esot veikušas galvenās kontroles, tad Komisijai, pamatojoties uz šo dokumentu, korekciju izdevumiem saskaņā ar noteikumiem par vienotiem platībmaksājumiem un izdevumiem 2. asij (“Vides un lauku uzlabošana”) programmā lauku attīstībai vajadzēja noteikt 5 %, nevis 10 % apmērā.

Turklāt tiesību normas, uz kurām atsaucas Komisija, lai izvirzītu trīs nosacījumus, kurus tās skatījumā Bulgārijas Republika nav ievērojusi, paredzot zināmus pienākumus dalībvalstīm, kuri tomēr neatbilstot formālajā paziņojumā minētajiem nosacījumiem. Divi no minētajiem nosacījumiem prasītājas skatījumā nav vien tik skaidri minēti atbilstošajās regulās, bet arī neesot skaidri pamatojuma kritēriji to ieviešanai. Attiecībā uz trešo nosacījumu neesot skaidra pamatojuma kritēriji tā ieviešanai. Bulgārijas Republika apgalvo, ka tā esot izpildījusi Regulas Nr. 796/2004 (4) 26. panta prasības.

4)   Ceturtais pamats: LESD 296. panta 2. punkts

Ar pārsūdzēto lēmumu no Eiropas Savienības finansējuma tiekot izslēgti Bulgārijas Republikas izdevumi EUR 24 543 106,87 apmērā. Pieņemtā lēmuma negatīvo seku dēļ Bulgārijas Republikai attiecībā uz laukiem esot liela interese saņemt no Komisijas pienācīgi pamatotus paskaidrojumus par finansiālās korekcijas noteikšanas iemesliem. Prasītājas skatījumā Komisija korekcijas noteikšanas iemeslus neesot atspoguļojusi pietiekami skaidri un viennozīmīgi un tādēļ neesot izpildījusi savu pienākumu pamatot apstrīdēto lēmumu attiecībā uz Bulgārijas Republiku.

(1)  OV L 102, 33. lpp.

(2)  Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.)

(3)  Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros — garantiju nodaļa.

(4)  Komisijas 2004. gada 21. aprīlis Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV, L 141, 18. lpp.)