5.3.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/27 |
Prasība, kas celta 2011. gada 14. janvārī — Nīderlandes Karaliste/Eiropas Komisija
(Lieta T-16/11)
2011/C 72/44
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels, M. de Ree un M. Noort, pārstāvji)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2010. gada 4. novembra Lēmuma Nr. 2010/668/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), 1. pantu, ciktāl šis pants skar Nīderlandes Karalisti un tajā ir paredzēta finanšu korekcija par (kopējo) summu EUR 28 947 149,31, kas tika piemērota deklarētajiem izdevumiem 2003.-2008. gadā kartupeļu cietes ražošanas kvotu sistēmas ietvaros; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija ar Lēmumu Nr. 2010/668/ES piemēroja vienotas likmes korekciju 10 % apmērā summām, kuras Nīderlandes iestādes bija deklarējušas kā samaksātas 2003.-2008. gadā Eiropas kartupeļu cietes atbalsta sistēmas ietvaros. Kā uzskata Komisija, Nīderlandes iestādes pārskaitīja atbalstu cietes ražotājam un kartupeļu audzētājam pirms kartupeļu audzētājam tika samaksāta kartupeļu minimālās cenas kopējā summa par piegādātajiem kartupeļiem.
Nīderlandes valdība uzskata, ka minimālā cena tika pilnībā samaksāta pirms atbalsta piešķiršanas cietes ražotājam un kartupeļu audzētājam. Minimālā cena tika samaksāta, pirmkārt, pateicoties minimālās cenas daļējai kompensācijai ar ražotāja neīstenotu (privāttiesību) prasījumu pret audzētāju un, otrkārt, pārskaitot atlikušo minimālās cenas daļu uz audzētāja noteiktu (bankas) kontu.
Savas prasības atbalstam prasītāja norāda piecus pamatus.
1) Pirmais pamats— par Regulas Nr. 1258/99 (1) 7. panta 4. punkta un Regulas Nr. 1290/2005 (2) 31. panta pārkāpumu, aplūkojot tos kopsakarā ar Regulas Nr. 1868/94 (3) 5. pantu, Regulas Nr. 97/95 (4) 11. pantu, Regulas Nr. 2236/2003 (5) 10. pantu, Regulas Nr. 2237/2003 (6) 26. pantu un Regulas Nr. 1973/2004 (7) 20. pantu, kas izriet no tā, ka Komisija izslēdza no finansējuma atsevišķus izdevumus, lai gan tas atbilda prēmijas un tiešā atbalsta piešķiršanas nosacījumam, jo minimālā cena tika samaksāta ar kompensāciju un pārskaitījumu.
2) Otrais pamats— par Regulas Nr. 1258/99 7. panta 4. punkta un Regulas Nr. 1290/2005 31. panta pārkāpumu, aplūkojot tos kopsakarā ar Regulas Nr. 1868/94 5. pantu, Regulas Nr. 97/95 11. pantu, Regulas Nr. 2236/2003 10. pantu, Regulas Nr. 2237/2003 26. pantu un Regulas Nr. 1973/2004 20. pantu, kas izriet no tā, ka Komisija izslēdza no finansējuma atsevišķus izdevumus, lai gan audzētāji varēja saņemt minimālo cenu pirms prēmijas un tiešā atbalsta piešķiršanas.
3) Trešais pamats— par Regulas Nr. 1258/99 7. panta 4. punkta, Regulas Nr. 1663/95 (8) 8. panta, Regulas Nr. 1290/2005 31. panta, Regulas Nr. 885/2006 (9) 11. panta un arī tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kas izriet no tā, ka Komisija izslēdza no finansējuma atsevišķus izdevumus, lai gan šajos noteikumos paredzētā uz sacīkstes principu balstītā procedūra netika piemērota attiecībā uz visiem secinājumiem, ar kuriem ir pamatots šis pasākums.
4) Ceturtais pamats— par Regulas Nr. 1258/99 7. panta 4. punkta un Regulas Nr. 1290/2005 31. panta pārkāpumu, aplūkojot tos kopsakarā ar Regulas Nr. 97/95 11. pantu, Regulas Nr. 2236/2003 10. pantu, Regulas Nr. 2237/2003 26. pantu un Regulas Nr. 1973/2004 20. pantu, kas izriet no tā, ka Komisija izslēdza no finansējuma atsevišķus izdevumus, lai gan iestāde maksātāja varēja kontrolēt minimālās cenas samaksu, pamatojoties uz datiem par saņemšanu.
5) Piektais pamats— par Regulas Nr. 1258/99 7. panta 4. punkta, Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkta un samērīguma principa pārkāpumu, kas izriet no tā, ka Komisija piemēroja vienotas likmes korekciju 10 % apmērā, lai gan pienākumu neizpilde aprobežojas ar kļūdaina izejas punkta izmantošanu, piemērojot priekšnosacījumu par minimālās cenas samaksu un tā ievērošanas kontroli.
(1) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.).
(2) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).
(3) Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (OV L 197, 4. lpp.).
(4) Komisijas 1995. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 97/95, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz minimālo cenu un kompensācijas maksājumiem, kas pienākas kartupeļu audzētājiem, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko nosaka kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (OV L 16, 3. lpp.).
(5) Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2236/2003, ar kuru nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu, piemērošanai (OV L 339, 45. lpp.).
(6) Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2237/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu dažas atbalsta shēmas, kas paredzētas ar Padomes Regulas (EK) 1782/2003 IV sadaļu, ar kuru izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 339, 52. lpp.).
(7) Komisijas 2004. gada 29. oktobra Regula (EK) Nr. 1973/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu dažas atbalsta shēmas, kas paredzētas ar Padomes Regulas (EK) 1782/2003 IV sadaļu, ar kuru izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 345, 1. lpp.).
(8) Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 6. lpp.).
(9) Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 90. lpp.).