1

Saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 46. pantu Kopienas preču zīmes reģistrē uz desmit gadiem no pieteikuma iesniegšanas brīža. Reģistrāciju saskaņā ar šīs pašas regulas 47. pantu var pagarināt uz nākošajiem laikposmiem, kas ilgst desmit gadus.

2

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 47. panta 1.–3. punktu:

“1.   Kopienas preču zīmes reģistrāciju pagarina pēc preču zīmes īpašnieka vai tās skaidri pilnvarotas personas lūguma ar nosacījumu, ka samaksāta attiecīgā nodeva.

2.   Birojs informē Kopienas preču zīmes īpašnieku un visas personas, kam ir reģistrētas tiesības attiecībā uz šo Kopienas preču zīmi, par reģistrācijas beigšanos pietiekamu laiku iepriekš. Ja šī informācija netiek sniegta, Birojs atbildību neuzņemas.

3.   Pagarināšanas pieprasījumu iesniedz sešu mēnešu termiņā, kas beidzas pēdējā tā mēneša dienā, kad beidzas aizsardzība. [..]”

3

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 81. panta ar nosaukumu “Restitutio in integrum” 1. punktu:

“Pieteikuma par Kopienas preču zīmi iesniedzējam vai tās īpašniekam, vai kādai pusei lietas izskatīšanas procesā Birojā, kura, neskatoties uz to, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi atbilstoši apstākļiem, nav spējusi iekļauties Biroja noteiktajā termiņā, pēc tās lūguma atjauno tās tiesības, ja, attiecīgo termiņu neievērojot, atbilstoši šīs regulas noteikumiem rodas tiešas sekas, kas izraisa kādu tiesību vai atlīdzības iespējas zaudējumu.”

4

Saskaņā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”), 29. noteikumu ar nosaukumu “Paziņojums par [reģistrācijas] termiņa izbeigšanos”:

“Vismaz sešus mēnešus pirms reģistrācijas termiņa beigām Birojs informē Kopienas preču zīmes īpašnieku un ikvienu personu, kam ir reģistrētas tiesības, ieskaitot licenci, attiecībā uz Kopienas preču zīmi, ka reģistrācijai tuvojas izbeigšanās termiņš. Šāda paziņojuma nesniegšana reģistrācijas termiņa izbeigšanos neietekmē.”

5

Atbilstoši Īstenošanas regulas 30. noteikuma 5. punktam, ja līdz Regulas Nr. 207/2009 47. panta 3. punkta trešajā teikumā paredzētā termiņa beigām nav iesniegts [reģistrācijas termiņa] atjaunošanas pieteikums vai ja tas tiek iesniegts pēc šī termiņa beigām, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pieņem lēmumu, ka reģistrācijas termiņš ir beidzies, un informē par to Kopienas preču zīmes īpašnieku.

6

Saskaņā ar minētās Īstenošanas regulas 67. noteikuma ar nosaukumu “Izziņošana pārstāvjiem” 1. punktu:

“Ja ir iecelts pārstāvis [..], paziņojumus adresē šim ieceltajam [..] pārstāvim.”

7

Prasītāja Brainlab AG ir pašreizējā Kopienas vārdiskas preču zīmes “BrainLAB”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1999. gada 26. augustā un kura ir reģistrēta 2000. gada 4. decembrī ar Nr. 1290113, īpašniece. Saistībā ar šo reģistrāciju īpašnieka pārstāvēšanai ITSB kā pārstāvis Īstenošanas regulas 67. noteikuma 1. punkta izpratnē tika iecelts advokātu un padomdevēju patentu jautājumos birojs (turpmāk tekstā – “ieceltie pārstāvji”).

8

Ar 2008. gada 2. decembra vēstuli ieceltie pārstāji lūdza ITSB reģistrēt tā datu bāzēs prasītājas adreses izmaiņas. Ar 2009. gada 18. februāra paziņojumu ITSB apstiprināja ieceltajiem pārstāvjiem, ka ir veikta šo adreses izmaiņu reģistrācija.

9

Tikmēr ITSB 2009. gada 2. februārī tieši prasītājai, nevis tās ieceltajiem pārstāvjiem, kļūdaini norādot tās agrāko adresi, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 47. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas 29. noteikumu nosūtīja paziņojumu, informējot par tuvojošos attiecīgās preču zīmes reģistrācijas izbeigšanos (turpmāk tekstā – “atgādinājuma paziņojums”). Šajā paziņojumā tostarp bija norādīts, ka pieteikums par reģistrācijas pagarināšanu ir jāiesniedz un nodeva par pagarināšanu ir jāsamaksā līdz 2009. gada 31. augustam vai, veicot pārmaksāto nodevu atmaksu, papildus noteiktajā termiņā, kas beidzas 2010. gada 1. martā.

10

Ir skaidrs, ka, neraugoties uz šo kļūdaini norādīto adresi, prasītāja, pateicoties vēstuļu pārsūtīšanas pakalpojumam, patiešām saņēma atgādinājuma paziņojumu pāris dienas pēc tā nosūtīšanas.

11

Savukārt lietas materiāli, konkrēti, prasītājas pārstāvja W., kas ir atbildīgs par attiecīgo preču zīmi, ar zvērestu apstiprinātais paziņojums, neļauj konstatēt, ka viņš ir nosūtījis atgādinājuma paziņojumu ieceltajiem pārstāvjiem. Minētie pārstāvji apgalvo, ka tas tā nav. Tāpat arī ITSB savā atbildes rakstā norāda, ka nav nekāda pierādījuma, kas apstiprinātu šo nosūtīšanu. Turklāt atgādinājuma paziņojums vēlāk tika atrasts prasītājas telpās, lietas materiālos, kuros atrodas sarakste ar ieceltajiem pārstāvjiem saistībā ar attiecīgo preču zīmi.

12

Katrā ziņā ITSB noteiktajā termiņā nesaņēma pieteikumu par attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu un tādēļ saskaņā ar Īstenošanas regulas 30. noteikuma 5. punktu nosūtīja paziņojumu, konstatējot, ka minētās preču zīmes reģistrācija ir izbeigusies 2010. gada 2. martā. Arī šis paziņojums 2010. gada 23. martā tika nosūtīts tieši prasītājai, bet uz tās jauno adresi.

13

2010. gada 1. aprīlī ieceltie pārstāvji informēja ITSB, ka viņi ir uzzinājuši par faktu, ka norāde par to iecelšanu par prasītājas pārstāvjiem kļūdas dēļ ir izslēgta no ITSB datu bāzes, lai gan viņi to nav lūguši darīt. Viņi iesniedza jaunu pieteikumu par iecelšanu par prasītājas pārstāvjiem, kas tajā pašā dienā tika apstiprināts ar ITSB paziņojumu.

14

2010. gada 19. maijā ieceltie pārstāvji, rīkojoties prasītājas vārdā un labā, iesniedza ITSB pieteikumu par attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu, kā arī pieteikumu par restitutio in integrum Regulas Nr. 207/2009 81. panta izpratnē attiecībā uz pieteikuma par minētās reģistrācijas pagarināšanu iesniegšanas termiņu un nodevas par pagarināšanu samaksas termiņu.

15

Ar 2010. gada 29. jūlija lēmumu ITSB Preču zīmju piešķiršanas un juridisko lietu nodaļa noraidīja pieteikumu par restitutio in integrum, motivējot ar to, ka ne prasītāja, ne tās ieceltie pārstāvji nav iesnieguši pierādījumus par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu [pienācīgu rūpību] atbilstoši apstākļiem Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punkta izpratnē.

16

2010. gada 16. augustā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par šo lēmumu. Šī apelācijas sūdzība būtībā bija pamatota šādi:

17

ITSB Apelāciju ceturtā padome ar 2011. gada 15. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja pieteikumu par restitutio in integrum un konstatēja, ka attiecīgās preču zīmes reģistrācija ir izbeigusies.

18

Apelāciju padome, pretēji Preču zīmju piešķiršanas un juridisko lietu nodaļai, apstrīdētā lēmuma 13. un 20. punktā atzina, ka preču zīmju reģistrācijas pagarināšanas termiņu uzraudzības sistēma, kuru ieviesuši ieceltie pārstāvji, ir pareiza un atbilstoša, ka šie pārstāvji ierasti un pareizi ir īstenojuši savu uzraudzības pienākumu, ka ārkārtas kļūdas to uzraudzības sistēmā var uzskatīt par piedodamām un ka neviens nevarēja paredzēt, ka visi ieviestie piesardzības pasākumi vienlaikus nedarbosies.

19

Tomēr apstrīdētā lēmuma 14. un 15. punktā tā uzskatīja, ka nepastāv cēloņsakarība starp izskatāmajā lietā aprakstītās sistēmas nedarbošanos un attiecīgās preču zīmes reģistrācijas nepagarināšanu noteiktajā termiņā. Izskatāmajā lietā šīs nepagarināšanas cēlonis neesot iecelto pārstāvju ieviestās termiņu uzraudzības sistēmas nedarbošanās, bet gan prasītājas norādījumu attiecībā uz minētās reģistrācijas pagarināšanu neesamība; šai pagarināšanai esot bijis jānotiek “brīvi un brīvprātīgi” pēc tam, kad prasītāja saņēma atgādinājuma paziņojumu.

20

Attiecībā uz šo reakcijas neesamību Apelāciju padome vispirms apstrīdētā lēmuma 16. punktā norādīja, ka W. k‑ga ar zvērestu apstiprinātajā paziņojumā nav ietverts viņa paša veikts secīgs notikumu izklāsts, it īpaši attiecībā uz prasītājas iespējamo ieceri vai lēmumu pagarināt attiecīgās preču zīmes reģistrāciju, kā arī attiecībā uz iespējamajiem šim mērķim nodibinātajiem kontaktiem ar iecelto pārstāvju darbinieci.

21

Turpinot, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16.–18. punktā uzskatīja, ka, lai gan iecelto pārstāvju iekšējā termiņu uzraudzības sistēma viņus ir brīdinājusi par attiecīgās preču zīmes reģistrācijas drīzo izbeigšanos vai arī viņi ir saņēmuši atgādinājuma paziņojumu, viņi neesot varējuši paši veikt reģistrācijas pagarināšanu, nesaņemot šajā ziņā norādes no prasītājas. Tādēļ neesot cēloņsakarības starp šiem notikumiem un attiecīgās preču zīmes reģistrācijas nepagarināšanu, jo tās vienīgais cēlonis esot prasītājas sniegtu norāžu par pagarināšanu neesamība pat pēc tam, kad tā saņēma atgādinājuma paziņojumu. Apelāciju padome kvalificēja šo norāžu neesamību kā pretēju rūpības pienākumam.

22

Tāpat apstrīdētā lēmuma 19. punktā Apelāciju padome atzina, ka tā patiešām ir bijusi kļūda, ka ITSB atgādinājuma paziņojumu ir nosūtījis nevis ieceltajiem pārstāvjiem, bet tieši prasītājai. Tomēr tā uzskatīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 47. panta 2. punktu ITSB nevarot vainot par šo kļūdu. Turklāt šādam biroja paziņojumam esot raksturīgi, ka nevar paļauties uz tā saņemšanu.

23

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

24

ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

25

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punkta pārkāpumu.

26

Sākumā prasītāja detalizēti apraksta preču zīmju reģistrācijas pagarināšanas termiņu uzraudzības sistēmu, kuru ieviesuši tās ieceltie pārstāvji. Tā uzsver, ka Apelāciju padome pamatoti ir konstatējusi, ka šī uzraudzības sistēma ir pareiza un atbilstoša, kas padara par piedodamu kļūdu, kuru izskatāmajā lietā ir pieļāvuši minētie pārstāvji.

27

Atbildot uz iebildumiem par neuzmanību un nepiedodamu kļūdu, kurus Apelāciju padome izvirzījusi pret pašu prasītāju tādēļ, ka tā nav sniegusi norādījumus saviem ieceltajiem pārstāvjiem pēc tam, kad bija saņēmusi atgādinājuma paziņojumu, prasītāja paskaidro, ka minētie pārstāvji nodrošina tās juridisko pārstāvību, tostarp ITSB, attiecībā uz visām tās 654 valsts, Kopienas un Eiropas preču zīmēm un patentiem, tostarp 16 Kopienas preču zīmēm. Nodrošinot šo pārstāvību, viņi to sistemātiski informē trīs līdz vienu mēnesi pirms katras no tās preču zīmju reģistrācijas pagarināšanas termiņa beigām, lūdzot to sniegt viņiem norādījumus veikt minēto pagarināšanu. Līdz šai lietai prasītāja vienmēr esot pienācīgi saņēmusi šos atgādinājumus un sistemātiski esot uz tiem reaģējusi. Turpretim tā, izņemot konkrēto lietu, nekad neesot saņēmusi šādus atgādinājumus tieši no ITSB. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka tā leģitīmi varēja paļauties uz faktu, ka tās ieceltie pārstāvji vērsīs tās uzmanību uz nepieciešamību pagarināt attiecīgās preču zīmes reģistrāciju parastajā trīs mēnešu termiņā. Tas arī esot iemesls, kādēļ tā neesot citādi reaģējusi uz atgādinājuma paziņojumu.

28

Prasītāja piebilst, ka Kopienas preču zīmes īpašniekam nav pienākuma ieviest pašam savu termiņu uzraudzības sistēmu paralēli tai, kuru ieviesuši tās ieceltie pārstāvji. Gluži pretēji, vienīgi profesionālo pārstāvju ieviestajai termiņu uzraudzības sistēmai esot jāsniedz pareizas darbības garantijas (Vispārējās tiesas 2009. gada 13. maija spriedums lietā T-136/08 Aurelia Finance/ITSB (“AURELIA”), Krājums, II-1361. lpp., 18. punkts). Tieši tā tas esot izskatāmajā lietā.

29

Attiecībā uz apgalvoto cēloņsakarības starp tās iecelto pārstāvju ieviestās termiņu uzraudzības sistēmas nedarbošanos un attiecīgās preču zīmes reģistrācijas savlaicīgu nepagarināšanu neesamību (skat. iepriekš 21. punktu) prasītāja apgalvo, ka minētā preču zīme sakrīt ar tās komercnosaukumu (firmu) un ka pieteikums par šīs preču zīmes kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju tika iesniegts no jauna 2010. gada 30. martā, proti, tikai nedēļu pēc paziņojuma par tās izslēgšanu no Kopienas preču zīmju reģistra nosūtīšanas. Tādēļ esot pilnīgi nereāls Apelāciju padomes pieņēmums, saskaņā ar kuru nekas nenorādot, ka prasītāja būtu sniegusi norādījumus par attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu, lai gan tās ieceltie pārstāvji bija to informējuši par šīs reģistrācijas drīzo izbeigšanos. Tā apgalvo, ka, gluži pretēji, šaubu gadījumā šie ieceltie pārstāvji, kuri to pārstāv visās intelektuālā īpašuma aizsardzības jomās, būtu nodrošinājuši attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu, pat ja nebūtu konkrētu norādījumu šajā ziņā, un ka tie citādi esot reaģējuši vienīgi skaidru norādījumu par nepagarināšanu gadījumā.

30

ITSB uzskata prasību par acīmredzami nepamatotu.

31

Attiecībā uz savu paša attieksmi ITSB norāda, pirmkārt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 47. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas 29. noteikumu tam par tuvojošos Kopienas preču zīmes reģistrācijas izbeigšanos ir jāinformē pats [preču zīmes] īpašnieks. Nevienā no šīm normām neesot minēts pienākums informēt iespējamo profesionālo pārstāvi.

32

Otrkārt, ITSB norāda, ka saskaņā ar šīm pašām normām tam nav jāuzņemas atbildība ne par šīs informācijas nesniegšanu ieinteresētajai personai, ne arī a fortiori par tās nosūtīšanu uz “nepareizu adresi”.

33

Attiecībā uz jautājumu par to, vai iecelto pārstāvju ieviestā termiņu uzraudzības sistēma pierāda apstākļiem atbilstošu rūpību, ITSB apstiprina Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru šim jautājumam nav nozīmes izskatāmajā lietā.

34

Attiecībā uz pašas atbildētājas šķietamo rūpības trūkumu ITSB faktiski pamatojas uz Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru tas izskatāmajā lietā ir bijis izšķirošais attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pagarināšanas termiņa nokavējuma cēlonis. Prasītājas rīcībā esot bijis gandrīz trīspadsmit mēnešus ilgs laiks, lai veiktu šo pagarināšanu. Šajā laikā prasītāja neesot veikusi nekādas darbības ITSB un neesot devusi nekādus norādījumus saviem ieceltajiem pārstāvjiem, pat neesot ar tiem sazinājusies, lai gan tā ar atgādinājuma paziņojumu bija oficiāli brīdināta par tuvojošos minētās reģistrācijas izbeigšanos. Šāda uzvedība neesot saderīga ar pienācīgu rūpību atbilstoši apstākļiem, jo attiecīgā preču zīme ir prasītājas “firmas preču zīme” un šī iemesla dēļ tai esot bijis jāvelta īpašas pakāpes uzmanība.

35

Apgalvojumu, saskaņā ar kuru ieceltie pārstāvji šaubu gadījumā būtu pagarinājuši attiecīgās preču zīmes reģistrāciju pat tad, ja nebūtu prasītājas norādījumu šajā ziņā (skat. iepriekš 29. punktu), ITSB uzskata par neatbilstošu, pat gluži spekulatīvu. Turklāt tas esot pretrunā prasības pieteikuma 44. punktā izklāstītajam, ka ar iecelto pārstāvju pilnvarojumu viņiem neesot piešķirtas tiesības pēc savas iniciatīvas un bez konkrētiem prasītājas norādījumiem veikt kādas preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu.

36

Šajā ziņā no Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punkta izriet, ka restitutio in integrum ir pakļauta diviem nosacījumiem, proti, pirmkārt, tam, ka attiecīgā persona ir rīkojusies ar pienācīgu rūpību atbilstoši apstākļiem, un, otrkārt, tam, ka šī persona to nav darījusi, kā tiešas sekas ir kādu tiesību vai kādas iespējas izmantot tiesību aizsardzības līdzekli zaudēšana (skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 15. septembra spriedumu lietā T‑271/09 Prinz Sobieski zu Schwarzenberg/ITSB – British-American Tobacco Polska (“Romuald Prinz Sobieski zu Schwarzenberg”), Krājumā nav publicēts, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

No šīs normas arī izriet, ka rūpības pienākums pirmām kārtām gulstas uz Kopienas preču zīmes īpašnieku. Tātad, ja īpašnieks deleģē administratīvus uzdevumus saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu, tam ir jānodrošina, lai izraudzītā persona sniegtu nepieciešamās garantijas, kas ļauj pieņemt, ka minētie uzdevumi tiks pienācīgi izpildīti (iepriekš minētais spriedums lietā “AURELIA”, 14. punkts).

38

Turklāt ir jāpieņem, ka šo uzdevumu deleģēšanas dēļ izraudzītajai personai – pilnīgi tāpat kā īpašniekam – ir saistošs rūpības pienākums. Tā kā izraudzītā persona rīkojas īpašnieka vārdā un labā, tās rīcība ir jāuzskata par īpašnieka rīcību (iepriekš minētie spriedumi lietā “AURELIA”, 15. punkts, un lietā “Romuald Prinz Sobieski zu Schwarzenberg”, 54. punkts).

39

Izskatāmajā lietā, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, Vispārējā tiesa konstatē, ka attiecīgās preču zīmes reģistrācijas nepagarināšanu noteiktajā termiņā ir izraisījis tas, ko Apelāciju padome, līdzīgi Preču zīmju piešķiršanas un juridisko lietu nodaļai, ir kvalificējusi kā “daudzu neveiksmīgu apstākļu virkni” (apstrīdētā lēmuma 20. punkts). Šajā ziņā bez iebildēm ir jāapstiprina Apelāciju padomes vispārējais vērtējums, saskaņā ar kuru “restitutio in integrum ir tieši paredzēta šādiem gadījumiem”.

40

Trīs no attiecīgajiem “neveiksmīgajiem apstākļiem”, kā tas tiks izklāstīts turpmāk, ir jāuzskata par tādiem, kas izšķiroši ir veicinājuši šo nepagarināšanu, proti, i) iecelto pārstāvju ieviestās termiņu uzraudzības sistēmas divu pirmo iekšējās “kontroles līmeņu” nedarbošanās, kas joprojām nav izskaidrota; ii) norādes par ieceltajiem pārstāvjiem kā prasītājas pārstāvjiem izslēgšana no ITSB datu bāzes, kas notika nelūgti un nevietā (skat. iepriekš 13. punktu) un kurai pašai par sevi bija tādas sekas kā atgādinājuma paziņojuma kļūdaina nosūtīšana prasītājai, turklāt uz tās agrāko adresi, nevis tās ieceltajiem pārstāvjiem; iii) W. k‑ga neskaidrā un neatbilstošā reakcija uz šo paziņojumu, kurai bija tādas sekas, ka ieceltie pārstāvji nesaņēma no prasītājas nekādu spontānu norādījumu par reģistrācijas pagarināšanu.

41

Attiecībā uz pirmo no šiem “neveiksmīgajiem apstākļiem” ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru ar Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punktā ietverto formulējumu “visi nepieciešamie pasākumi [pienācīga rūpība] atbilstoši apstākļiem” specializēta pilnvarnieka izmantošanas gadījumā ir paredzēta iekšējās termiņu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešana, kas parasti izslēdz to nejaušas neievērošanas iespēju, kā tas arī ir paredzēts Pamatnostādnēs par procesiem ITSB. No tā izriet, ka vienīgi notikumi, kuriem ir izņēmuma raksturs un kas tātad nav paredzami atbilstoši pieredzei, var būt pamats restitutio in integrum (iepriekš minētais spriedums lietā “AURELIA”, 26. punkts).

42

Šie nosacījumi, kā tas arī izriet no Apelāciju padomes veiktajiem konstatējumiem un prasītājas sniegtajiem detalizētajiem papildu paskaidrojumiem, kurus ITSB nav apstrīdējis, acīmredzami ir īstenojušies izskatāmajā lietā.

43

Tādēļ ir jāuzskata, ka prasītāja a priori ir rīkojusies ar pienācīgu rūpību atbilstoši apstākļiem, ieceļot pārstāvībai tās attiecībās ar ITSB tādu advokātu un speciālistu patentu jautājumos biroju, kādi ir tās ieceltie pārstāvji, kuru rīcībā ir dubultā iekšējā termiņu uzraudzības sistēma, kuru ITSB gan apstrīdētajā lēmumā, gan savā atbildes rakstā ir atzinis par pareizu un atbilstošu.

44

Tāds pats secinājums ir izdarāms attiecībā uz ieceltajiem pārstāvjiem, jo Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 13. punktā turklāt ir atzinusi, ka ārkārtas kļūdas to iekšējā termiņu uzraudzības sistēmā ir piedodamas.

45

Attiecībā uz iepriekš 40. punktā minētajiem pārējiem diviem “neveiksmīgajiem apstākļiem” vispirms ir jānorāda, ka rūpības trūkumam, kuru var saskatīt prasītājas pārstāvja W. rīcībā, nesazinoties ar ITSB vai ar ieceltajiem pārstāvjiem uzreiz pēc tam, kad viņš bija saņēmis atgādinājuma paziņojumu, attiecībā uz attiecīgās preču zīmes reģistrācijas nepagarināšanu varēja būt sekas vienīgi tāpēc, ka šis rūpības trūkums pats par sevi bija kļuvis iespējams ITSB iepriekš pieļautas kļūdas dēļ, pēc paša iniciatīvas izslēdzot no tā datu bāzes norādi par ieceltajiem pārstāvjiem un šī iemesla dēļ nenosūtot tiem atgādinājuma paziņojumu.

46

Ir skaidrs, ka lietas dalībniekam ir jāizrāda pienācīga rūpība atbilstoši apstākļiem, lai savlaicīgi veiktu tā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu, kas principā nozīmē, ka tam ir ātri un adekvāti jāreaģē uz saņemto paziņojumu, kuru ITSB sūta tieši viņam saskaņā ar Īstenošanas regulas 29. noteikumu.

47

Tomēr gadījumā, kad šis lietas dalībnieks uzraudzības pār savu Kopienas preču zīmi veikšanu ir uzticējis profesionālam pārstāvim un ir par to pienācīgi paziņojis ITSB, tam arī ir jārespektē šī izvēle, sūtot savus oficiālos dienesta paziņojumus minētajam ieceltajam pārstāvim tā, lai dotu tam iespēju aizstāvēt sava pilnvardevēja intereses ar tik augstu rūpības pakāpi, kāda tam ir jāizrāda kā kvalificētam profesionālim (šajā ziņā skat. Pamatnostādņu attiecībā uz procesiem ITSB A daļas 6. nodaļas 6.2.3. punktu).

48

Šajā ziņā ITSB nevar pamatoties uz Regulas Nr. 207/2009 47. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas 29. noteikumu, apgalvojot, ka šajās normās tam ir noteikts pienākums par šīs preču zīmes reģistrācijas drīzo izbeigšanos informēt Kopienas preču zīmes īpašnieku, nevis tā iecelto profesionālo pārstāvi (skat. iepriekš 31. punktu).

49

Ar šādu argumentāciju faktiski netiek ņemts vērā Īstenošanas regulas 67. noteikums, saskaņā ar kuru, ja ir iecelts pārstāvis, visi paziņojumi ir jāadresē šim pārstāvim. Turklāt Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 19. punktā ir atzinusi, ka tā “patiešām bija kļūda”, ka atgādinājuma paziņojums tika nosūtīts nevis ieceltajiem pārstāvjiem, bet tieši prasītājai.

50

Izskatāmajā lietā prasītāja un tās ieceltie pārstāvji tātad bija tiesīgi sagaidīt, ka atbilstoši Īstenošanas regulas 67. noteikumam visi ITSB paziņojumi saistībā ar attiecīgo preču zīmi, konkrētāk, minētās regulas 29. noteikumā paredzētais atgādinājuma paziņojums, tiks adresēti ieceltajiem pārstāvjiem, kuriem tādējādi būtu iespēja veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pagarinātu attiecīgās preču zīmes reģistrāciju pat tad, ja nedarbotos to termiņu uzraudzības sistēmas iekšējās kontroles pirmie divi līmeņi.

51

Attiecībā uz kļūdu, kuras izskatāmajā lietā ir pieļāvis ITSB, sekām ir jāatzīst, ka, ja to nebūtu, ieceltie pārstāvji būtu tieši saņēmuši atgādinājuma paziņojumu, kas būtu izraisījis to termiņu uzraudzības sistēmas trešā “kontroles līmeņa” iedarbināšanu un būtu devis tiem pilnīgu rīcības brīvību, lai sazinātos ar prasītāju ar mērķi saņemt no tās norādījumus attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pagarināšanas nolūkā.

52

Šajā ziņā Vispārējā tiesa arī uzskata, ka, ņemot vērā tostarp, cik būtiska prasītājai ir attiecīgā preču zīme (šī preču zīme sakrīt ar tās komercnosaukumu), tas, ka tā nav devusi saviem ieceltajiem pārstāvjiem norādījumus par pagarināšanu, ir uzskatāms par kļūdu vai negadījumu un katrā ziņā nav radies “brīva un brīvprātīga” lēmuma rezultātā, kā to, šķiet, ir uzskatījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 15. punktā. Tādējādi ir kļūda arī uzskatīt, ka šāda norādījuma neesamība ir attiecīgās preču zīmes reģistrācijas nepagarināšanas vienīgais vai izšķirošais cēlonis.

53

Gluži pretēji, par konstatētu ar pārliecībai tuvu pakāpi ir jāuzskata, ka, ja ieceltajiem pārstāvjiem būtu bijusi iespēja sazināties ar prasītāju – un nekas neļauj pieņemt, ka tie to nebūtu darījuši, ja atgādinājuma paziņojums būtu bijis adresēts viņiem –, viņu pilnvardevējs būtu viņiem devis norādījumu lūgt attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu. Tādējādi ir īstenojies arī otrais Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punkta piemērošanas nosacījums, kas ir izklāstīts iepriekš 36. punktā.

54

Visbeidzot, šādos apstākļos prasītājas pārstāvja W. kļūda vai neuzmanība, pat ja tā tiktu konstatēta, šķiet atsevišķs un nejaušs elements, kas kļuva iespējams un kas attiecīgi radīja kaitīgas sekas prasītājai vienīgi ITSB iepriekš pieļautas kļūdas dēļ, jo šie divi apstākļi – kopā ar iecelto pārstāvju ieviestās termiņu uzraudzības sistēmas iekšējās kontroles pirmo divu līmeņu nedarbošanos – izšķiroši veicināja attiecīgās preču zīmes reģistrācijas savlaicīgu nepagarināšanu.

55

Attiecīgā ITSB kļūda, ko veido norādes par ieceltajiem pārstāvjiem izslēgšana no tā datu bāzes un tās izraisītā atgādinājuma paziņojuma šiem pārstāvjiem nenosūtīšana, kā Apelāciju padome to ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 19. punktā, atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 47. panta 2. punktam un Īstenošanas regulas 29. noteikumam, protams, nerada ITSB atbildību un tai nav seku attiecībā uz konkrētās preču zīmes reģistrācijas izbeigšanos.

56

Tomēr Apelāciju padomei būtu bijis pienācīgi jāņem vērā šī kļūda un tās sekas, vērtējot pieteikuma par restitutio in integrum pamatotību, kas pati par sevi nav pamats jebkādas ITSB atbildības atzīšanai. Rūpības pakāpe, kura, lai varētu tikt atjaunotas viņu tiesības, ir jāpierāda lietas dalībniekiem, ir jāvērtē, ņemot vērā visus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un kuri izskatāmajā lietā noteikti ietver minēto kļūdu un tās sekas, kā tas ir izklāstīts iepriekš.

57

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Vispārējā tiesa uzskata, ka Apelāciju padome nepamatoti nav ņēmusi vērā ITSB pieļauto kļūdu, jo tā ir viens no trim apstākļiem, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, lai tiktu piemērots Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punkts.

58

No tā izriet, ka Apelāciju padome ir nepareizi piemērojusi šo normu.

59

Attiecīgi prasības vienīgais pamats ir jāatzīst par pamatotu un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

60

Attiecībā uz pārējo prasības daļu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punktam Birojam ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai tiktu izpildīts šis spriedums. Šādos apstākļos nav atsevišķi jālemj par prasītājas prasījumu otro daļu.

61

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

62

Atbilstoši Reglamenta 136. panta 1. punktam, ja tiek apmierināta prasība par Apelāciju padomes lēmumu, Vispārējā tiesa var likt ITSB segt tikai savus tiesāšanās izdevumus.

63

Tā kā izskatāmajā lietā prasītāja ar savu un savu iecelto pārstāvju darbību ir veicinājusi šīs tiesvedības rašanos, šīs normas tiks piemērotas taisnīgi, nolemjot, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež: