EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(Tiesas plēnums)
2014. gada 12. februārī
Lieta F‑127/11
Gonzalo de Mendoza Asensi
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Atklāts konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/177/10 – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Konkursa atlases komisijas lēmuma pamatojums – Pārbaudījumu tēmu paziņošana – Konkursa atlases komisijas stabilitāte
Priekšmets Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kasEAEK līgumam piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko G. de Mendoza Asensi lūdz, galvenokārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/177/10 atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņa vārdu minētā konkursa rezerves sarakstā
Nolēmums Prasību noraidīt. G. de Mendoza Asensi sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Konkurss – Pārbaudījumu noteikumi un saturs – Atlases komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu III pielikums)
2. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs – Kandidātu viendabīga novērtējuma nodrošināšanai pietiekama stabilitāte – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 27. pants un III pielikuma 3. pants)
3. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs – Ierēdņi, kas norīkoti Eiropas Personāla atlases birojā (EPSO) – Pieļaujamība – EPSO ietekme uz atlases komisijas darbu – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 30. pants un III pielikuma 3. pants)
1. Konkursa atlases komisijai konkursa norisē ir strikti jārūpējas par vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa ievērošanu. Lai arī atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu noteikumiem un detalizētu saturu, Savienības tiesai tomēr ir jāveic pārbaude, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un atlases komisijas izvēles objektivitāti attiecībā uz kandidātiem.
Šajā kontekstā iecēlējinstitūcijai kā konkursa rīkotājai, kā arī atlases komisijai ir jārīkojas tā, lai visi viena konkursa kandidāti, runājot par rakstiskiem pārbaudījumiem, kārtotu vienādu pārbaudījumu vienādos apstākļos. Konkursa atlases komisijai ir jānodrošina, lai pārbaudījumi lielā mērā būtu vienādas grūtības pakāpes visiem kandidātiem.
Ņemot vērā ierobežoto jautājumu skaitu, kas eksāmena laikā var tikt uzdoti par vienu noteiktu tēmu, nevienlīdzīgas attieksmes risks ir vispārīgi un pēc dabas raksturīgs visiem konkursiem. Tāpēc ir ticis atzīts, ka vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums ir konstatējams vienīgi tad, ja atlases komisija, izvēloties pārbaudījumus, nav ierobežojusi nevienlīdzīgu iespēju risku, kas pats par sevi principā ir raksturīgs visiem eksāmeniem.
Līdz ar to, ņemot vērā konkursa atlases komisijas pienākumus, lēmums neiekļaut kandidātu rezerves sarakstā ir jāatceļ, ja izrādās, ka konkurss ir ticis rīkots veidā, kas ir radījis lielāku nevienlīdzīgas attieksmes risku nekā jebkuram konkursam parasti ir raksturīgi, un attiecīgajam kandidātam nav jāpierāda, ka noteikti kandidāti tik tiešām ir guvuši priekšrocību.
Tas tā nav gadījumā, ja konkursa pārbaudījumos ir paredzēts kāzuss ar vairākiem variantiem, kuri ir izstrādāti tā, ka, būdami vienādas grūtības pakāpes, ietver pietiekami lielas atšķirības, lai kandidāti nevarētu gūt priekšrocību, ja tiem gadījumā ir iepriekš kļūst zināms kāds no variantiem.
(skat. 43.–46. un 48. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1976. gada 27. oktobris, Prais/Padome, 130/75, 13. punkts
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, 132. un 133. punkts
Civildienesta tiesa: 2010. gada 15. aprīlis, Matos Martins/Komisija, F‑2/07, 171. punkts, un tajā minētā judikatūra
2. Iestādēm Civildienesta noteikumu 27. pantā noteiktais pienākums pieņemt darbā visspējīgākos, visefektīvākos un visgodprātīgākos ierēdņus nozīmē, ka iecēlējinstitūcijai un konkursa atlases komisijai katrai savas kompetences ietvaros ir jārūpējas, lai konkurss noritētu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu un novērtējuma objektivitāti. Šajā nolūkā atlases komisijai ir pienākums garantēt novērtējuma kritēriju konsekventu piemērošanu visiem attiecīgajiem kandidātiem, it īpaši nodrošinot komisijas sastāva stabilitāti visā pārbaudījumu laikā.
Taču nevar tikt izslēgts, ka, ja prombūtnes dēļ konkursa atlases komisijas pilntiesīgie locekļi noteiktu kandidātu pārbaudījumos ir tikuši aizstāti ar aizvietotājiem, lai atlases komisija savu darbu varētu paveikt saprātīgā termiņā, atlases komisijas sastāvs tomēr var saglabāties pietiekami stabils, ja atlases komisija ievieš vajadzīgo koordināciju, lai garantētu novērtējuma kritēriju konsekventu piemērošanu.
Tādā pašā nozīmē pasākumi, ko atlases komisija ir veikusi, lai izpildītu tās pienākumu nodrošināt sava sastāva stabilitāti, vajadzības gadījumā ir jāvērtē, ievērojot rīkotās pieņemšanas darbā raksturiezīmes un konkursa rīkošanai raksturīgās praktiskās prasības, tomēr atlases komisija nevar izvairīties no vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem un kandidātu izvēles objektivitātes pamatprincipu ievērošanas.
Līdz ar to nevar tikt izslēgts, ka, ņemot vērā konkursa pārbaudījumu organizāciju un atlases komisijas darba organizāciju, atlases komisijas novērtējuma salīdzinošā rakstura garantēšanai ir pietiekami, ja atlases komisijas stabilitāte tiek saglabāta tikai noteiktās konkursa stadijās.
Turklāt jāņem vērā arī atlases sistēma, kurā atlases komisijas stabilitāte var tikt garantēta tikai noteiktās izšķirošās procedūras stadijās, bet kurā vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem garantē vienādas darba metodes un kandidātu snieguma vienādu novērtējuma kritēriju piemērošana.
(skat. 64., 65., 67.–69. un 73. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 25. maijs, Elkaïm un Mazuel/Komisija, T‑173/99, 87. punkts; 2002. gada 24. septembris, Girardot/Komisija, T‑92/01, 24.–26. punkts; 2004. gada 19. februāris, Konstantopoulou/Tiesa, T‑19/03, 43. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, Christensen/Komisija, T‑336/02, 44. punkts; Giannini/Komisija, minēts iepriekš, 208.–216. punkts
Civildienesta tiesa: 2010. gada 29. septembris, Honnefelder/Komisija, F‑41/08, 35. punkts
3. Nevienā Civildienesta noteikumu normā netiek aizliegts par konkursa atlases komisijas locekļiem iecelt ierēdņus, kas konkrēti konkursa atlases komisijas locekļu funkciju pildīšanai ir norīkoti darbā Eiropas Personāla atlases birojā (EPSO).
Turklāt no vienkārša fakta, ka konkursa atlases komisijas locekļi ir ierēdņi, kas norīkoti darbā EPSO, lai uz noteiktu laiku pildītu konkursa atlases komisijas locekļu funkcijas, nevar secināt, ka EPSO ar šo ierēdņu starpniecību būtu jelkāda ietekme uz atlases komisijas darbu.
(skat. 83. un 84. punktu)