EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS
SPRIEDUMS (plēnums)

2014. gada 12. februārī (*)

Civildienests – Atklāts konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/177/10 – Neiekļaušana kandidātu rezerves sarakstā – Konkursa atlases komisijas lēmuma pamatojums – Pārbaudījuma tēmu paziņošana – Konkursa atlases komisijas sastāva stabilitāte

Lieta F‑127/11

par prasību, kura celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu,

Gonzalo de Mendoza Asensi, Eiropas Parlamenta pagaidu darbinieks ar dzīvesvietu Štrāsenē (Strassen) (Luksemburga), ko pārstāv P. Nelissen Grade un G. Leblanc, advokāti,

prasītājs,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv J. Currall un B. Eggers, pārstāvji,

atbildētāja.

CIVILDIENESTA TIESA (plēnums)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch], palātas priekšsēdētāja M. I. Rofesa i Puhola [M. I. Rofes i Pujol], tiesneši E. Perillo [E. Perillo], R. Barentss [R. Barents] un K. Brādlijs [K. Bradley] (referents),

sekretāre V. Hakenberga [W. Hakenberg],

ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 26. jūnija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 29. novembrī, G. de Mendoza Asensi cēla šo prasību galvenokārt atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/177/10 atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņa vārdu minētā konkursa kandidātu rezerves sarakstā.

 Tiesvedības priekšvēsture

2        Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) 2010. gada 16. martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/177/10, lai izveidotu kandidātu rezerves sarakstu AD 5 pakāpes administratoru pieņemšanai darbā Eiropas publiskās administrācijas, tiesību, ekonomikas, revīzijas un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomās (OV C 64 A, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par konkursu”).

3        Paziņojuma par konkursu IV sadaļā ir paredzēti priekšatlases testi un V sadaļā – pārbaudījumi, kuri notiek vērtēšanas centrā.

4        Paziņojuma par konkursu V sadaļas 2. punktā ir noteikts, ka uz vērtēšanas centru uzaicinātajiem kandidātiem tiks vērtētas viņu specifiskās kompetences izvēlētajā jomā, kā arī šādas vispārējās kompetences:

“–      analītiskās spējas un problēmu risināšana,

–        saziņa,

–        orientācija uz kvalitāti un rezultātu,

–        spēja mācīties un pilnveidoties,

–        māka noteikt prioritātes un organizēt,

–        izturība,

–        māka strādāt komandā,

–        vadītāja spējas”.

5        Paziņojuma par konkursu V sadaļas 2. punktā turklāt ir precizēts, ka šīs kompetences tiks vērtētas, izmantojot konkrēta gadījuma izpēti izvēlētajā jomā, uzdevumu grupā, mutisku uzstāšanos un strukturētu interviju.

6        Paziņojuma par konkursu V sadaļas 4. punktā ir noteikts, ka specifiskās kompetences izvēlētajā jomā tiekot vērtētas ar 0–20 punktiem un ka nepieciešamais minimums ir 10 punkti. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka specifiskās kompetences tiek vērtētas vienīgi gadījuma izpētes pārbaudījumā. Tajā pašā punktā ir norādīts, ka katra no vispārējām kompetencēm tiekot vērtēta ar 0–10 punktiem, kur nepieciešamais minimums par katru kompetenci ir 3 punkti un 50 punkti no 80 [iespējamajiem] par astoņu vispārējo kompetenču kopumu.

7        Prasītājs pieteicās konkursā EPSO/AD/177/10 kā kandidāts tiesību jomā (turpmāk tekstā – “konkurss”). Pēc priekšatlases testu veiksmīgas nokārtošanas datorā viņš piedalījās pārbaudījumos, kuri notika vērtēšanas centrā Briselē (Beļģija) 2010. gada 29. septembrī.

8        2011. gada 3. februāra vēstulē, kas prasītājam tika nosūtīta viņa EPSO kontā, EPSO viņu informēja, ka atlases komisija ir lēmusi, ka viņa rezultāts nav pietiekams, lai viņa vārdu iekļautu kandidātu rezerves sarakstā, un ka viņš par savām specifiskajām kompetencēm ir saņēmis 8 punktus no 20, lai gan nepieciešamais minimums ir 10 punkti no 20 (turpmāk tekstā – “lēmums par neiekļaušanu sarakstā”). Vēstulei bija pievienots dokuments ar nosaukumu “kompetenču pase”, kurā tika norādīti prasītāja rezultāti vispārējo kompetenču un specifisko kompetenču pārbaudījumos, kā arī atlases komisijas komentāri par katru no izvērtētajām vispārējām kompetencēm.

9        2011. gada 8. februārī nosūtītajā faksā prasītājs lūdza pārskatīt lēmumu par neiekļaušanu sarakstā un piekļuvi “visiem labotajiem rakstiskajiem un mutiskajiem uzdevumiem, jautājumiem un atbildēm, [kā arī] vērtēšanas tabulai, kuru atlases komisija izmantoja, vērtējot rakstisko uzdevumu un gadījuma izpēti”.

10      2011. gada 10. februāra elektroniskā pasta vēstulē prasītājs saņēma nelabotu savu gadījuma izpētes pārbaudījuma laikā sagatavotā darba eksemplāru, kā arī savu valodas testu, kam pievienota šī testa laikā izmantotā vērtēšanas tabula.

11      EPSO 2011. gada 4. aprīļa vēstulē, kura tika nosūtīta prasītājam viņa EPSO kontā, informēja prasītāju, ka atlases komisija ir pamanījusi zināmu nekonsekvenci viņa gadījuma izpētes vērtējumā un tāpēc ir nolēmusi pārskatīt un paaugstināt atzīmes, kuras viņš saņēmis par vispārējām kompetencēm “saziņa” un “māka noteikt prioritātes un organizēt”, kā arī saņemto atzīmi par specifiskajām kompetencēm, kura tādējādi ir paaugstināta no 8 punktiem no [iespējamiem] 20 uz 9 punktiem no 20. Ar šo vēstuli EPSO informēja prasītāju, ka pēc šiem grozījumiem viņa kopējais vērtējums ir 71,2 punkti no 100, kas ir zemāks nekā rezerves sarakstā iekļauto kandidātu zemākais kopējais vērtējums, proti, 76,10 punkti, un ka tādēļ atlases komisija ir apstiprinājusi savu lēmumu neiekļaut viņu minētajā kandidātu rezerves sarakstā. Tāpat viņam tika nosūtīta dokumenta ar nosaukumu “kompetenču pase” labotā versija.

12      Ar 2011. gada 5. maija elektroniskā pasta vēstuli prasītājs, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), iesniedza sūdzību par atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņa vārdu kandidātu rezerves sarakstā. Ar šo pašu sūdzību viņš lūdza piekļuvi “gadījuma izpētes teksta vērtējumam, vērtēšanas tabulai, kā arī labojumiem”.

13      Ar 2011. gada 29. augusta lēmumu EPSO, rīkojoties kā iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”), sūdzību noraidīja (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzības noraidīšanu”).

 Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība

14      Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        pirms lēmuma pieņemšanas un procesa organizatorisko pasākumu nolūkos izdot rīkojumu Eiropas Komisijai sagatavot nepieciešamos dokumentus, kas ļautu tai novērtēt iespējamu acīmredzamu kļūdu faktos un/vai tiesību piemērošanā, vērtējot viņa veikumu, un it īpaši sagatavot gadījuma izpētes laikā veiktā rakstiskā pārbaudījuma, kurš notika vērtēšanas centrā, kopiju kopā ar labotajām atbildēm;

–        atcelt lēmumu par neiekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā;

–        atcelt viņam ar 2011. gada 4. aprīļa vēstuli paziņoto atlases komisijas lēmumu, ar kuru tiek apstiprināts lēmums par neiekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā;

–        atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

–        piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

15      Savukārt Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16       Ar 2012. gada 29. jūnija vēstuli Civildienesta tiesa atbilstoši procesa organizatoriskajiem pasākumiem lūdza dalībniekiem atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem un iesniegt noteiktus dokumentus. It īpaši tā aicināja Komisiju iesniegt tai tēmas variantu, kas izmantots prasītāja gadījuma izpētē, un vēl vismaz divus citus konkursā izmantotos varantus.

17      Prasītājs saskaņā ar Civildienesta tiesas procesa organizatoriskajiem pasākumiem prasīto izpildīja noteiktajā termiņā. Savukārt Komisija ar savu 2012. gada 10. augusta atbildi Civildienesta tiesai nodeva tikai daļu pieprasīto dokumentu, pamatojot ar to, ka konkursā izmantoto dokumentu dažādo variantu teksti ir lielā mērā konfidenciāli un ka ir būtiski, lai tiktu nodrošināta EPSO atlases procedūrās izmantoto variantu izstrādes un piemērošanas metodes konfidencialitāte.

18      Ar 2012. gada 19. oktobra rīkojumu, kas izdots saskaņā ar Reglamenta 44. panta 2. punktu, Civildienesta tiesa noteica, ka Komisijai tai jāiesniedz tēmas variants, kurš tika izmantots prasītāja kārtotajā gadījuma izpētes pārbaudījumā, kā arī divi citi konkursā izmantotie varianti, proti, tas, par kuru kandidātiem piešķirtā vidējā atzīme bija visaugstākā, un tas, par kuru kandidātiem piešķirtā vidējā atzīme bija viszemākā. Saskaņā ar šo pašu rīkojumu Civildienesta tiesa noteica, ka pieprasīto dokumentu nodošana prasītājam ir saistīta ar vairākiem konfidencialitātes nosacījumiem, tostarp prasītāja pārstāvjiem ir rakstveidā jāapņemas neizpaust trešajām personām Komisijas iesniegto dokumentu saturu un it īpaši nenodot savus apsvērumus par minētajiem dokumentiem savam klientam vai trešajām personām.

19      Komisija 2012. gada 19. oktobra rīkojumā minētos dokumentus Civildienesta tiesai nodeva noteiktajā termiņā. Prasītāja pārstāvji 2012. gada 20. novembra vēstulē apņēmās neatklāt savam klientam vai trešajām personām ne Komisijas iesniegtos dokumentus, ne viņu apsvērumus par šiem dokumentiem.

20      Saskaņā ar Civildienesta tiesas 2013. gada 31. janvāra plēnuma lēmumu lieta, kura sākotnēji bija piešķirta Civildienesta tiesas otrajai palātai, tika nodota plēnumam.

21      Ar 2013. gada 5. februāra rīkojumu Civildienesta tiesa uzdeva Komisijai tai iesniegt “visu to labošanas metodisko līdzekļu vai tabulu kopijas, kuras atlases komisijas locekļi izmantoja, vērtējot kandidātu darbus konkursa gadījuma izpētes pārbaudījumā”.

22      Ar vēstuli, kura Civildienesta tiesas kancelejā saņemta 2013. gada 19. februārī, Komisija nodeva Civildienesta tiesai vispārējo metodisko materiālu, kurā iekļauti norādījumi labotājiem, detalizētu metodisko materiālu, kas ietver norādes par gadījuma izpētes būtību atkarībā no dažādiem variantiem, ar nosaukumu “juridiskā rokasgrāmata” un marķējuma profilu programmatūrā, kas bija nodoti labotāju un atlases komisijas locekļu rīcībā, lai vērtētu gadījuma izpētes laikā uzrādītās kandidātu kompetences. Savā vēstulē, nododot dokumentus, Komisija tomēr norādīja, ka detalizētajā metodiskajā materiālā ir iekļauti gadījuma izpētes pārbaudījuma labošanas kritēriji, un uzsvēra, ka tādēļ uz šo dokumentu pilnībā ir attiecināma atlases komisijas darba aizklātība. Tāpat tā norādīja, ka marķējuma profils ir uzskatāms par konfidenciālu un ka tādēļ lietas materiālos ir jāiekļauj vienīgi tā dokumenta daļa, kura nav konfidenciāla.

23      Pēc Komisijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas Civildienesta tiesa ar 2013. gada 18. aprīļa rīkojumu nolēma lietai pievienot vispārējo metodisko materiālu, bet detalizēto metodisko materiālu nosūtīt atpakaļ Komisijai, jo pēc tā izlasīšanas šis metodiskais materiāls neizrādījās nepieciešams, lai lemtu par prasītāja šajā lietā izvirzīto pamatu pamatotību, atbalstīt Komisijas lūgumu ievērot konfidencialitāti attiecībā uz marķējuma profilu un nodot prasītājam ziņojumu par vispārējo metodisko materiālu un mērķējuma profila nekonfidenciālo daļu, ievērojot konfidencialitāti saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem.

 Ievada apsvērumi

24      Ievadam Civildienesta tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem izriet, ka EPSO 2008. gada 3. jūlijā ir apstiprinājis ziņojumu ar nosaukumu “Attīstības programma”. Šī attīstības programma paredz, sākot no 2010. gada, visos atklātajos konkursos pāriet no atlases metodes, kuras pamatā ir kandidātu zināšanu vērtēšana, uz atlases metodi, kura balstās uz kandidātu kompetenču vērtēšanu (turpmāk tekstā – “jaunā metode”). It īpaši attīstības programmā ir norādīts, ka administratoru (AD) amatpienākumu grupas personāla atlases galvenais elements ir vērtēšanas centru izmantošana, kur kandidātiem ir jāiztur vairāki pārbaudījumi, tostarp gadījuma izpēte, strukturēta intervija, mutiska uzstāšanās un uzdevums grupā.

25      Mutiskajos pārbaudījumos, kuri notiek vērtēšanas centrā, jaunā metode paredz vairākus pasākumus, lai novērstu dažādus vērtētājiem raksturīgus kognitīvus apziņas aizspriedumus un tādējādi nodrošinātu vērtēšanas konsekvenci.

26      It īpaši no atbildētājas lietā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka:

–        viena pārbaudījuma laikā kandidātus novēro vismaz divi atlases komisijas locekļi un katru vispārējo kompetenci vērtē divu atšķirīgu uzdevumu laikā, proti, vairāki atlases komisijas locekļi;

–        pārbaudījumi ir iepriekš strukturēti un tajos tiek ievērota iepriekš noteikta metodika, izmantojot iepriekš definētus uzvedības indikatorus, lai novērstu “halo efektu”, kas ir kognitīvs apziņas aizspriedums, kurš ietekmē to, kā vērtētājs uztver cilvēkus, un kuru raksturo tendence, ka ikviens vērtētājs vai nu pārvērtē, vai nepietiekami novērtē kandidātu, pamatojoties vien uz pirmajiem uztveres rādītājiem;

–        vismaz puse atlases komisijas locekļu ir iestāžu ierēdņi, kuri īpaši šim nolūkam ir norīkoti darbā EPSO, savas atlases komisijas locekļu pienākumus pilda pilnu darba dienu un ir veiksmīgi piedalījušies piecu dienu mācībās par vērtēšanas metodēm; arī pārējie atlases komisijas locekļi tiek īpaši apmācīti;

–        visiem kandidātiem tiek piemēroti vienādi vērtēšanas kritēriji un viena un tā pati metodika;

–        atlases komisijas priekšsēdētājs piedalās katra pārbaudījuma pirmajās minūtēs, lai pārliecinātos par pareizu metodikas piemērošanu;

–        galīgos lēmumus visi atlases komisijas locekļi pieņem kolektīvi, pamatojoties uz visu pārbaudījumu rezultātiem;

–        tiek veikta izpēte un analīze, lai pārliecinātos par vērtēšanas konsekvenci.

27      Konkurss EPSO/AD/177/10 tika rīkots, izmantojot jauno metodi.

 Juridiskais pamatojums

1.     Par prasības priekšmetu

28      Prasītājs savā otrajā un trešajā prasījumā prasa atcelt lēmumu par neiekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā, kā arī atcelt atlases komisijas pēc pārskatīšanas pieņemto lēmumu, par kuru viņam paziņoja ar 2011. gada 4. aprīļa vēstuli, ar kuru tika apstiprināta neiekļaušana kandidātu rezerves sarakstā.

29      Tomēr saskaņā ar judikatūru, ja konkursa kandidāts lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemtu lēmumu, viņam nelabvēlīgais akts ir atlases komisijas lēmums pēc kandidāta situācijas pārskatīšanas (Vispārējās tiesas 2006. gada 13. decembra spriedums Heus/Komisija, T‑173/05, 19. punkts). No tā izriet, ka atlases komisijas lēmums, par kuru prasītājam tika paziņots ar 2011. gada 4. aprīļa vēstuli, aizstāj lēmumu par neiekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā, līdz ar to jāvērtē ir vienīgi prasījumi par tā lēmuma atcelšanu, par kuru prasītājam tika paziņots ar 2011. gada 4. aprīļa vēstuli.

30      Attiecībā uz ceturto prasījumu par lēmuma par sūdzības noraidīšanu atcelšanu ir jāatgādina, ka prasība, kas formāli vērsta pret sūdzības noraidīšanu, liek Civildienesta tiesai izskatīt aktu, par kuru šī sūdzība iesniegta, jo šīs sūdzības noraidīšanai pašai par sevi nav autonoma satura (Civildienesta tiesas 2011. gada 15. septembra spriedums lietā Munch/ITSB, F‑6/10, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

31      Šajā lietā lēmumam par sūdzības noraidīšanu nav autonoma satura, jo tajā ir vien apstiprināts lēmums par neiekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā, kurš tika aizstāts ar atlases komisijas lēmumu, par kuru prasītājam tika paziņots 2011. gada 4. aprīļa vēstulē, neveicot prasītāja situācijas atkārtotu vērtēšanu jaunu argumentu vai faktu gaismā, tādēļ nav pamata autonomi lemt par prasījumiem, kas vērsti uz tā atcelšanu.

32      No visa iepriekš minētā izriet, ka ir jālemj vienīgi par prasību par procesa organizatoriskajiem pasākumiem un par prasījumiem atcelt atlases komisijas lēmumu, par kuru prasītājam tika paziņots ar 2011. gada 4. aprīļa vēstuli, ar kuru tika apstiprināts lēmums par neiekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2.     Par prasību par procesa organizatoriskajiem pasākumiem

33      Savā prasības pieteikumā prasītājs lūdz, lai Civildienesta tiesa pirms lemšanas un procesa organizatorisko pasākumu nolūkos izdod rīkojumu atbildētājai iesniegt visus atbilstošos dokumentus, lai varētu izvērtēt, vai ir pieļauta acīmredzama kļūda faktos un/vai tiesību piemērošanā, izvērtējot viņa veikumu, un it īpaši iesniegt viņam uzdotā gadījuma izpētes izklāstu kopā ar viņa atbildēm, kas tika izlabotas.

34      Tomēr, ņemot vērā papilddokumentus, kurus dalībnieki ir pievienojuši saviem lietā iesniegtajiem dokumentiem, un dokumentus, kuri iesniegti procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, Civildienesta tiesa uzskata, ka tā ir pietiekami informēta, lai taisītu spriedumu, un ir nolēmusi, ka nav pamata apmierināt prasību par citu procesa organizatorisko pasākumu īstenošanu papildus tiem, kuri jau ir īstenoti.

3.     Par prasījumiem par lēmuma atcelšanu

35      Pamatojot savus prasījumus par lēmuma atcelšanu, prasītājs ir norādījis trīs pamatus attiecīgi par:

–        vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu;

–        atlases komisijas neatkarības principa pārkāpumu;

–        pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

 Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu

36      Prasītājs šo pamatu ir iedalījis divās daļās, apgalvojot, pirmkārt, ka kandidāti, kuri pārbaudījumus kārtojuši konkursa norises beigās, esot atradušies izdevīgākā stāvokli un, otrkārt, ka mutisko pārbaudījumu laikā konkursa atlases komisijas [sastāva] izmaiņas bija pārmērīgas.

 Par pirmā pamata pirmo daļu

–       Lietas dalībnieku argumenti

37      Prasītājs norāda, ka gadījuma izpētes pārbaudījumi ir ilguši trīs mēnešus un ka kandidātiem uzdotās tēmas pārbaudījumu laikā neesot īpaši atšķīrušās. Šo apstākļu dēļ kandidāti faktiski esot bijuši atšķirīgās situācijās atkarībā no viņu pārbaudījumu kārtošanas secības. Pirmkārt, kandidātiem, kurus vērtēja pēdējos, esot bijis vairāk laika, lai sagatavotos, un, otrkārt, viņiem esot bijusi iespēja saņemt informāciju par atsevišķu izmantoto variantu saturu no kandidātiem, kuri pārbaudījumus kārtoja pirms viņiem. Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka informācija par gadījuma izpēti esot cirkulējusi starp kandidātiem, kuri pārbaudījumu jau bija kārtojuši, un tiem, kuri to vēl nebija kārtojuši, tāpēc pēdējiem minētajiem bijusi iespēja mērķtiecīgāk organizēt savu sagatavošanos, ņemot vērā šo informāciju.

38      Prasītājs uzskata, ka, lai no tā izvairītos, EPSO visi gadījuma izpētes pārbaudījumi būtu jārīko vienā dienā, ko turklāt nosakot Eiropas Kopienu Tiesas 1976. gada 27. oktobra spriedums lietā 130/75 Prais/Padome un kā EPSO to darījis 2011. gadā rīkotajos konkursos.

39      Tiesas sēdes laikā pēc atgādinājuma, ka kandidāti gadījuma izpētes pārbaudījumu varēja kārtot vācu, angļu vai franču valodā, prasītājs uzsvēra, ka no Komisijas saskaņā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka visiem kandidātiem, kuri pārbaudījumu kārtoja vācu vai franču valodā, bija viens tēmas variants. Attiecīgi šiem kandidātiem bijis daudz vairāk iespēju saņemt informāciju par viņu pārbaudījuma tēmas varianta saturu no citiem kandidātiem.

40      Komisija uzskata, ka, ņemot vērā jauno metodi un it īpaši tajā paredzēto gadījuma izpēti, kuras mērķis ir pārbaudīt nevis kandidātu zināšanas, bet gan kompetences, tiek prasītas nevis kādas specifiskas zināšanas Savienības tiesību jautājumos vai jurisprudencē, bet vien visai vispārīgas zināšanas, kuras papildina juridiskās kompetences. Turklāt Komisija uzskata, ka informācijas iegūšana par gadījuma izpēti no citiem kandidātiem varētu pat kaitēt, jo minētais pārbaudījums esot tā iecerēts, lai neitralizētu iespējamās kandidāta iepriekšējās zināšanas par pārbaudījuma tēmu. Katrā ziņā kandidātiem, kuriem bija iespēja iegūt informāciju par gadījuma izpētes pārbaudījumu un kuri centās izmantot šo informāciju, lai sagatavotos, būtu jākonstatē, ka pārbaudījums neatbilst tam, kam viņi ir gatavojušies.

41      Turklāt Komisija norādīja, ka prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu par iespējamu informācijas apmaiņu starp kandidātiem par gadījuma izpēti. Tiesas sēdes laikā Komisija informēja Civildienesta tiesu, ka EPSO kontrolē informācijas apmaiņu sociālajos tīklos un citos elektronisko sakaru līdzekļos, kas tai ļauj konstatēt iespējamas tēmu noplūdes un attiecīgi reaģēt, ja cirkulētu pārāk precīza informācija. Komisija apgalvo, ka šajā gadījumā nekādas norādes par informācijas noplūdi netika atklātas.

–       Civildienesta tiesas vērtējums

42      Jāatgādina, ka lēmuma, saskaņā ar kuru konkursa atlases komisija ir atteikusi kandidāta iekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā, tiesas pārbaudes ietvaros Civildienesta tiesa pārbauda, vai ir ievērotas piemērojamās tiesību normas, it īpaši procesuālo tiesību normas, kuras definētas konkursa nolikumā un paziņojumā par konkursu, un normas, kuras regulē atlases komisijas darbu, īpaši par atlases komisijas objektivitāti un to, ka pēdējai minētajai ir jāsaglabā vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem, kā arī par pilnvaru nepārsniegšanu (Civildienesta tiesas 2012. gada 13. decembra spriedums Mileva/Komisija, F‑101/11, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

43      It īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem judikatūrā ir precizēts, ka atlases komisijai ir stingri jāraugās, lai konkursa norises laikā šis princips tiktu ievērots. Lai gan atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība saistībā ar pārbaudījumu noteikumiem un satura elementiem, Savienības tiesai tomēr ir jāveic pārbaude, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un atlases komisijas veiktās izvēles objektivitāti (Vispārējās tiesas 2008. gada 12. marta spriedums Giannini/Komisija, T‑100/04, 132. punkts).

44      Šajā kontekstā iecēlējinstitūcijai kā konkursa rīkotājai, kā arī atlases komisijai ir jārīkojas tā, lai visi viena konkursa kandidāti, ciktāl tas attiecas uz rakstiskajiem pārbaudījumiem, kārtotu vienu un to pašu pārbaudījumu vienādos apstākļos (iepriekš minētais spriedums Prais/Padome, 13. punkts). Tāpat konkursa atlases komisijai ir jāpārliecinās, ka pārbaudījumu grūtības pakāpe visiem kandidātiem ir vienāda (Civildienesta tiesas 2010. gada 15. aprīļa spriedums Matos Martins/Komisija, F‑2/07, 171. punkts un tajā minētā judikatūra).

45      Tomēr visos konkursos visbiežāk nenovēršami pastāv nevienlīdzīgas attieksmes risks, ņemot vērā, ka pārbaudījuma laikā uzdoto jautājumu skaits par vienu noteiktu tēmu ir ierobežots. Tādējādi ir atzīts, ka vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu var konstatēt vienīgi tad, ja atlases komisija izvēlēto pārbaudījumu laikā nav ierobežojusi iespēju nevienlīdzības risku, kas parasti piemīt jebkuram pārbaudījumam (iepriekš minētais spriedums Giannini/Komisija, 133. punkts).

46      Ņemot vērā šī sprieduma 43.–45. punktā minēto judikatūru, Civildienesta tiesa uzskata, ka, ņemot vērā konkursa atlases komisijas pienākumus, lēmums par kandidāta neiekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā ir atceļams, ja tiek konstatēts, ka konkurss ir organizēts tādējādi, ka var radīt lielāku nevienlīdzīgas attieksmes risku, nekā tas parasti raksturīgs jebkuram konkursam, un attiecīgajam kandidātam nav jāsniedz pierādījums par to, ka dažiem kandidātiem ir bijušas lielākas priekšrocības.

47      No šīs lietas materiāliem izriet, ka gadījuma izpēte ir pārbaudījums, ar kuru nosaka kandidātu kompetences izdomātās, taču visai reālās situācijās, kurās iepriekš iegūtām zināšanām ir pavisam neliela nozīme. Šajā ziņā Civildienesta tiesa konstatē, ka katram kandidātam, kuru uzaicina uz vērtēšanas centru, izsniegtās brošūras “Vērtēšanas centrs” 4.1. punktā (“gadījuma izpēte”), kuru prasītājs citē savā lūgumā veikt atkārtotu vērtēšanu, ir precizēts, ka kandidātiem savas atbildes gadījuma izpētē ir jāformulē rakstveidā, balstoties vienīgi uz viņu rīcībā nodotajiem dokumentiem.

48      Turklāt no Komisijas lietā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka konkursa gadījuma izpētes bija sagatavotas sešpadsmit vienādas grūtības pakāpes variantos, lai tajos tomēr būtu pietiekamas atšķirības, kas kandidātiem neļautu gūt labumu no iespējamām iepriekšējām zināšanām par kādu citu variantu. Šajā ziņā Civildienesta tiesa, iepazīstoties ar trīs no sešpadsmit konkursa gadījuma izpētes variantiem, ir secinājusi, ka tas nav vien pāris rindiņu garš vienkāršs izklāsts, kuru viens kandidāts varētu iegaumēt un viegli atstāstīt citam, bet gan vairāk nekā 20 lappušu bieza dokumentācija, kurā ietverta virkne visai atšķirīga rakstura dokumentu.

49      Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, jāsecina, ka prasītājs nav juridiski pietiekami pierādījis, ka apstāklis, ka kandidātiem, kuri pārbaudījumu kārtoja pēdējie, esot bijis vairāk laika, lai sagatavotos gadījuma izpētes pārbaudījumam, un ka daži kandidāti no citiem kandidātiem būtu ieguvuši informāciju par to variantu saturu, kurus izmantos viņu pārbaudījumā, būtu uzskatāms par tādu, kas kandidātiem, kuri gadījuma izpētes pārbaudījumu kārojuši pēdējie, būtu radījis reālas priekšrocības, salīdzinot ar pārējiem kandidātiem.

50      Turklāt prasītājs nav pat centies apstrīdēt Komisijas argumentus, saskaņā ar kuriem jaunā metode ir paredzēta tieši tādēļ, lai nodrošinātu, ka pārbaudījumu norises laikā vērtēšanas centrā attieksme pret visiem kandidātiem būtu vienlīdzīga, un lai minēto pārbaudījumu rezultāti netiktu sagrozīti vērtētāju kognitīvās apziņas aizspriedumu dēļ, kuru esamība ir zinātniski pierādīta un no kuriem atbildīgais dienests nevar norobežoties.

51      It īpaši attiecībā uz apgalvojumiem par iespējamu informācijas par gadījuma izpēti noplūdi ir jāsecina, ka prasītājs aprobežojas vien ar minējumiem, nesniedzot ne vismazāko pierādījumu vai norādi par to, ka šie apgalvojumi ir patiesi. Atbildot uz Civildienesta tiesas jautājumu tiesas sēdes laikā, prasītājs ir atzinis, ka viņam nav neviena objektīva pierādījuma par šādu noplūžu esamību. Turklāt, pat pieņemot, ka šāda informācijas noplūde notiktu, prasītājs Civildienesta tiesai nav iesniedzis arī nevienu pierādījumu, kas ļautu apšaubīt Komisijas argumentus, saskaņā ar kuriem līdz ar jaunās metodes ieviešanu tas, ka kandidātiem ir informācija par kāda gadījuma izpēti, viņiem būtu pilnīgi nelietderīgi vai pat neizdevīgi.

52      Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, fakts, ka visi gadījuma izpētes pārbaudījumi nenotiek vienā dienā, šajā lietā nerada atšķirīgu attieksmi pret kandidātiem, kas dažiem no tiem varētu radīt lielākas priekšrocības, salīdzinot ar citiem, ne arī nevienlīdzīgas attieksmes risku, kas būtu lielāks par to, kāds piemīt visiem konkursiem.

53      Šo secinājumu neapšauba arī arguments, kuru prasītājs izvirza saistībā ar faktu, ka kandidāti, kuri izvēlējušies pārbaudījumu kārtot vācu vai franču valodā, visi vairāku dienu laikā esot kārtojuši vienu un to pašu tēmas variantu. Faktiski, ņemot vērā šī sprieduma 47. un 48. punktā minētos apstākļus, prasītājs nav varējis pierādīt, ka kandidāti, kuri pārbaudījumu kārtojuši pēdējie, no tā būtu guvuši kādu labumu.

54      Visbeidzot, prasītājs nevar pamatoti atsaukties uz 14. punktu iepriekš minētajā spriedumā Prais/Padome, kurā Tiesa ir apstiprinājusi, “ka ir [..] ļoti svarīgi, lai rakstiskos pārbaudījumus visi kandidāti kārtotu vienā dienā”. Pietiek vien norādīt, ka šis secinājums ir jāvērtē tā faktiskajā oriģinālajā kontekstā, proti, par rakstisku, visiem kandidātiem identisku pārbaudījumu, kurš rīkots konkursa ietvaros, lai pārbaudītu kandidātu zināšanas. Savukārt šajā lietā pārbaudījums, kura norisi apstrīd prasītājs, ir gadījuma izpēte ar sešpadsmit variantiem, kas paredzēta, lai vērtētu nevis kandidātu zināšanas, bet gan kompetences.

55      No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

 Par pirmā pamata otro daļu

–       Lietas dalībnieku argumenti

56      Pirmā pamata otrajā daļā prasītājs apgalvo, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir ticis pārkāpts, jo atlases komisijas sastāvs dažādiem kandidātiem esot bijis pārāk atšķirīgs.

57      Šajā ziņā prasītājs secina, ka dažādu pārbaudījumu laikā, kurus tas ir kārtojis konkursa mutisko pārbaudījumu posmā, viņu nekad nav vērtējuši vieni un tie paši atlases komisijas locekļi un ka tādēļ neviens no atlases komisijas locekļiem nav piedalījies visos pārbaudījumos. Tādēļ atlases komisija esot pārkāpusi viņa tiesības saņemt vērtējumu no ievērojama skaita atlases komisijas locekļu. Turklāt prasītājs norāda, ka mutisko pārbaudījumu laikā gandrīz katram kandidātam bija atšķirīgi atlases komisijas locekļi un ka tādēļ atlases komisija ir veikusi tikai daļēji salīdzinošu vērtēšanu. Prasītājs arī norāda, ka atlases komisijas nepietiekamais pastāvīgo locekļu skaits un atlases komisijas sastāva būtiskā mainība netika kompensēta ar pastāvīgu atlases komisijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka klātbūtni.

58      Visbeidzot prasītājs apgalvo, ka personas, kuras bija atbildīgas par gadījuma izpētes uzdevuma labošanu, nebija vis atlases komisijas locekļi, bet gan EPSO iecelti vērtētāji un ka katru nedēļu šīs personas mainījās. Ņemot vērā nelielos EPSO noteiktos termiņus, atlases komisijai neesot bijis laika pārbaudīt šo vērtētāju veiktos labojumus. Tādējādi neesot bijis iespējams nodrošināt konsekvenci vērtēšanā.

59      Komisija apgalvo, ka šajā pirmā pamata daļā prasītājs apšauba vienīgi mutiskos pārbaudījumus, lai gan par specifiskajām kompetencēm, kuras tika vērtētas vienīgi gadījuma izpētes laikā, viņš saņēma atzīmi, kas bija zemāka par zemāko nepieciešamo atzīmi. Komisija tādēļ galvenokārt apgalvo, ka prasītājs nav ieinteresēts izvirzīt šo pirmā pamata daļu, jo arī tad, ja tiktu anulēta atzīme, kas saņemta par vispārējām kompetencēm, viņš no tā negūtu nekādu labumu.

60      Katrā ziņā Komisija uzskata, ka šī pirmā pamata daļa ir arī juridiski nepamatota. Komisija norāda, ka stabilitātes saglabāšana atlases komisijas sastāvā pati par sevi neesot mērķis, bet gan judikatūras ieviests risinājums, lai atsvērtu dažus trūkumus veidā, kādā mutiskie pārbaudījumi tika organizēti līdz 2010. gadam. Zinot, ka jaunajai metodei šādu trūkumu nav, vairs neesot jāraugās, lai atlases komisija būtu nemainīga visas konkursa procedūras laikā, lai tā atbilstu vienlīdzīgas attieksmes principa un vērtēšanas objektivitātes prasībām. Tiesas sēdes laikā Komisija precizēja savu argumentu, paziņojot, ka tā neuzstāj, lai atlases komisijas sastāva stabilitātes princips tiktu atmests pavisam, bet gan lai tas tiktu definēts no jauna, ņemot vērā jauno metodi.

–       Civildienesta tiesas vērtējums

61      Savienības tiesai atkarībā no katras lietas apstākļiem ir tiesības vērtēt, vai pareiza tiesvedība pamato prasības noraidīšanu pēc būtības, iepriekš nelemjot par iebildi par nepieņemamību, kuru izvirzījusi atbildētāja (Civildienesta tiesas 2011. gada 28. septembra spriedums AZ/Komisija, F‑26/10, 34. punkts).

62      Apstākļos, kādi ir šajā lietā, un procesuālās ekonomijas nolūkos vispirms ir jāvērtē pamata argumentācija, kuru izvirza prasītājs, iepriekš nelemjot par pieņemamību.

63      Jāatgādina, ka Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, nosakot konkursa rīkošanas noteikumus, un ka Savienības tiesai šie noteikumi ir jācenzē tikai, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un starp tiem veiktās izvēles objektivitāti (skat. Civildienesta tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu Höpcke/Komisija, F‑46/12, 63. punkts).

64      Pienākums pieņemt darbā visspējīgākos, visefektīvākos un visgodīgākos ierēdņus, kā to iestādēm nosaka Civildienesta noteikumu 27. pants, nozīmē to, ka iecēlējinstitūcijai un konkursa atlases komisijai, katrai savas kompetences ietvaros, ir jāraugās, lai konkursi noritētu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principus un vērtēšanas objektivitāti.

65      Kā jau iepriekš ir spriests, plašā rīcības brīvība, kāda ir piešķirta konkursa atlases komisijai, nosakot kandidātu kārtoto pārbaudījumu nosacījumus un detalizētu saturu, ir jākompensē, rūpīgi ievērojot noteikumus, kuri pārvalda šo pārbaudījumu rīkošanu. Attiecīgi atlases komisijai ir jāraugās, lai pārbaudījumu laikā stingri tiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips un starp ieinteresētajām personām veiktās izvēles objektivitāte (Vispārējās tiesas 2000. gada 25. maija spriedums Elkaïm un Mazuel/Komisija, T‑173/99, 87. punkts). Šim nolūkam atlases komisijai ir pienākums nodrošināt konsekventu vērtēšanas kritēriju piemērošanu visiem attiecīgajiem kandidātiem, nodrošinot tās sastāva stabilitāti (attiecībā uz atlases komiteju procedūrā, kuras mērķis ir izveidot pagaidu darbinieku kandidātu rezerves sarakstu, skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 24. septembra spriedumu Girardot/Komisija, T‑92/01, 24.–26. punkts; skat. arī Civildienesta tiesas 2010. gada 29. septembra spriedumu Honnefelder/Komisija, F‑41/08, 35. punkts).

66      Judikatūrā ir precizēts, ka vienlīdzīgas attieksmes un vērtēšanas objektivitātes principu ievērošana nozīmē, ka, cik vien tas ir iespējams, visā pārbaudījumu laikā ir jāsaglabā atlases komisijas sastāva stabilitāte (Vispārējās tiesas 2004. gada 10. novembra spriedums Vonier/Komisija, T‑165/03, 39. punkts).

67      Tomēr nevar izslēgt, ka vērtēšanas konsekvenci var nodrošināt, arī izmantojot citus līdzekļus, nevis nodrošinot atlases komisijas sastāva stabilitāti visā pārbaudījumu laikā. Tādējādi Vispārējā tiesa ir pieļāvusi, ka gadījumā, ja rodas šķēršļi, kuru dēļ pārbaudījumos, kurus kārto noteikti kandidāti, atlases komisijas ieceltie locekļi ir jāaizstāj ar to aizstājējiem, lai atlases komisija savu darbu varētu izpildīt saprātīgā termiņā, atlases komisijas sastāvs tomēr var palikt pietiekami stabils, ja atlases komisija īsteno nepieciešamo koordinēšanu, lai nodrošinātu vērtēšanas kritēriju konsekventu piemērošanu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu Giannini/Komisija, 208.–216. punkts).

68      Tāpat ir jānorāda, ka pasākumi, kurus atlases komisija īsteno, lai izpildītu savu pienākumu nodrošināt sastāva stabilitāti, nepieciešamības gadījumā ir jāvērtē, ņemot vērā organizētās darbā pieņemšanas īpašos raksturlielumus un konkursu organizēšanas kārtībai piemītošās praktiskās prasības, tomēr atlases komisijai nav iespējas atbrīvoties no pienākuma ievērot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem un starp tiem veiktās izvēles objektivitātes pamatprincipus (Vispārējās tiesas 2005. gada 5. aprīļa spriedums Christensen/Komisija, T‑336/02, 44. punkts).

69      Taisnība, ka novērtējumiem, uz kuriem atsaucas konkursa atlases komisija, vērtējot kandidātu kompetences vai zināšanas un prasmes, ir salīdzinošs raksturs (skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 19. februāra spriedumu Konstantopoulou/Tiesa, T‑19/03, 43. punkts). Taču nevar izslēgt, ka, lai organizētu konkursa pārbaudījumus un atlases komisijas darbu tā, lai nodrošinātu atlases komisijas novērtējuma salīdzinošo raksturu, pietiktu ar to, ka tās sastāva stabilitāte tiktu nodrošināta vien dažos konkursa posmos.

70      Tā kā atlases komisijas sastāva zināmas stabilitātes saglabāšana pati par sevi nav obligāta, bet ir līdzeklis, kā nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un vērtēšanas objektivitāti, ir jāpārbauda, vai šajā lietā veids, kādā konkurss tika organizēts, ļāva nodrošināt minēto principu ievērošanu.

71      Šajā lietā ir jānorāda, ka Komisija savā atbildē par procesa organizatoriskajiem pasākumiem un tiesas sēdē ir norādījusi, prasītājam neiebilstot, ka, ja arī atlases komisija visu pārbaudījumu laikā nav bijusi nemainīga, tā tomēr sanāca kopā vispirms, lemjot par veidu, kādā pārbaudījumi notiks, pēc tam ik pēc divām vai trīs dienām, proti, katru reizi, kad kandidātiem piešķirtās atzīmes tiek saskaitītas kopā, lai sniegtu vērtējumu par noteiktajā periodā iztaujāto kandidātu kompetencēm, un visbeidzot tad, kad tā izvērtēja visu pārbaudījumu beigās kandidātiem piešķirto vērtējumu konsekvenci.

72      Turklāt ir jāņem arī vērā EPSO ar jauno metodi īstenotie pasākumi, kuri paredzēti, lai novērstu kognitīvos apziņas aizspriedumus, kuri parasti vērtētājiem piemīt, un tādējādi nodrošinātu vērtēšanas konsekvenci. It īpaši Civildienesta tiesa atgādina, ka minētie pasākumi ietver iepriekš strukturētu testu izmantošanu, kuros izmantota iepriekš noteikta metodika, izmantojot iepriekš definētus uzvedības rādītājus, atlases komisijas priekšsēdētāja dalību katra pārbaudījuma pirmajās minūtēs, kā arī izpēti un analīzi, lai pārbaudītu vērtējumu konsekvenci (skat. šā sprieduma 26. punktu).

73      Tātad jaunā metode aizstāj veco atlases sistēmu, kas ir balstījusies uz atlases komisijas locekļu identitāti visas konkursa procedūras laikā, ar atlases sistēmu, kurā atlases komisijas sastāva stabilitāte ir nodrošināta tikai noteiktos būtiskos procedūras posmos, taču vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem garantē darba metožu identitāte un identisku kritēriju piemērošana kandidātu veikuma vērtēšanai.

74      Šādos apstākļos, ņemot vērā atlases komisijas sastāva stabilitāti šā sprieduma 71. punktā minētajos posmos un ņemot vērā atlases komisijas darba organizatoriskos un koordinēšanas pasākumus, kuri uzskaitīti 72. un 73. punktā, Civildienesta tiesa uzskata, ka šajā lietā ir ievēroti vienlīdzīgas attieksmes principi un vērtēšanas objektivitāte.

75      Tādēļ kā nepamatoti ir jānoraida iebildumi, ko prasītājs saista ar iespējamu atlases komisijas sastāva stabilitātes trūkumu, proti, iebildums par to, ka atlases komisija esot pārkāpusi prasītāja tiesības saņemt vērtējumu no ievērojama skaita atlases komisijas locekļu, iebildums par to, ka šī atlases komisija esot veikusi tikai daļēju visu kandidātu salīdzinošo vērtēšanu, un iebildums par to, ka atlases komisijas mainīgums netika kompensēts ar pastāvīgu atlases komisijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka klātbūtni.

76      Attiecībā uz iebildumu par to, ka EPSO ir izmantojis ārējos vērtētājus un tos ik nedēļu mainījis, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atlases komisija var izmantot vērtētāju palīdzību katru reizi, kad uzskata to par nepieciešamu. Šajā gadījumā nevar runāt par darbību kārtības neievērošanu, jo labošanas metodes dažādiem kandidātiem neatšķiras un atlases komisija saglabā tiesības uz galīgo vērtējumu (Vispārējās tiesas 2005. gada 26. janvāra spriedums Roccato/Komisija, T‑267/03, 67. punkts). Šajā lietā prasītājs pat neapstrīd, ka labošanas metodes dažādiem kandidātiem būtu atšķīrušās un ka atlases komisija nebūtu saglabājusi savas tiesības uz galīgo vērtējumu, un neviens lietas materiāls uz to nenorāda.

77      Visbeidzot jānorāda, ka prasītājs nesniedz nevienu pierādījumu, kas apliecinātu viņa apgalvojumu, ka atlases komisija nav spējusi nodrošināt vērtēšanas konsekvenci tāpēc, ka iecēlējinstitūcija tai nebija atvēlējusi laiku. Katrā ziņā no lietas materiāliem izriet, ka konkursa atlases komisija ir pārbaudījusi vērtēšanas konsekvenci, jo pēc tam, kad prasītājs bija lūdzis veikt atkārtotu vērtēšanu, atlases komisija bija konstatējusi zināmu nekonsekvenci viņa gadījuma izpētes vērtēšanā un attiecīgi paaugstinājusi viņam sākotnēji piešķirtās atzīmes par vispārējām kompetencēm “saziņa” un “māka noteikt prioritātes un organizēt”, kā arī par specifiskajām kompetencēm.

78      Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmā pamata otrā daļa par atlases komisijas sastāva stabilitātes trūkumu ir jānoraida kā nepamatota, nevērtējot, vai šī otrā daļa ir pieņemama vai efektīva.

79      Tāpēc pirmais pamats ir jānoraida kopumā.

 Par otro pamatu par atlases komisijas neatkarības principa pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

80      Prasītājs norāda, ka lielākā daļa atlases komisijas locekļu, tostarp priekšsēdētājs, ir bijuši darbam EPSO norīkoti ierēdņi, tādēļ no tā atkarīgi, kas esot pretrunā atlases komisijas neatkarības principam.

81      Komisija lūdz Civildienesta tiesai noraidīt šo pamatu.

 Civildienesta tiesas vērtējums

82      Jāatgādina, ka, ņemot vērā šo konkursa atlases komisijai uzticēto svarīgo lomu, likumdevējs ir paredzējis vairākas garantijas. Tā Civildienesta noteikumu 30. pantā un III pielikuma 3. pantā ir paredzēts, ka, pirmkārt, katram konkursam iecēlējinstitūcija ieceļ atlases komisiju; otrkārt, izņemot atlases komisijas priekšsēdētāju, pārējos atlases komisijas locekļus vienādā skaitā ieceļ iestāde un personāla komiteja; treškārt, atlases komisijas locekļi ir jāizvēlas no ierēdņiem; ceturtkārt, no ierēdņiem izvēlētajiem atlases komisijas locekļiem ir jāatbilst tādai amata pienākumu grupai un pakāpei, kas ir vismaz līdzvērtīga ar ieņemamā vakantā amata pakāpi, un, piektkārt, ja atlases komisijā ir vairāk par četriem locekļiem, tad tajā ir jābūt vismaz diviem katra dzimuma pārstāvjiem (Civildienesta tiesas 2010. gada 15. jūnija spriedums Pachtitis/Komisija, F‑35/08, 53. un 54. punkts).

83      Savukārt neviens Civildienesta noteikumu nosacījums neliedz par atlases komisijas locekļiem kļūt ierēdņiem, kuri norīkoti darbam EPSO tieši konkursa atlases komisijas locekļu pienākumu veikšanai.

84      Turklāt no apstākļa, ka atlases komisijas locekļi ir bijuši ierēdņi, kuri uz ierobežotu laiku norīkoti darbam EPSO, lai veiktu konkursu atlases komisijas locekļu pienākumus, nevar secināt, ka EPSO ar šo ierēdņu starpniecību ir kādā veidā centies ietekmēt atlases komisijas darbu.

85      Jākonstatē, ka tā vietā, lai sniegtu Civildienesta tiesai kādus pierādījumus vai vismaz precīzus un saskanīgus norādījumus par to, ka EPSO esot kaut kādā veidā ietekmējis atlases komisiju, prasītājs savā prasības pieteikumā aprobežojas vien ar tīrām spekulācijām.

86      Tiesas sēdes laikā prasītājs tomēr izvērsa šo pamatu, apgalvojot, ka līdz ar jauno metodi ir iespējams novērot zināmu lomu apmaiņu starp konkursa atlases komisiju un EPSO, jo pēdējam minētajam ir aizvien lielākas pilnvaras noteikt pārbaudījumu raksturu un veidu, kādā tiem jānotiek, neraugoties uz atlases komisijas lomu. It īpaši prasītājs uzsvēra, kā Komisija pati to ir atzinusi savā aizstāvības rakstā, ka līdz ar vērtēšanas centra metodiku atlases komisijai ir ierobežotāka rīcības brīvība nekā iepriekš un iecēlējinstitūcijas veiktie pasākumi, lai nodrošinātu vērtējuma konsekvenci, esot tādi, kas atlases komisijai būtībā atņem tās pilnvaras.

87      Tomēr prasītāja izvirzītie argumenti nav tādi, kas juridiski pietiekami pierādītu to, ka EPSO ir īstenojis lomu, kura saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ir uzticēta iecēlējinstitūcijai, proti, noteikt konkursa raksturu un tā kārtību. It īpaši neviens lietas materiāls nepierāda EPSO iejaukšanos tajā, kā atlases komisija vērtē kandidātu veikumu, ne arī to, kāds vērtējums kandidātiem tiek piešķirts, vai arī to, kā tiek veidots kandidātu rezerves saraksts. Šajā ziņā ir jānorāda, ka neatkarīgi no iecēlējinstitūcijas īstenotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu vērtējumu konsekvenci atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantam, tieši konkursa atlases komisija, nevis iecēlējinstitūcija uzrauga pārbaudījumus un veido kandidātu prasmju sarakstu.

88      Attiecīgi pamats par atlases komisijas neatkarības principa pārkāpumu ir jānoraida.

 Par trešo pamatu par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

 Lietas dalībnieku argumenti

89      Pēc būtības prasītājs apgalvo, ka EPSO nav izpildījis pienākumu norādīt pamatojumu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 25. pantā, jo tas atteicās viņam atklāt vairākus dokumentus un informāciju, it īpaši jautājumus, uz kuriem viņa atbildes nebija pareizas, kāpēc viņa atbildes nav bijušas pareizas, kā arī vērtēšanas tabulas, kuras izmantotas rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos. Turklāt viņš ir lūdzis tēmas varianta, ar kuru tam bija jāstrādā gadījuma izpētes pārbaudījuma laikā, kopiju un labotās atbildes. Šo dokumentu atklāšana ir bijusi nepieciešama, lai viņš saprastu savas kļūdas, veidu, kādā viņa pārbaudījuma darbs labots, un lai novērtētu, vai nav pārkāpti kādi atlases komisijai piemērojamie noteikumi.

90      Turklāt prasītājs uzskata, ka, piemērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 13. pantu (OV 2001, L 8, 1. lpp.), EPSO bija pienākums nodot viņam iepriekšējā punktā minētos dokumentus.

91      Komisija prasa šo pamatu noraidīt.

 Civildienesta tiesas vērtējums

92      Pirmkārt, jāatgādina, ka, ja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. panta otro daļu visi lēmumi, kurus pieņem, piemērojot Civildienesta noteikumus, un kuri to saņēmējam var būt nelabvēlīgi, ir jāpamato attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem, un šis pienākums norādīt pamatojumu ir jāsaskaņo ar aizklātības nodrošināšanu attiecībā uz atlases komisijas darbu, kā tas paredzēts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā (Tiesas 1996. gada 4. jūlija spriedums Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, 24. punkts).

93      Atlases komisijas darba aizklātība tika ieviesta, lai nodrošinātu konkursu atlases komisiju neatkarību un to darba objektivitāti, pasargājot tās no jebkādas ārējas iejaukšanās un ietekmes, neatkarīgi no tā, vai to dara pati administrācija, ieinteresētie kandidāti vai trešās personas. Ievērojot šo aizklātību, ir aizliegts izpaust attieksmi, kāda ir bijusi katram atlases komisijas loceklim, kā arī atklāt detaļas, kuras ir saistītas ar kandidātu personīgiem vai salīdzinošiem vērtējumiem (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu Konstantopoulou/Tiesa, 27. punkts).

94      Ņemot vērā šo aizklātību, dažādos konkursa pārbaudījumos saņemto vērtējumu paziņošana būtībā ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums (iepriekš minētie spriedumi Parlaments/Innamorati, 31. punkts, un Konstantopoulou/Tiesa, 32. punkts; Civildienesta tiesas 2012. gada 28. marta spriedums Marsili/Komisija, F‑19/10, 51. punkts).

95      Šāds pamatojums neaizskar kandidātu tiesības. Tas kandidātiem ļauj uzzināt viņu veikuma vērtējumu un vajadzības gadījumā pārliecināties, ka tie nav saņēmuši nepieciešamo punktu skaitu, kas norādīts paziņojumā par konkursu, lai kārtotu konkrētus pārbaudījumus vai pārbaudījumu kopumu, un Civildienesta tiesai ļauj veikt atbilstīgu tiesas pārbaudi šāda veida tiesvedībā (iepriekš minētais spriedums Konstantopoulou/Tiesa, 33. punkts).

96      Turklāt atlases komisijai, pamatojot lēmumu nepielaist kandidātu pārbaudījumam, nav jāprecizē, kuras minētā kandidāta atbildes ir uzskatītas par nepietiekamām, vai jāskaidro, kāpēc šīs atbildes uzskatītas par nepietiekamām, jo šāds sīks pamatojums nav nepieciešams, lai kandidāts spētu izvērtēt iespēju iesniegt vai neiesniegt sūdzību vai vajadzības gadījumā prasību vai lai tiesai būtu iespēja veikt tiesas pārbaudi (Vispārējās tiesas 1995. gada 14. jūlija spriedums Pimley-Smith/Komisija, T‑291/94, 63. un 64. punkts, kā arī iepriekš minētais spriedums Konstantopoulou/Tiesa, 34. punkts).

97      No šīs lietas materiāliem izriet, ka pēc prasītāja lūguma viņš 2011. gada 10. februārī ir saņēmis nerediģētu sava gadījuma izpētes darba kopiju un valodas pārbaudījuma kopiju, kā arī šī pārbaudījuma laikā izmantoto vērtēšanas tabulu. Turklāt ar apstrīdēto lēmumu viņš ticis informēts, ka lēmums apstiprināt atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu kandidātu rezerves sarakstā ir pamatots ar to, ka viņš saņēmis kopējo atzīmi, kas ir zemāka par viszemāko no kandidātu rezerves sarakstā iekļauto kandidātu atzīmēm. Visbeidzot viņš saņēmis savu “kompetenču pasi”, kurā bija norādītas ne tikai atzīmes, kuras saņemtas par katru no vērtētajām kompetencēm, bet arī analītiskie vērtējumi par katru no vērtētajām kompetencēm.

98      Tāpēc ir jākonstatē, ka, ņemot vērā iepriekš minēto judikatūru, apstrīdētais lēmums ir bijis pietiekami pamatots un EPSO nebija jānodod prasītājam viņa pieprasītie dokumenti.

99      Pakārtoti Civildienesta tiesa uzskata, ka EPSO, lai izpildītu savu pienākumu norādīt pamatojumu, nebija jānodod prasītājam viņa darba eksemplāra labotā versija, jāuzrāda iemesli, kādēļ viņa atbildes ir bijušas kļūdainas, kā arī rakstisko un mutisko pārbaudījumu laikā izmantotās vērtēšanas tabulas, jo šie dokumenti ir salīdzinošo vērtējumu, uz kuriem atsaucas konkursa atlases komisija, neatņemama sastāvdaļa un uz tiem attiecas tās darba aizklātība.

100    Turklāt attiecībā uz tēmas varianta kopiju, ar kuru prasītājam bija jāstrādā gadījuma izpētes pārbaudījumā, Civildienesta tiesa norāda, ka saskaņā ar judikatūru uz dokumentu attiecas atlases komisijas darba aizklātība, ja tā paziņošana varētu atklāt atlases komisijas locekļu individuālo attieksmi vai personīga vai salīdzinoša rakstura vērtējumus par kandidātiem (iepriekš minētais spriedums Konstantopoulou/Tiesa, 27. punkts), konfidencialitāte, kas attiecas uz atlases komisijas darbu, neizslēdz iespēju, ka atsevišķa konkursa procedūras dokumenta konfidencialitāti attaisno citi iemesli. Šajā lietā Civildienesta tiesa uzskata, ka EPSO atteikums nodot prasītājam tēmas variantu, ar kuru tas strādāja pārbaudījumā, ir pamatots ar nepieciešamību izvairīties gadījumā, ja arī citi kandidāti pieprasītu tēmu variantus, ar kuriem viņi strādājuši pārbaudījumā, no iespējas, apvienojot vairākus variantus, noteikt un padarīt publiski pieejamu metodiku, kuru izmanto, lai izstrādātu vienas tēmas dažādus variantus, kā arī rādītājus, kurus izmanto kandidātu vērtēšanai.

101    Visbeidzot šie konstatējumi nav pretrunā Hartas 8. pantam vai Regulai Nr. 45/2001. Jāuzsver, kā tas ir precizēts Regulas Nr. 45/2001 2. pantā, ka par personas datiem ir uzskatāma vienīgi tā informācija, kura ļautu identificēt personu. No tā izriet, ka, ņemot vērā iepriekš minētos nosacījumus, prasītājam ir tiesības saņemt piekļuvi EPSO rīcībā esošajiem datiem, kuri ļauj viņu identificēt, nevis piekļuvi sava darba labotajam eksemplāram, jautājumiem, uz kuriem viņš bija atbildējis kļūdaini, pamatojumam, kāpēc viņa atbildes bijušas kļūdainas, vai izmantotajai vērtēšanas tabulai. Vēl jo vairāk tas ir tādēļ, ka, ja uzskatītu, ka kandidāta darba labotais eksemplārs ir personas dati, tad saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 14. pantu viņš varētu lūgt, lai tie tiktu laboti, kas būtu absurds.

102    Tādēļ šis pamats par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi ir jānoraida.

103    Tā kā neviens no pamatiem nav pamatots, ir jānoraida prasījumi par lēmuma atcelšanu un attiecīgi prasība kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

104    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam, ievērojot citus šā Reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumus, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šā paša panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.

105    No iepriekš izklāstītās motīvu daļas izriet, ka prasītājs ir lietas dalībnieks, kuram spriedums ir nelabvēlīgs. Turklāt Komisija savos prasījumos ir skaidri lūgusi, lai prasītājam tiktu piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā lietas apstākļi neattaisno Reglamenta 87. panta 2. punkta piemērošanu, tad prasītājam ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi un jāatlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumi.

Ar šādu pamatojumu

CIVILDIENESTA TIESA (plēnums)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      G. Mendoza Asensi sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 12. februārī.

* Tiesvedības valoda – franču.