1

Šīs lietas priekšmets ir to tiesāšanās izdevumu noteikšana, kas Schwaaner Fischwaren GmbH (turpmāk tekstā – “Schwaaner Fischwaren”) radušies saistībā ar tiesvedību lietā C‑582/11 P Rügen Fisch/ITSB.

2

Ar apelācijas sūdzību, kas iesniegta 2011. gada 22. novembrī saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantu, Rügen Fisch AG (turpmāk tekstā – “Rügen Fisch”) lūdza atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 21. septembra spriedumu lietā T‑201/09 Rügen Fisch/ITSB – Schwaaner Fischwaren (“SCOMBER MIX”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa, pirmkārt, noraidīja tās prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 20. marta lēmumu lietā R 230/2007-4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru tika apmierināts pieteikums par Kopienas preču zīmes “SCOMBER MIX” daļējas spēkā neesamības atzīšanu, un, otrkārt, piesprieda tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

3

Ar 2012. gada 10. jūlija rīkojumu lietā C‑582/11P Rügen Fisch/ITSB Tiesa noraidīja šo apelācijas sūdzību kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu. Turklāt Tiesa piesprieda Rügen Fisch atlīdzināt ITSB un Schwaaner Fischwaren tiesāšanās izdevumus.

4

Tā kā starp Schwaaner Fischwaren un Rügen Fisch netika panākta vienošanās par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu, kas radušies minētajā apelācijas tiesvedībā, summu, Schwaaner Fischwaren iesniedza šo pieteikumu.

5

Schwaaner Fischwaren lūdz Tiesu noteikt atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summu EUR 18 875,85 apmērā. Šajā summā ietilpst:

6

Šajā ziņā Schwaaner Fischwaren apgalvo, ka šie izdevumi bija nepieciešami un nav pārmērīgi, cita starpā ņemot vērā strīda ievērojamo ekonomisko nozīmi attiecībā uz tās darbību. Proti, brīva aprakstošo terminu pieejamība zvejniecības nozarē esot būtiski svarīga šā uzņēmuma ražošanas, izplatīšanas un reklāmas darbību nodrošināšanai.

7

Schwaaner Fischwaren arī lūdz Tiesu piespriest atlīdzināt tai summu EUR 300 apmērā par izdevumiem, kas radušies šajā tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.

8

Rügen Fisch galvenokārt apgalvo, ka Schwaaner Fischwaren pašai jāsedz savi tiesāšanās izdevumi saskaņā ar Reglamenta 140. panta 3. pantu. Šajā sakarā tā norāda, ka nedz Schwaaner Fischwaren iestāšanās lietā ITSB prasījumu atbalstam Vispārējā tiesā, nedz arī tās iestāšanās lietā kā otram lietas dalībniekam apelācijas instancē nebija nepieciešama, it īpaši tāpēc, ka šā uzņēmuma sniegtie argumenti lielā mērā līdzinājās ITSB argumentiem.

9

Pakārtoti Rügen Fisch apgalvo, ka tiesāšanās izdevumi, kurus prasīts noteikt, nav atlīdzināmi. It īpaši tā norāda, ka daļa no rēķiniem, ko Schwaaner Fischwaren ir pievienojusi savam pieteikumam, ir izsniegti, pirms tika iesniegta apelācijas sūdzība, par kuru izdots rīkojums iepriekš minētajā lietā Rügen Fisch/ITSB. Piemēram, izdevumi saistībā ar padomdevēju pakalpojumiem, par ko izrakstīti šie rēķini, patiesībā atbilst izdevumiem, kas radušies saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesu ITSB un šīs iestādes Apelāciju padomē.

10

Rügen Fisch arī apstrīd, ka Schwaaner Fischwaren var pieprasīt atlīdzināt pārstāvības izdevumus, par kuriem rēķinus izsnieguši divi advokāti, jo, ņemot vērā lietas vidējo sarežģītību, būtu pieticis ar viena advokāta pakalpojumiem, lai nodrošinātu Schwaaner Fischwaren pārstāvību.

11

Rügen Fisch tāpat apgalvo, ka šis pieteikums nevar attiekties uz summām, kuras lūgts atlīdzināt kā PVN, jo Schwaaner Fischwaren kā PVN maksātāja var no Vācijas nodokļu iestādēm saņemt šā nodokļa atmaksu vai atskaitījumu.

12

Rügen Fisch apstrīd arī stundu skaitu un likmi, par ko rēķinus izrakstījuši Schwaaner Fischwaren padomdevēji. Proti, ņemot vērā lietas vidējo sarežģītību, par to pieprasītā atlīdzība esot pārmērīga.

13

Visbeidzot Rügen Fisch uzskata, ka apzīmējums “SCOMBER MIX”, uz kuru attiecās spēkā neesamības atzīšanas process, no ekonomiskā viedokļa Schwaaner Fischwaren nebija īpaši svarīgs.

14

Attiecībā uz šī pieteikuma pieņemamību ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko apgalvo Rügen Fisch, Tiesa ar iepriekš minēto rīkojumu lietā Rügen Fisch/ITSB tai piesprieda atlīdzināt izdevumus, kas ITSB un Schwaaner Fischwaren radušies apelācijas instancē, piemērojot Tiesas Reglamenta 69. panta 2. punktu, redakcijā, kas bija spēkā minētā rīkojuma izdošanas dienā.

15

Tātad Rügen Fisch argumenti, ka Schwaaner Fischwaren esot pašai jāsedz savi tiesāšanās izdevumi saskaņā ar Tiesas Reglamenta 140. panta 3. pantu, ir pretrunā iepriekš minētā rīkojuma lietā Rügen Fisch/ITSB tekstam.

16

Saskaņā ar Reglamenta 144. panta b) punktu, kas saskaņā ar minētā reglamenta 184. panta 1. punktu piemērojams tiesvedībai apelācijas instancē, par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem uzskata “nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies saistībā ar lietu, it īpaši ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī atlīdzību pārstāvjiem, padomdevējiem vai advokātiem”.

17

Pat atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem ir atzīstami tikai tie izdevumi, kas, pirmkārt, radušies saistībā ar lietas izskatīšanu Tiesā un, otrkārt, bija nepieciešami šajā nolūkā (2004. gada 6. janvāra rīkojums lietā C-104/89 DEP Mulder u.c./Padome un Komisija, Krājums, I-1. lpp., 43. punkts; 2012. gada 19. septembra rīkojums lietā C‑197/07 P‑DEP TDK Kabushiki Kaisha/Aktieselskabet af 21. november 2001, 12. punkts, un 2013. gada 10. oktobra rīkojums lietā C‑38/09 P‑DEP OCVV/Schräder, 18. punkts).

18

Attiecībā uz šo pieteikumu ir jāteic, kā to pēc būtības apgalvojusi Rügen Fisch, ka liela daļa Schwaaner Fischwaren iesniegto rēķinu attiecas uz padomdevēju pakalpojumiem, kas sniegti pirms pārsūdzētā sprieduma pasludināšanas, proti, pirms 2011. gada 21. septembra, tostarp izdevumi, kuri saistīti ar šīs personas, kas iestājusies lietā, procesuālo rakstu iesniegšanu un pārstāvēšanu Vispārējās tiesas 2011. gada 9. marta tiesas sēdē. Tāpat daži no rēķiniem par honorāriem attiecas uz padomdevēju pakalpojumiem, kas sniegti spēkā neesamības atzīšanas procesā ITSB Apelāciju padomē.

19

Taču šajā sakarā Rügen Fisch prasība tika noraidīta ar pārsūdzēto spriedumu, kurā Vispārējā tiesa lēma par tiesāšanās izdevumiem saistībā ar minēto prasību. Turklāt ar iepriekš minēto rīkojumu lietā Rügen Fisch/ITSB Tiesa noraidīja Rügen Fisch apelācijas sūdzību par minēto spriedumu. Tādējādi, tā kā Vispārējās tiesas nolēmums, tostarp arī lēmums par tiesāšanās izdevumiem, nav ticis atcelts, Vispārējai tiesai ir jānosaka summas, kas atlīdzināmas saistībā ar tajā notikušo tiesvedību lietā, kurā taisīts pārsūdzētais spriedums un kurā Schwaaner Fischwaren tika atzīta par personu, kas iestājusies lietā (šajā ziņā skat. 2008. gada 11. janvāra rīkojumu apvienotajās lietās C‑105/04 P‑DEP un C‑113/04 P‑DEP CEF un CEF Holdings/Nederlandse Federatieve Vereniging voor de Groothandel op Elektrotechnisch Gebied un Technische Unie, 22. punkts).

20

No iepriekš minētā izriet, ka attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem saistībā ar minēto prasību, kurus Schwaaner Fischwaren vēlētos noteikt [šajā tiesvedībā], lai gan par tiem, iespējams, varētu iesniegt atsevišķu pieteikumu Vispārējā tiesā saskaņā ar tās Reglamenta 87.–92. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ievērojot minētā reglamenta 85. pantu, šādi tiesāšanās izdevumi tomēr nevar būt šī pieteikuma priekšmets.

21

Tādējādi, runājot vienīgi par Schwaaner Fischwaren iesniegtajiem rēķiniem, kas atbilst pēc pārsūdzētā sprieduma pasludināšanas sniegtajiem padomdevēju pakalpojumiem, ir jākonstatē, ka šo rēķinu skaits ir seši un to kopējā maksimālā summa ir EUR 4052,77.

22

Nosakot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, Tiesa ņem vērā visus lietas apstākļus līdz brīdim, kad tiek pasludināts rīkojums par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, tostarp nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar tiesvedību par tiesāšanās izdevumu noteikšanu (2010. gada 20. maija rīkojums apvienotajās lietās C‑12/03 P‑DEP un C‑13/03 P‑DEP Tetra Laval/Komisija, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2012. gada 12. oktobra rīkojums lietā C‑254/09 P‑DEP Zafra Marroquineros/Calvin Klein Trademark Trust, 22. punkts).

23

Šajā sakarā jāatgādina, ka Savienības tiesai ir pilnvaras nevis noteikt honorārus, kas lietas dalībniekiem jāmaksā saviem advokātiem, bet noteikt summu, kuras apmērā šī atlīdzība var tikt piedzīta no lietas dalībnieka, kuram piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus (iepriekš minētie rīkojumi apvienotajās lietās Tetra Laval/Komisija, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī lietā TDK Kabushiki Kaisha/Aktieselskabet af 21. november 2001, 15. punkts).

24

Tāpat no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, nepastāvot Savienības tiesību normām attiecībā uz tarifiem vai darbam nepieciešamo laiku, Tiesai ir brīvi jānovērtē attiecīgā informācija, ņemot vērā lietas priekšmetu un raksturu, tā nozīmi no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedība varēja radīt lietā iesaistītajiem pārstāvjiem vai padomdevējiem, un strīdā iesaistītās lietas dalībnieku ekonomiskās intereses (skat. it īpaši 1994. gada 30. novembra rīkojumu lietā C-294/90 DEP British Aerospace/Komisija, Recueil, I-5423. lpp., 13. punkts; 2013. gada 16. maija rīkojumu lietā C‑498/07 P‑DEP Deoleo/Aceites del Sur‑Coosur, 20. punkts, un 2012. gada 10. jūlija rīkojumu lietā C‑191/11 P‑DEP Norma Lebensmittelfilialbetrieb/Yorma’s, 17. punkts).

25

Turklāt, nosakot atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summu, ir jāņem vērā kopējais darba stundu skaits, kas atbilst sniegtajiem pakalpojumiem, kuri tiek uzskatīti par objektīvi nepieciešamiem attiecīgās tiesvedības vajadzībām, neatkarīgi no advokātu skaita, kas veic minēto darbu (iepriekš minētie rīkojumi apvienotajās lietās Tetra Laval/Komisija, 56. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī lietā Deoleo/Aceites del Sur‑Coosur, 28. punkts).

26

Par labu Schwaaner Fischwaren atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu, kas ir saistīti ar apelācijas tiesvedību, kurā izdots iepriekš minētais rīkojums lietā Rügen Fisch/ITSB, summa ir jāizvērtē saskaņā ar šiem kritērijiem.

27

Attiecībā uz iesaistītajām ekonomiskajām interesēm nav apstrīdams, ņemot vērā preču zīmju nozīmi komercdarbībā, ka Schwaaner Fischwaren bija noteikti ieinteresēta, lai apelācijas instancē tiktu apstiprināts pārsūdzētais spriedums, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Rügen Fisch prasību par apstrīdēto lēmumu. Ar minēto lēmumu ITSB Apelāciju padome apmierināja Schwaaner Fischwaren pieteikumu par Kopienas preču zīmes “SCOMBER MIX” daļējas spēkā neesamības atzīšanu, šajā gadījumā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un kas ir “konservētas zivis; zivju konservi; zivju izstrādājumi, arī izmantojot garšvielas, garšvielu ekstraktus, salātus un dārzeņus; zivju ēdieni un daļēji gatavi zivju ēdieni”.

28

Attiecībā uz strīda priekšmetu ir jānorāda, ka tā bija apelācijas tiesvedība, kas pēc sava rakstura skar tikai tiesību jautājumus un neattiecas uz faktu konstatāciju. Turklāt pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē lieta, kuras pamatā ir Schwaaner Fischwaren pieteikums par preču zīmes “SCOMBER MIX” spēkā neesamības atzīšanu, jau ir tikusi secīgi izskatīta ITSB Anulēšanas nodaļā, šīs iestādes Apelāciju padomē, kā arī Vispārējā tiesā.

29

Runājot par strīdus jautājuma svarīgumu no Savienības tiesību viedokļa, ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzībā bija ietverts viens pamats un nebija izvirzīts neviens jauns vai īpaši sarežģīts tiesību jautājums. Turklāt Tiesa to noraidīja kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu ar rīkojumu, kas izdots saskaņā ar Reglamenta 119. pantu tā tolaik spēkā esošajā redakcijā.

30

Attiecībā uz veiktā darba apjomu, ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, šķiet, ka, lai sagatavotu Schwaaner Fischwaren atbildes rakstu apelācijas instancē, kurā tika izdots iepriekš minētais rīkojums lietā Rügen Fisch/ITSB, nebija vajadzīga ļoti padziļināta analīze.

31

Visbeidzot attiecībā uz summām, kas pieprasītas kā PVN, ir jāteic, ka Schwaaner Fischwaren kā PVN maksātājam ir tiesības atgūt no nodokļu iestādēm PVN, kas samaksāts par tās pirktajām precēm un pakalpojumiem. Tādējādi PVN attiecībā uz šo uzņēmumu nav uzskatāms par izdevumiem, un līdz ar to tā šajā lietā nevar pieprasīt atmaksāt PVN par šiem izdevumiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Norma Lebensmittelfilialbetrieb/Yorma’s, 24. punkts).

32

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, summa EUR 3000 apmērā ir uzskatāma par saprātīgu un objektīvi nepieciešamu, lai nodrošinātu Schwaaner Fischwaren interešu aizstāvēšanu apelācijas tiesvedībā, kurā izdots rīkojums lietā Rügen Fisch/ITSB.

33

Summa EUR 300 apmērā, ko Schwaaner Fischwaren pieprasīja attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar šo tiesvedību par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, arī ir saprātīga un objektīvi pamatota.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Kopējā tiesāšanās izdevumu summa, kas Rügen Fisch AG ir jāatlīdzina Schwaaner Fischwaren GmbH saistībā ar apelācijas tiesvedību, kurā izdots 2012. gada 10. jūlija rīkojums lietā C‑582/11 P Rügen Fisch/ITSB, tiek noteikta EUR 3300 apmērā.