Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-267/10 Land Wien/Eiropas Komisija 2011. gada 25. novembrī iesniedza Land Wien

(Lieta C-608/11 P)

(2012/C 25/80)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Land Wien (pārstāvis — W.-G. Schärf, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	Eiropas Savienības Tiesai grozīt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-267/10 tādējādi, lai prasība tiktu pilnībā apmierināta pēc būtības;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies pirmajā un otrajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra rīkojumu, ar kuru tā noraidīja prasītājas un apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību kas būtībā attiecās uz prasījumu atcelt Komisijas 2010. gada 25. marta lēmumu izbeigt procedūru par prasītājas sūdzību saistībā ar Mochovce (Slovākijas Republika) atomelektrostacijas 3. un 4. bloka izbūves projektu, kā arī uz prasību konstatēt Komisijas bezdarbību LESD 265. panta izpratnē, jo pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) noteikumiem prasītājai neesot izsniegti visi saistībā ar šo projektu pieprasītie dokumenti.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Euratom līgumu, neinterpretējot to atbilstoši Lisabonas līgumam. Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi to, ka Lisabonas līgumā Pamattiesību hartas 42. pantā minētās tiesības piekļūt dokumentiem esot atzītas par tiesībām, par kurām var celt prasību tiesā un uz kurām prasītāja varot tieši atsaukties, lai saņemtu no Komisijas visu informāciju, ko tā ir saņēmusi saistībā ar Mochovce atomelektrostacijas paplašināšanu.

Pretēji Vispārējās tiesas viedoklim Komisijas vēstule, ar kuru tika atbildēts uz prasītājas un apelācijas sūdzības iesniedzējas pieprasījumu, esot apstrīdams lēmums LESD 263. panta izpratnē. Tas izrietot no Tiesas pastāvīgās judikatūras un īpaši no tās 1981. gada 11. novembra sprieduma lietā 60/81 (IBM).

(1) OV L 145, 43. lpp.