26.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/16


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 26. septembrī iesniedza Giudice di Pace di Mercato San Severino (Itālija) — Ciro Di Donna/Società imballaggi metallici Salerno Srl (SIMSA)

(Lieta C-492/11)

2011/C 347/25

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Mercato San Severino

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ciro Di Donna

Atbildētāja: Società imballaggi metallici Salerno Srl (SIMSA)

Prejudiciālais jautājums

Vai 6. un 13. pants Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 47. pants Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas izsludināta Nicā 2000. gada 7. decembrī, ar pielāgojumiem, kas izdarīti Strasbūrā 2007. gada 12. decembrī, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK (1) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, Savienības tiesību vispārējais efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips un vispār Savienības tiesības kopumā liedz kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviest tādu tiesisko regulējumu, kāds Itālijā paredzēts ar Likumdošanas dekrētu Nr. 28/2010 un Ministrijas dekrētu Nr. 180/2010 — ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministrijas dekrētu Nr. 145/2011 —, atbilstoši kuram:

tiesa vēlākajā tiesvedībā var iegūt pierādījumus pret lietas dalībnieku, kurš bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies obligātās mediācijas procesā;

tiesai ir jānoraida prasījums atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ko izvirzījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs un kurš ir noraidījis izlīguma projektu, par laiku pēc projekta sagatavošanas, un ir jāpiespriež tam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas par šo pašu laika posmu radušies lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, kā arī samaksāt valsts budžeta ieņēmumos papildu summu, kuras apmērs atbilst tās summas apmēram, kas jau samaksāta maksājamā nodokļa veidā (vienotā iemaksa), ja spriedums, ar kuru tiek izlemta lieta, kas ierosināta pēc noraidītā projekta sagatavošanas, pilnībā atbilst šī projekta saturam;

ja pastāv būtiski un izņēmuma apstākļi, tiesa var noraidīt prasījumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ko izvirzījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs, attiecībā uz izdevumiem par mediatora atlīdzību un kompensāciju ekspertam, pat ja nolēmums lietā pilnībā neatbilst projekta saturam;

tiesai ir jāpiespriež lietas dalībniekam, kurš bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mediācijas procesā, samaksāt valsts budžeta ieņēmumos summu, kuras apmērs atbilst vienotajai iemaksai, kura maksājama par tiesvedību;

mediators var sagatavot vai tam pat ir jāsagatavo izlīguma projekts arī tad, ja nav lietas dalībnieku izlīguma, un arī tad, ja lietas dalībnieki nepiedalās procesā;

termiņš, kurā jābeidzas mediācijas mēģinājumam, var ilgt līdz četriem mēnešiem;

arī tad, kad ir pagājis četru mēnešu termiņš kopš procesa sākuma, prasība var tikt celta vienīgi pēc tam, kad no mediācijas organizācijas kancelejas ir saņemts mediatora rakstīts protokols par izlīguma neesamību ar norādi par noraidīto projektu;

ir iespējams, ka mediācijas procesu skaits var pieaugt — tādējādi palielinoties strīda izskatīšanas laikam — par tik reizēm, cik ir jauno pieteikumu, kuri likumīgi iesniegti minētās tikmēr sāktās tiesvedības gaitā;

obligātās mediācijas procesa izmaksas vismaz divkārtīgi pārsniedz izmaksas, kādas rodas tiesvedībā, kuru ar minēto procesu ir paredzēts novērst, un tās kļūst nesamērīgākas, eksponenciāli tam, kā pieaug prasības summa (līdz mediācijas izmaksas arī vairāk nekā seškārtīgi pārsniedz tiesvedības izmaksas), vai tam, kā pieaug prasības sarežģītība (pēdējā minētajā gadījumā rodas nepieciešamība iecelt ekspertu — kam atlīdzību maksā šī procesa dalībnieki —, kurš palīdzētu mediatoram strīdos, kuros vajadzīgas īpašas tehniskās zināšanas; šī eksperta sagatavotais tehniskais ziņojums vai viņa iegūtās ziņas nevar tikt izmantotas vēlākajā tiesvedībā)?


(1)  OV L 136, 3. lpp.