|
22.10.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 311/29 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-194/06 SNIA/Komisija 2011. gada 31. augustā iesniedza SNIA SpA
(Lieta C-448/11 P)
2011/C 311/47
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SNIA SpA (pārstāvji — A. Santa Maria, C. Biscaretti di Ruffia un E. Gambaro, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt spriedumu, ar kuru noraidīta SNIA SpA prasība, un līdz ar to atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu C(2006) 1766, galīgā redakcija, tiktāl, ciktāl SNIA SpA ir iekļauta šā lēmuma adresātu vidū, uzliekot tai solidāri ar Caffaro Srl naudas sodu 1,078 miljonu euro apmērā; |
|
— |
pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai atbilstoši norādēm un kritērijiem, kurus Tiesa varētu sniegt šajā apelācijas tiesvedībā; |
|
— |
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības instancēs. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu pirmo apelācijas sūdzības pamatu SNIA apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, automātiski atzīstot SNIA par atbildīgu, pamatojoties uz tās apvienošanos ar Caffaro Srl, un ir kļūdaini piemērojusi atzīšanas par atbildīgu reglamentējošos noteikumus konkurences jomā, it īpaši attiecībā uz t.s. “ekonomiskās turpinātības” kritēriju un pierādīšanas pienākumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pirmās instances tiesa ir arī nepareizi kvalificējusi attiecīgās lietas faktus un ir sagrozījusi atsevišķus pierādījumus.
Ar savu otro apelācijas sūdzības pamatu SNIA apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā nav konstatēta nesaderība starp paziņojumu par iebildumiem un apstrīdēto lēmumu saistībā ar SNIA un Caffaro Srl apvienošanos. It īpaši apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi un kļūdaini piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 27. pantu, pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību, sniegusi kļūdainu juridisko vērtējumu, kā arī sagrozījusi faktus un pierādījumus.
Ar savu trešo apelācijas sūdzības pamatu SNIA apgalvo, ka ir ticis kļūdaini piemērots LESD 296. pants, kā arī ir sniegts kļūdains pierādījumu izvērtējums, kā rezultātā ir sagrozīts to saturs un pārkāptas tiesības uz aizstāvību. It īpaši, apelācijas sūdzības iesniedzēja kritizē pārsūdzēto spriedumu par to, ka tajā nav konstatēts, ka apstrīdētajā lēmumā sniegtais pamatojums nav pietiekams un ir pretrunīgs, tiktāl, ciktāl tajā ir secināts, ka SNIA ir solidāri atbildīga. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir “sagrozīts” apstrīdētā lēmuma saturs un ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo Vispārējā tiesa ir atzinusi to par atbildīgu, pamatojoties uz tādiem apstākļiem, par kuriem SNIA nebija iespējas paust savu viedokli nedz administratīvās procedūras, nedz pirmajā instancē notikušās tiesvedības laikā.
(1) OV L 1, 1. lpp.