10.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/28

1)

Vai Pamattiesību hartas 31. pantam un Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 7. panta 1. punktam ir pretējs tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir paredzēts Bundesurlaubsgesetz (Federālais likums par atvaļinājumiem) 13. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru konkrētās nozarēs ar darba koplīgumu var tikt saīsināts četru nedēļu minimālā ikgadējā atvaļinājuma ilgums?

2)

Vai Pamattiesību hartas 31. pantam un Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punktam ir pretējs tāds valsts darba koplīguma tiesiskais regulējums, kādu nosaka Bundesrahmentarifvertrag (Federālā ģenerālvienošanās būvniecības nozarē), saskaņā ar kuru laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, neieskaita gadu, kurā slimības dēļ nav izmaksāta darba samaksa konkrētas bruto summas apmērā?

3)

Ja uz 1. un 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde:

Vai nav piemērojams tāds tiesiskais regulējums, kāds ir paredzēts Bundesurlaubsgesetz 13. panta 2. punktā?

4)

Ja uz 1.-3. jautājumu tiek sniegtas apstiprinošas atbildes:

Vai uz Bundesurlaubsgesetz 13. panta 2. punkta noteikuma un Bundesrahmentarifvertrag noteikumu spēkā esamību attiecas tiesiskās paļāvības aizsardzība, ja runa ir par laikposmu pirms 2009. gada 1. decembra — pirms Lisabonas līguma un Pamattiesību hartas spēkā stāšanās? Vai ir jānosaka termiņš, kurā Bundesrahmentarifvertrag puses pašas var vienoties par citu tiesību noteikumu?